Ekonomisti par ražošanu: sākusies 'vīrusa' ekonomika  (57)

Finanšu ministrijā norāda, ka 2020. gada sākumā apstrādes rūpniecības attīstība kopumā ir bijusi vāja, ko turpmāk papildus negatīvi ietekmēs Covid-19 pandēmijas izplatīšanās un ar tās ierobežošanu saistītie pasākumi gan Latvijā, gan pasaulē. Ja vēl martā Covid-19 sekas nebūs izteikti redzamas apstrādes rūpniecības datos, jo ierobežojumu ieviešana bija pakāpeniska un ražotāji iespēju robežās turpināja pildīt savus pasūtījumus, tad aprīlī šī ietekme būs spēcīga. Daži apstrādes rūpniecības uzņēmumi, reaģējot uz Covid-19 slimības izplatību un tā izraisīto pieprasījuma-piedāvājuma neatbilstību tirgū, ir izmantojuši šo iespēju un pievērsušies jaunu produktu ražošanai. Piemēram, AS "Latvijas balzams", AS "Madara Cosmetics", SIA "B2Y" ir sākuši dezinfekcijas līdzekļu ražošanu. Savukārt sejas aizsargmasku ražošanā ir iesaistījušies SIA "Lauma Fabrics", SIA "Tonus Elast", SIA "Lattex D". Šī operatīvā rīcība, pielāgojot ražošanu straujajām pārmaiņām, ir apsveicama, taču jāsaprot, ka apstrādes rūpniecības kopējais ieguvums būs neliels.

"Dienas kārtības maiņa ir pārvērtusi mūsu ierasto ekonomiku par "vīrusa ekonomiku". Atsevišķās nozarēs darbs ir apstājies. Pieprasījums pēc ierastām precēm samazinājies. Aktuālākas un pieprasītākas kļūst citas preces, piemēram, sejas aizsargmaskas, dezinficējošie līdzekļi vai plaušu ventilācijas sistēmas. Rezultātā uzņēmumi sāk pievērsties šo preču ražošanai – skaistumkopšanas un alkoholisko dzērienu ražotāji papildina savu preču klāstu ar dezinficējošiem līdzekļiem, apģērbu ražotāji šuj aizsargmaskas," teic "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare.

"Veselības krīze, ko ir izraisījis Covid-19, jau ir radījusi lielus zaudējumus pasaules ekonomikā. Pēdējo divu nedēļu laikā tikai ASV vien darbu ir zaudējuši 10 miljoni cilvēku. Tas ir vairāk nekā 2007.-2009. gada finanšu krīzes laikā kopā. Arī Latvijā pēdējo divu nedēļu laikā bezdarbnieku skaits aug tik pat ātri vai pat ātrāk nekā 2009. gadā. Šī primāri ir, cerams, pārejoša pakalpojumu krīze, kas ir saistīta ar sociālās distancēšanās pasākumiem, taču ekonomiskie zaudējumi būs lieli un cietīs arī ražotāji," uzskata bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Valsts aktīvi darbojas jau šobrīd, atbalstot gan cilvēkus, gan uzņēmumus, taču sarunas ar rūpniecības asociāciju vadītājiem sniedz idejas atbalsta pasākumu uzlabošanai. Piemēram, viens no attīstības finanšu institūcijas "Altum" piedāvātajiem finanšu instrumentiem sola atbalstu uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, prasot īpašnieka personisko garantiju. Normālos laikos labi darbotos loģika – ja īpašnieks pats netic savam uzņēmumam, kāpēc lai būtu jātic nodokļu maksātājiem. Taču šobrīd uzņēmumu nākotne ir neprognozējama nevis to biznesa kļūdu, bet valsts noteikto ierobežojumu dēļ. Tāpēc šajā laikā valstij vajadzētu uzņemties lielāku risku," vērtē bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš, piebilstot, ka tieši atbalsts apgrozāmajiem līdzekļiem šobrīd ir labākā iespēja palīdzēt ražotājiem, jo liela daļa no pasūtītājiem šobrīd ir pagarinājuši apmaksas termiņus, piemēram, kokrūpniecībā, nereti pat no viena līdz trīs mēnešiem.

Februārī apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 0,9%, salīdzinot ar pērnā gada februāri. Produkcijas apjomu kritums bija gan kokapstrādē, gan pārtikas rūpniecībā, kas ir lielākās nozares. Bet visvairāk apstrādes rūpniecību uz leju vilka iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana ar 18% vērtu kritumu. Piemēram, citas nozares, kā gatavo metālizstrādājumu ražošana un elektrisko iekārtu ražošana uzrādīja noturīgu kāpumu. Februāra rezultāti, visdrīzāk, vēl neatspoguļo jauno apstākļu ietekmi, kas pavasarī paver drūmāku skatu nākotnē.

Martā gandrīz visas Eiropas kontinenta valstis ieviesa ierobežojumus – iedzīvotājiem noteica pašizolāciju, atcēla publiskos pasākumus, ierobežoja ceļošanu un publisko vietu apmeklējumu. Šīs pārmaiņas ir mainījušas dienas kārtību ne vien iedzīvotājiem, bet arī uzņēmumiem. "Markit PMI" dati, kas mēra uzņēmumu noskaņojumu, norāda uz to, ka apstrādes rūpniecības izlaide martā ievērojami saruka. To nosaka gan krītošs pieprasījums, gan nepieciešamo izejvielu trūkums – piegāžu ķēžu darbība ir traucēta.

Dienas kārtības maiņa ir pārvērtusi mūsu ierasto ekonomiku par "vīrusa ekonomiku". Atsevišķās nozarēs darbs ir apstājies. Pieprasījums pēc ierastām precēm samazinājies. Aktuālākas un pieprasītākas kļūst citas preces, piemēram, sejas aizsargmaskas, dezinficējošie līdzekļi vai plaušu ventilācijas sistēmas. Rezultātā uzņēmumi sāk pievērsties šo preču ražošanai – skaistumkopšanas un alkoholisko dzērienu ražotāji papildina savu preču klāstu ar dezinficējošiem līdzekļiem, apģērbu ražotāji šuj aizsargmaskas. Grūtāk ir saražot sarežģītās plaušu ventilācijas sistēmas, kuru ražošanas process, kā arī atbilstība standartiem un laikietilpīga sertificēšana, ir pa spēkam tikai jau pieredzējušiem ražotājiem. Tādēļ pat "Apple" viedtālruņu ražotājam "Foxconn" vai "Porsche" un "Rolls-Royce" iekšējās apdares materiālu izgatavotājam "Zettl Group" atliek vien pievērsties aizsargmasku izgatavošanai. Iespējas pārorientēties uz darbību vīrusa ekonomikā ir, bet ne visiem tas ir pa spēkam.

Šobrīd vīruss negatīvi ietekmē visas pasaules valstis. Uzņēmēju noskaņojums ir pesimistisks. Ja vēl februārī novērots neliels optimisms, kuru, iespējams, veicināja ziņas, ka Ķīnai izdevies kontrolēt vīrusa izplatību, tad pasliktinoties situācijai Eiropā, Eirozonas iepirkumu menedžeru indekss (PMI) martā nokrita līdz zemākajam punktam. Kā situācija attīstīties tālāk ir atkarīgs, galvenokārt, no tā, cik drīz izdosies ierobežot vīrusa izplatību. Tikmēr apstrādes rūpniecībai nāksies savilkt jostu un uzvilkt masku.

Šā gada februārī Latvijas rūpniecībā tika reģistrēta neliela izaugsme, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada februāri nozares izlaides apjomiem palielinoties par 0,8%. Tādējādi rūpniecības izlaides rezultāti februārī, lai arī vāji, tomēr ir labāki par janvāra datiem, kad nozarē tika reģistrēts kritums par 4,5%. Tas nozīmē, ka 2020. gada divos mēnešos ražošanas apjomi rūpniecībā ir samazinājušies par 1,8%.

"Neapšaubāmi Covid-19 krīze šogad būtiski ietekmēs Latvijas rūpniecību. Ietekmes smagums ir atkarīgs no tā, cik ilgi un stingri būs noteiktie ierobežojumi gan Latvijā, gan eksporta tirgos. Lai mīkstinātu noteikto ierobežojumu sekas, Latvijas valdība aktīvi iesaistās, ieviešot uzņēmējdarbības atbalsta pasākumus, tajā skaitā apstrādes rūpniecībai. Apstrādes rūpniecība ir starp nozīmīgākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, tāpēc ir svarīgi saglabāt tās konkurētspēju arī pēc krīzes," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Februārī pieaugumu rūpniecībā veicināja izlaides pieaugums ieguves rūpniecībā un elektroenerģijas un gāzes apgādē. Ieguves rūpniecībā spēcīgs izlaides kāpums tika reģistrēts arī janvārī, tādējādi divos mēnešos kopā ieguves rūpniecības izaugsme veido 13,8%.

Savukārt elektroenerģijas un gāzes apgāde janvārī gada griezumā saruka, bet februārī tās apjomi bija par 7,0% augstāki nekā pirms gada, ko nodrošināja spēcīgais elektroenerģijas ražošanas apjomu pieaugums hidroelektrostacijās. To attiecīgi veicināja laikapstākļi, 2020. gada februārī vidējam nokrišņu daudzumam divkārt pārsniedzot februāra normas līmeni. Tomēr, neskatoties uz sektora izaugsmi februārī, šā gada pirmajos divos mēnešos elektroenerģijas un gāzes apgādē joprojām bija vērojams kritums – par 2,7%, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo laika periodu.

Rūpniecības lielākajā un noteicošajā nozarē – apstrādes rūpniecībā – izlaides apjomi februārī bija nedaudz zemāki nekā pirms gada – par 0,9%. Tādējādi, ņemot vērā, ka janvārī nozarē reģistrētais sarukums bija spēcīgāks, divos mēnešos kopā apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi ir samazinājušies par 2,2%.

Lielāko negatīvo ietekmi uz apstrādes rūpniecības izlaides rezultātiem februārī veidoja ražošanas apjomu sarukums svārstīgajā iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas apakšnozarē. Tās izlaide februārī bija par 18% zemāka nekā pirms gada, un divos mēnešos kritums sasniedza pat 21,2%. Būtiska nozīme, taču ne tik spēcīga kā janvārī, apstrādes rūpniecības kopējā sniegumā februārī bija arī kokrūpniecības apjomu kritumam par 1,3%. Līdz ar to, kopā ar straujo apakšnozares kritumu janvārī, divos mēnešos kokrūpniecības apjomi sarukuši par 6,1%.

Līdzīgi kā janvārī arī februārī ražošanas apjomu kritums gada griezumā tika reģistrēts iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā, kā arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā. Tādējādi šo apakšnozaru izlaides kritums divos mēnešos veido 11,9%, 10,3% un 2,3%. Savukārt atšķirībā no janvāra, kad apakšnozarē bija vērojams pieaugums, februārī par 3,5% saruka nemetālisko minerālu jeb būvmateriālu ražošanas apjomi.

Tajā pašā laikā izlaides pieaugumu joprojām uzrādīja datoru un elektronisko iekārtu ražotāji, gatavo metālizstrādājumu, kā arī elektrisko iekārtu ražotāji. Šajās apakšnozarēs ražošanas apjomi janvārī-februārī salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu bija attiecīgi par 14,7%, 8,2% un 5,6% augstāki. Februārī ražošanas apjomi palielinājās arī citās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs.

2020. gada sākumā apstrādes rūpniecības attīstība kopumā ir bijusi vāja, ko turpmāk papildus negatīvi ietekmēs Covid-19 pandēmijas izplatīšanās un ar tās ierobežošanu saistītie pasākumi gan Latvijā, gan pasaulē. Ja vēl martā Covid-19 sekas nebūs izteikti redzamas apstrādes rūpniecības datos, jo ierobežojumu ieviešana bija pakāpeniska un ražotāji iespēju robežās turpināja pildīt savus pasūtījumus, tad aprīlī šī ietekme būs spēcīga. Daži apstrādes rūpniecības uzņēmumi, reaģējot uz Covid-19 slimības izplatību un tā izraisīto pieprasījuma-piedāvājuma neatbilstību tirgū, ir izmantojuši šo iespēju un pievērsušies jaunu produktu ražošanai. Piemēram, AS "Latvijas balzams", AS "Madara Cosmetics", SIA "B2Y" ir sākuši dezinfekcijas līdzekļu ražošanu. Savukārt sejas aizsargmasku ražošanā ir iesaistījušies SIA "Lauma Fabrics", SIA "Tonus Elast", SIA "Lattex D". Šī operatīvā rīcība, pielāgojot ražošanu straujajām pārmaiņām, ir apsveicama, taču jāsaprot, ka apstrādes rūpniecības kopējais ieguvums būs neliels.

Šā gada martā būtiski pasliktinājās Latvijas rūpnieku noskaņojums, apstrādes rūpniecības sentimenta rādītājam noslīdot līdz zemākajam līmenim kopš 2017. gada maija. Rūpnieki turpmākajos mēnešos sagaida ražošanas apjomu sarukumu, īpaši tādās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs kā gatavo metālizstrādājumu ražošanā, transportlīdzekļu ražošanā, iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā un, negaidīti, arī pārtikas produktu ražošanā. Turklāt martā ir samazinājies arī rūpnieku novērtējums par sagaidāmajām produkcijas realizācijas cenām, kā arī par turpmāko mēnešu nodarbinātības perspektīvām. Tajā pašā laikā farmaceitisko produktu ražotāji norādījuši, ka tuvākajā laikā ir sagaidāms ražošanas apjomu pieaugums, kas ir likumsakarīgi, ņemot vērā Covid-19 izraisīto pieprasījuma pieaugumu pēc zālēm un medicīniskajiem preparātiem.

Eiropas Savienības (ES) kopējais patērētāju un uzņēmēju ekonomikas sentimenta indekss uzrādīja vēl krasākas pārmaiņas – martā tas bija zemākajā līmenī kopš 2013. gada septembra. Svarīgi atzīmēt, ka lielākā daļa patērētāju un uzņēmēju aptauju rezultātu tika sniegti vēl pirms ar Covid-19 saistīto ierobežojumu ieviešanas, tādējādi reālais ekonomiskā sentimenta indekss ir vēl zemāks.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, februārī ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā ir auguši par 0,8% salīdzinājumā ar 2019. gada februāri, savukārt salīdzinājumā ar janvāri izlaide augusi par 3%. Normālos apstākļos šī būtu laba ziņa, taču pēdējā mēneša laikā situācija pasaulē, kā arī Latvijā ir radikāli mainījusies un februāra makroekonomikas radītāji faktiski vairs nekādā veidā neraksturo ekonomisko situāciju Latvijā šodien. Vienīgais, ko no tā varam secināt, ir tas ka Ķīnas ekonomikas apstāšanās februārī Latvijas rūpniecību nebija būtiski ietekmējusi, taču nekādus nozīmīgus secinājumus par nākotnes perspektīvām no tā izdarīt nevaram.

Veselības krīze, ko ir izraisījis Covid-19, jau ir radījusi lielus zaudējumus pasaules ekonomikā. Pēdējo divu nedēļu laikā tikai ASV vien darbu ir zaudējuši 10 miljoni cilvēku. Tas ir vairāk nekā 2007.-2009. gada finanšu krīzes laikā kopā. Arī Latvijā pēdējo divu nedēļu laikā bezdarbnieku skaits aug tik pat ātri vai pat ātrāk nekā 2009. gadā. Šī primāri ir, cerams, pārejoša pakalpojumu krīze, kas ir saistīta ar sociālās distancēšanās pasākumiem, taču ekonomiskie zaudējumi būs lieli un cietīs arī ražotāji.

Īstermiņa indikatori ražošanā gan šobrīd izskatās labāk kā citās nozarēs. Uzņēmēju ekonomikas noskaņojumā Latvijā martā fiksēts straujākais kritums kopš 2009. gada, taču rūpniecībā noskaņojums pasliktinājums ir bijis ievērojami mazāks, kā, piemēram, pakalpojumos vai būvniecība. Taču jāņem vērā, ka šīs aptaujas pārsvarā tika veiktas marta pirmajā pusē un tādēļ pat šis straujais kritums tikai daļēji atspoguļo faktisko situāciju. Papildus tam martā elektrības patēriņš Latvijā salīdzinājumā ar 2019. gada martu ir samazinājies par 2,8%, taču te lielu nozīme ir laika apstākļiem un salīdzinājumā ar februāri elektrības patēriņa dinamika Latvijā būtiski nav mainījies. Tas liek domāt, ka rūpniecība pret Covid-19 izraisīto satricinājumu pagaidām ir noturīgāka kā pakalpojumu nozares un arī vakanču skaits rūpniecībā nav sarucis tik ļoti, kā daudzās pakalpojumu jomās.

Līdzīgi kā citur pasaulē arī Latvijas ekonomikā nezināmo ir vairāk kā zināmo un prognozes šobrīd ir ļoti grūti izdarīt. Ķīnā pēc spēcīga krituma februārī ražošana martā sāk atgūties, taču šobrīd tā saskaras ar pieprasījuma kritumu citviet pasaulē un straujš jauno rūpniecības pasūtījumu samazinājums vērojams arī citās valstīs. Krīzes laiks, protams, rada arī zināmas iespējas un salīdzinoši labā pozīcijā būs pārtikas, kā arī citu pirmās nepieciešamības preču ražotāji, taču ar investīcijām saistītajās būvmateriālu, metālapstrādes un mašīnbūves nozarēs, kā arī kokapstrādē, ražošanas apjomu kritums šogad, visticamāk, pārsniegs 10% un papildu izaicinājumus varētu radīt loģistikas problēmām dēļ robežu slēgšanas.

Ja patērētāju un uzņēmumu noskaņojuma dati jau rāda ekonomisko vētru, kas ir tikai sākusies, tad "cietie" jeb ražošanas un pārdošanas dati vēl rāda relatīvi mierīgo pirms-vīrusa pasauli, kuru uz kādu laiku esam zaudējuši. Ir viegli kļūt nostalģiskam, lai arī jau gada sākumā situācija Latvijas ekonomikā nebija spoža.

Rūpniecības februāra dati sentimentāli vēsta, ka ražošanai šī gada turpinājums varēja būt mēreni labvēlīgs periods. Pirmajos divos mēnešos izlaide reālā izteiksmē gada griezumā kritās par 2,2%. Taču apgrozījuma tendence bija labvēlīga, tas februārī gada griezumā pieauga par 4,6% pie gandrīz stabilām cenām un ražošanas izmaksām. Eksporta apgrozījums pieauga pat par 7,2%. Nedaudz sarūkoša ražošana, bet augošs apgrozījums signalizēja par krājumu samazināšanas cikla beigām, tieši šis cikls bija viens no galvenajiem iemesliem vājajam rūpniecības sniegumam Eiropā pērnā gada 2.pusē. Runājot tieši par februāri, apstrādes rūpniecības izlaide gada griezumā samazinājās par 0,9%, bet mēneša griezumā pieauga par 2,2%.

Diemžēl ir izrādījies, ka mēnesis ekonomikā var būt ļoti ilgs laiks. Ir rūpniecības uzņēmumi, kuriem klājas ļoti labi, šis ir lielisks laiks ilgi uzglabājamas pārtikas ražotājiem. Latvijas pārtikas nozares specializācija – tajā ir liels konservu un ilgi uzglabājamu miltu izstrādājumu, arī siera īpatsvars, šobrīd ir ļoti izdevīga. Ja ilgākā laikā galvenais ražošanas virzītājs ir eksports, šobrīd ir izdevīgāk darboties iekšējā tirgū. Savukārt divi vieglās rūpniecības uzņēmumi atraduši glābiņu sejas masku šūšanā, bet elektronikas nozarei izdevīga var izrādīties tās specializācija sakaru iekārtu ražošanā.

Diemžēl eksporta tirgos kopumā situācija ir kritiska. Rietumeiropā un ASV bezdarbs aug un uzņēmumu noskaņojums pasliktinās straujāk nekā jebkad vēsturē. Bezdarbs ASV divu nedēļu laikā ir pieaudzis tikpat, cik Lielās Depresijas pirmajā gadā. Noskaņojuma indikatori ir krituši vairāk nekā 2008.-2009. gada finanšu krīzes laikā, un tas noticis acumirklī. Ekonomiku ir apturējis vīruss un tā apkarošanas pasākumi, kas izriet no ekonomikai īslaicīgi nepatīkamiem, bet kopējā cilvēku vērtību sistēmā pamatotiem lēmumiem. Šādi turpinot pēc dažiem mēnešiem ekonomiskās loģikas ekonomiskajos procesos būs palicis ļoti maz, būs palikusi tikai politiskā loģika. Politiskie lēmumi arī noteiks, kā ekonomika tiks restartēta. Daļēji tas notiks ar vispārējiem makroekonomiskajiem stimuliem — procentu likmes, valsts budžeta bilance. Daļēji, lemjot par kredītu garantijām uzņēmumiem to darbības restartam. Tas galvenokārt attieksies uz eksporta nozarēm, jo par iekšējo patēriņu vairākumā gadījumu varēs pieņemt — ja nauda ir atnākusi uz Latviju, tad tā tiks iztērēta. Apgrozījums restorānos un ne pirmās nepieciešamības preču veikalos gan atjaunosies tikai pakāpeniski, tur nu neko nevar darīt – pēc piedzīvotā "pārsteiguma" patērētāji ilgu laiku būs piesardzīgi.

Valsts aktīvi darbojas jau šobrīd, atbalstot gan cilvēkus, gan uzņēmumus, taču sarunas ar rūpniecības asociāciju vadītājiem sniedz idejas atbalsta pasākumu uzlabošanai. Piemēram, viens no attīstības finanšu institūcijas "Altum" piedāvātajiem finanšu instrumentiem sola atbalstu uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, prasot īpašnieka personisko garantiju. Normālos laikos labi darbotos loģika – ja īpašnieks pats netic savam uzņēmumam, kāpēc lai būtu jātic nodokļu maksātājiem. Taču šobrīd uzņēmumu nākotne ir neprognozējama nevis to biznesa kļūdu, bet valsts noteikto ierobežojumu dēļ. Tāpēc šajā laikā valstij vajadzētu uzņemties lielāku risku. Tieši atbalsts apgrozāmajiem līdzekļiem šobrīd ir labākā iespēja palīdzēt ražotājiem, jo liela daļa no pasūtītājiem šobrīd ir pagarinājuši apmaksas termiņus, piemēram, kokrūpniecībā, nereti pat no viena līdz trīs mēnešiem.

Lielākā daļa aptaujāto ražotāju šobrīd saka – ir grūti, bet pagaidām turamies, turpinām strādāt, dažviet saīsinot darba nedēļas. Taču daļa saražotā nonāk noliktavā, vēl daļa tiek piegādāta klientiem, kuri varbūt apstāsies tuvākajā nākotnē. Marta dati jau būs diezgan slikti, aprīļa – vēl sliktāki, taču nepatikšanu dziļums pilnībā atklāsies maijā un jūnijā. Šobrīd ražotāji cer uz pakāpenisku atlabšanu tirgos, sākot no jūnija, bet diemžēl uz to paļauties nevar.

Līdzīgi kā globālās finanšu krīzes laikā, kad pirmā krīzē nonāca kokrūpniecība un pirmā no tās gāja ārā, šoreiz varētu būt līdzīgi. Tās galvenais klients ir celtniecība, kas ir viena no lielajām ekonomikas sildīšanas iespējām — tur var ieguldīt daudz naudas un darīt to ātri. Sliktā ziņa — atlabšana visdrīzāk nāks par vēlu, lai glābtu 2020. gada būvniecības sezonu. Ir cerība, ka cilvēki, kuri šogad neaizbrauks ceļojumos, nodarbosies ar savu mājokļu uzlabošanu.

Arī metālapstrāde var cerēt uz būvniecības tirgu, ap 30% uzņēmumu specializējas ēku konstrukciju ražošanā. Taču metālapstrādes un mašīnbūves nozarēm kopumā nākotne izskatās draudīga. Gan investīcijas, gan ražošanas iekārtu, gan ilglietošanas preču, pirmkārt, automašīnu pirkumi, ilgu laiku būs zemā līmenī. Daļa nozares uzņēmumu strādā normālā režīmā, bet daži autobūves piegādātāji ir daļēji apturējuši ražošanu.

Daļa rūpniecībā strādājošo šobrīd ir atvaļinājumā, viņi strādās tipiskajā atvaļinājuma laikā vasarā, ja situācija tirgos būs normalizējusies. Daļa ražotāju vēlētos sūtīt darbiniekus bezalgas atvaļinājumos, un darbinieki pat varētu piekrist, ja vien tas neietekmētu viņu iespējamo bezdarba pabalstu mazāku sociālās apdrošināšanas maksājumu dēļ. Tāpēc vēl viena iespēja valstij atbalstīt ražošanu šobrīd būtu iespēja aprēķināt pabalstus, balstoties uz algu līmeni līdz krīzes sākumam.