2020. gada februārī, salīdzinot ar 2019. gada februāri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 0,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par pēdējo mēnesi pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas. To ietekmēja apjoma kāpums ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 16,7% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 7%, bet apstrādes rūpniecībā bija kritums par 0,9%. Ekonomisti norāda, ka normālos apstākļos šī būtu laba ziņa, taču pēdējā mēneša laikā situācija pasaulē, kā arī Latvijā ir radikāli mainījusies un februāra makroekonomikas radītāji vairs nekādā veidā neraksturo ekonomisko situāciju Latvijā šodien. Prognozējams, ka marta dati jau būs diezgan slikti, aprīļa – vēl sliktāki, taču nepatikšanu dziļums pilnībā atklāsies maijā un jūnijā. Šobrīd ražotāji cer uz pakāpenisku atlabšanu tirgos, sākot no jūnija, bet diemžēl uz to paļauties nevar.
Finanšu ministrijā norāda, ka 2020. gada sākumā apstrādes rūpniecības attīstība kopumā ir bijusi vāja, ko turpmāk papildus negatīvi ietekmēs Covid-19 pandēmijas izplatīšanās un ar tās ierobežošanu saistītie pasākumi gan Latvijā, gan pasaulē. Ja vēl martā Covid-19 sekas nebūs izteikti redzamas apstrādes rūpniecības datos, jo ierobežojumu ieviešana bija pakāpeniska un ražotāji iespēju robežās turpināja pildīt savus pasūtījumus, tad aprīlī šī ietekme būs spēcīga. Daži apstrādes rūpniecības uzņēmumi, reaģējot uz Covid-19 slimības izplatību un tā izraisīto pieprasījuma-piedāvājuma neatbilstību tirgū, ir izmantojuši šo iespēju un pievērsušies jaunu produktu ražošanai. Piemēram, AS "Latvijas balzams", AS "Madara Cosmetics", SIA "B2Y" ir sākuši dezinfekcijas līdzekļu ražošanu. Savukārt sejas aizsargmasku ražošanā ir iesaistījušies SIA "Lauma Fabrics", SIA "Tonus Elast", SIA "Lattex D". Šī operatīvā rīcība, pielāgojot ražošanu straujajām pārmaiņām, ir apsveicama, taču jāsaprot, ka apstrādes rūpniecības kopējais ieguvums būs neliels.
"Dienas kārtības maiņa ir pārvērtusi mūsu ierasto ekonomiku par "vīrusa ekonomiku". Atsevišķās nozarēs darbs ir apstājies. Pieprasījums pēc ierastām precēm samazinājies. Aktuālākas un pieprasītākas kļūst citas preces, piemēram, sejas aizsargmaskas, dezinficējošie līdzekļi vai plaušu ventilācijas sistēmas. Rezultātā uzņēmumi sāk pievērsties šo preču ražošanai – skaistumkopšanas un alkoholisko dzērienu ražotāji papildina savu preču klāstu ar dezinficējošiem līdzekļiem, apģērbu ražotāji šuj aizsargmaskas," teic "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
