Rail Baltica stacija starptautiskajā lidostā "Rīga" - 7
Foto: Publicitātes foto

"Rail Baltica" infrastruktūras starptautiskajā lidostā "Rīga" projektētājs – apvienība "Prosiv" – saņēmusi Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas atļauju 410 koku izciršanai ārpus meža zemes projekta 1. kārtas būvniecībai 2,5 kilometru garā dzelzceļa trases posmā no Zolitūdes ielas līdz topošajai "Rail Baltica" stacijai lidostā, portālu "Delfi" informēja uzņēmumā.

Rīgas domes komisija, izsniedzot atļauju, secinājusi, ka nav iespējams izveidot dzelzceļa trasi bez šo koku noņemšanas. To ciršana paredzēta maksimāli kompaktā koridorā, kāds iespējams, lai nodrošinātu dzelzceļa tehniskos parametrus un nodrošinātu dzelzceļa drošu ekspluatāciju.

Pašvaldība noteikusi zaudējumu atlīdzības apmēru 98 053,58 eiro par dabas daudzveidības samazināšanu saistībā ar koku ciršanu.

Uzņēmuma "Eiropas Dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris norāda, ka dzelzceļš nevar līkumot starp kokiem, tādēļ to būvē maksimāli taisnu, tāpat arī dzelzceļa nodalījuma joslā nedrīkst būt koki, jo tie var apdraudēt un paralizēt satiksmi, piemēram, nolūstot vētrā.

"Esmu pārliecināts, ka, neskatoties uz koku izciršanu, Rīgas pilsētas apkārtējās vides ainaviskā, dendroloģiskā un ekoloģiskā situācija ilgtermiņā tiks atjaunota un pat uzlabota mūsdienu pilsētvides prasībām visatbilstošākajā veidā. To nodrošinās pašvaldības aprēķinātais atlīdzības apmērs, kas no projekta īstenošanas līdzekļiem tiks samaksāts Rīgas domei. Mēs, kā projekta īstenotājs, darīsim visu, lai turpinātu uzraudzīt šī projekta darbu gaitu, tai skaitā, lai būvniecības laikā ar lielu rūpību attiektos pret apkārtējo vidi," turpina Vingris.

"Eiropas Dzelzceļa līnijas" ir projekta "Rail Baltica" ieviesējs Latvijā. "Eiropas Dzelzceļa līnijas" veic projekta "Rail Baltica" realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency), kas ir ES infrastruktūras savienošanas instrumenta izpildaģentūra un "RB Rail AS", kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par "Rail Baltica" projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.

Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir Satiksmes ministrija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!