Ikdienas ierasto tēriņu ierobežošana un rūpīgāka pievēršanās sava budžeta plānošanai ir populārākie risinājumi, kā iedzīvotāji cīnās ar Covid-19 radītās ārkārtas situācijas ietekmi uz personīgo finanšu situāciju. Kā liecina "Swedbank" Finanšu institūta veiktais pētījums, šajā laikā ienākumi būtiski samazinājušies jau ceturtajai daļai Latvijas iedzīvotāju, kamēr lielākā daļa sabiedrības (64%) izjūt bažas par ienākumu sarukumu nākotnē, portālu "Delfi" informēja bankas pārstāvji.
Iedzīvotāju aptaujas dati atspoguļo, ka ienākumu samazinājums ārkārtas situācijas apstākļos skāris jau 25% iedzīvotāju. Visnopietnāk pandēmijas izraisītā krīze iedragājusi izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozari – 78% tajā strādājošo apgalvo, ka izjūt ienākumu samazināšanos.
Citas nozares, kuru saskārušies ar ienākumu kritumu, ir būvniecība (38%), transports un uzglabāšana (37%), kā arī māksla, izklaide un atpūta (33%). Savukārt vismazāk faktisko ienākumu sarukumu izjūt valsts pārvaldes un aizsardzības jomā strādājošie (tikai 3%), kam seko informācijas un komunikācijas pakalpojumu sniedzēji (16%). Lielākā daļa sabiedrības (64%) šobrīd dzīvo bažās par ienākumu sarukumu un nepieciešamību savilkt jostas nākotnē. Tikai desmitā daļa uzskata, ka Covid-19 radītā ārkārtas situācija viņu ienākumus neietekmēs.
Domājot par ekonomikas sabremzēšanos vīrusa izplatīšanās laikā, iedzīvotājus visvairāk satrauc savu un savā aprūpē esošo ģimenes locekļu finansiālais nodrošinājums (61%), uzkrājumu neesamība (56%) un varbūtība zaudēt darbu (50%). Daļa patērētāju raizējas arī par esošo kredītsaistību segšanu (30%) un iespējām saņemt jaunu aizdevumu, ja rastos šāda nepieciešamība (20%).
Lai samazinātu pandēmijas ietekmi uz finansēm, lielākā patērētāju daļa sākusi strikti kontrolēt izdevumus. Aptuveni puse iedzīvotāju izvēlas pirkt tikai pašu nepieciešamāko (52%) un rūpīgāk pievēršas ģimenes budžeta plānošanai (46%). Tāpat iedzīvotāji atturas no lielāku pirkumu veikšanas (25%), kā arī no jaunām kredītsaistībām (27%).
Pārvērtējot prioritātes, visbiežāk iedzīvotāji atsakās no maltītēm ārpus mājas un ēdiena piegādes, ceļojumiem, apģērba un apavu iegādes, kam tūdaļ seko arī kultūra, māksla, izklaide un skaistumkopšana. Taupības režīms vismazāk skar tādus patēriņa segmentus kā veselība, mājoklis un izglītība.
Kā norāda "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa, pandēmija ietekmējusi teju ikdienu ģimeni – bērni neapmeklē skolas un bērnudārzu, mājās uzturas arī liela daļa pieaugušo – kāds strādā attālināti, bet citi kļuvuši par piespiedu bezdarbniekiem.
"Paradumus mainīt ir spiesti visi sabiedrības slāņi, tāpēc būtiski ir savlaicīgi pārplānot savas finanses un rēķināties ar dažādiem scenārijiem. Tā kā šobrīd nav iespējams prognozēt, cik ilgi turpināsies ārkārtas stāvoklis, aicinām iedzīvotājus rūpīgi pārdomāt savus tēriņus ilgtermiņā, izvērtējot, kuras pozīcijas iespējams samazināt vai pat uz laiku no tām atteikties. Savukārt situācijās, kad pastāv bažas par obligāto maksājumu savlaicīgu apmaksu, aicinām jau tagad sazināties ar pakalpojuma sniedzēju, lai rastu labāko iespējamo risinājumu", norāda Kropa.
Iedzīvotāju aptauju veicis "Swedbank" Finanšu institūts sadarbībā ar "Snapshots" 2020. gada marta nogalē, ar interneta starpniecību aptaujājot 726 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
