Ekonomisti par inflāciju: pirmie signāli par Covid-19 radīto šoku  (21)

Martā Latvijā strauji samazinājusies patēriņa cenu inflācija. "Tas ir zemākais inflācijas līmenis Latvijā pēdējo triju gadu laikā un viens no straujākajiem gada inflācijas tempa kritumiem viena mēneša laikā kopš 2009. gada. Faktiski šis ir pirmais signāls par to, cik liels ir Covid-19 vīrusa izraisītais šoks gan Latvijas, gan pasaules ekonomikā kopumā un neizslēdzu, ka šogad Latvijā varētu atgriezties deflācija," teic bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Preču cenu kāpumu martā, galvenokārt, virzīja pārtikas produktu cenas. Joprojām visstraujāk auga gaļas un tās produktu cenas, tai skaitā arī cūkgaļas cenas. Ja pagājušā gada martā par vienu no galvenajiem inflācijas virzītājiem varēja nosaukt alkoholiskos dzērienus un tabaku, tad šogad šīs kategorijas devums kopējā inflācijā ir mazinājies un martā bija pat negatīvs. Alkoholisko dzērienu cenas gada laikā ir samazinājušās par 1,7%, ko lielā mērā noteica stipro alkoholisko dzērienu cenu kritums. Pērnā gada martā akcīzes nodokļa likme stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem bija augstāka nekā šī gada 1. martā ieviestā," atzīmē "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare. Viņa piebilst, ka straujāku preču cenu kāpumu bremzēja degvielas cena, kura martā samazinājās par 7%, salīdzinot ar februāri, un gada laikā tā samazinājās par gandrīz 5%. Pēc naftas kariem, kas uzliesmoja starp Saūda Arābiju un Krieviju, "Brent" naftas cena martā nokrita zem 23 dolāriem par barelu – tik zema naftas cena nav redzēta kopš 2002. gada. Vispirms naftas cenas izmaiņas, kā novērojām martā, atspoguļojās degvielas cenās, bet nākotnē caur enerģijas un transporta izmaksām varētu ietekmēt arī pārējo preču cenas.