Šo lēmumu domes ārkārtas sēdē izskatīšanai virzīja astoņi deputāti. Par lēmuma atcelšanu balsoja 14 deputāti, bet viens atturējās.
Pašreizējais domes priekšsēdētājs Normunds Līcis (LRA) uzsvēra, ka par atbalstu vai projekta noraidīšanu varēs lemt tikai pēc tam, kad būs saņemts ietekmes uz vidi novērtējums, jo galvenais aspekts, kas jāņem vērā, ir vides aizsardzība.
Par pieņemto lēmumu pašvaldība informēs Vides pārraudzības valsts biroju un AS "Skultes LNG Terminal".
Tāpat domes sēdē tika pieņemts lēmums Skultes ostas valdē iecelt bijušo pašvaldības vadītāju, Zemkopības ministra padomnieku Ervīnu Grāvīti (VL-TB/LNNK). Par Grāvīša iecelšanu Skultes ostā nobalsoja 11 deputāti, bet trīs atturējās. Viņš amata pienākumus sāks pildīt trešdien.
Vienlaikus tika nolemts ar 7. aprīli no Skultes ostas valdes sastāva atbrīvot Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvi Ričardu Derkaču.
Jau vēstīts, ka ZM pērn nolēma mainīt savu pārstāvi Skultes ostas pārvaldē, šim amatam virzot Saulkrastu novada domes deputātu, bijušo pašvaldības priekšsēdētāju Grāvīti.
Kā skaidroja Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Normunds Līcis (LRA), atbilstoši "Likuma par ostām" 26. pantam Skultes ostas pārvaldē 2019.gada sākumā darbojās desmit valdes locekļi, tajā skaitā trīs pašvaldības deputāti, trīs ostā funkcionējoši komersanti un četru ministriju pārstāvji, tajā skaitā, ZM zivsaimniecības departamenta direktora vietnieks Derkačs.
"Neskaidrojot iemeslus, 2019. gada 4. martā ZM informēja Saulkrastu novada domi par to, ka jomas profesionālis Derkačs tiek atcelts no valdes, bet viņa vietā tiek deleģēts Saulkrastu novada domes deputāts Grāvītis. Tādējādi, ZM piedāvāja mainīt likumā noteikto proporciju starp valdē esošajiem domes deputātiem un ostā funkcionējošajiem komersantiem," stāstīja Līcis.
Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošais iedzīvotāju iniciatīvas grupas iesniegums, tā lūdza Saulkrastu novada domi atcelt 2016. gada 27. jūlija pieņemto lēmumu "Par sašķidrinātās dabasgāzes termināļa un gāzes pārvades cauruļvada no Skultes ostas līdz Inčukalna pazemes gāzes krātuvei būvniecību", jo uzskatīja, ka tas neatbilst normatīvo aktu prasībām.
Iedzīvotāji lūdza šo lēmumu atzīt par tādu, kuru nevar ņemt vērā jebkādu Saulkrastu novada domes šī brīža darbību un lēmumu pieņemšanā, kā arī par tādu, kuru nevar ņemt vērā, Saulkrastu novada domei pieņemot galējo lēmumu - atbalstīt vai neatbalstīt termināļa būvniecības projektu.
Iedzīvotāji iesniegumā pašvaldībai norādīja, ka 2016. gada 13. jūlijā Saulkrastu novada domes Tautsaimniecības, attīstības un vides komitejas sēdē, uz kuru bija ieradies AS "Skultes LNG Terminal" valdes loceklis Uldis Salmiņš, tā laika domes priekšsēdētājs Ervīns Grāvītis (VL- TB/LNNK) Salmiņam prasījis, kas no pašvaldības ir vajadzīgs projekta īstenošanai. Salmiņš teicis, ka no pašvaldības ir jāsaņem rakstiska atbilde, ka ir saņēmuši un iepazinušies ar sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu, kas tiek pievienots dokumentācijā, ka projekts tiek virzīts atbalstīšanai uz domes sēdi.
Iedzīvotāji domes Tautsaimniecības, attīstības un vides komitejas protokolā ir konstatējuši, ka Salmiņš nav konsultējies ar pašvaldību pirms ietekmes novērtējuma veikšanas par paredzētās darbības īstenošanas iespējām pašvaldības teritorijā, kā tas noteikts likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu". Šajā likumā noteikts, ka pašvaldībai 15 dienu laikā pēc rakstiska iesnieguma saņemšanas, būtu jānosūta "Skultes LNG Terminal" savs viedoklis par paredzētās darbības atbilstību pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem.
Taču domes sēdes protokolā minēts, ka Tautsaimniecības, attīstības un vides komiteja konstatēja, ka termināļa būvniecība nav pretrunā Saulkrastu novada teritorijas plānojumam un ieceri iespējams īstenot.
Domes sēdes protokolā fiksēts, ka Grāvītis, informējot par termināla ieceri teicis, ka sākums būs Saulkrastos, tālu jūrā, bet gāzes vada sauszemes daļa Saulkrastu teritoriju neskars. Savukārt, Līcis norādījis, ka lai projekts realizētos, nepieciešama sākotnējā izpēte.
Saulkrastu novada iedzīvotāju iniciatīvas grupa norāda, ka Tautsaimniecības, attīstības un vides komitejas un domes sēdes protokolos piefiksētais ir pretrunīgs un nav saprotams, kas ir vērtēts un par ko ir lemts.
LETA jau ziņoja, ka pagājušajā vasarā vairāki desmiti Vidzemes piekrastes iedzīvotāju valsts institūcijām nosūtīja iebildumus pret AS "Skulte LNG Terminal" ieceri būvēt sašķidrinātās dabasgāzes terminālu un cauruļvadu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais iesniegums.
Pēc Saulkrastos, Krimuldā, Limbažos un Sējā notikušajām sabiedriskajās apspriedēs paustā aicinājuma izteikt viedokli rakstiski, iedzīvotāji norāda, ka viņiem ir kategoriski negatīva nostāja pret projekta "Sašķidrinātās dabasgāzes termināla un gāzes pārvades cauruļvada no Skultes ostas līdz Inčukalna pazemes gāzes krātuvei būvniecība" īstenošanu.
Vēstules autori, atsaucoties uz pētījumiem no ekoloģijas viedokļa, norāda, ka viss sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) dzīves cikls, sākot no rūpniecības objektu celtniecības, gāzes sagatavošanas un sašķidrināšanas un beidzot ar tās uzglabāšanu, transportēšanu un regazifikāciju, negatīvi ietekmē vidi.
Iedzīvotāji norāda, ka kaitējums ir īpaši jūtams, ja SDG ražotne atrodas ekoloģiski vērtīgās teritorijās, kur negatīvo ietekmi izjūt retas dzīvnieku un augu sugas, kā arī to mītnes vietas.