Foto: VNĪ pirmajā ceturksnī pārdevis 26 īpašumus par vairāk nekā pusmiljonu eiro  (2)

Lielākie no šā gada 1. ceturksnī VNĪ pārdotajiem objektiem ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Ventspilī, Pils ielā 38 (pārdošanas cena – 99 700 eiro), īpašumi Daugavpilī, Kauņas ielā 25 (56 420 eiro) un Daugavpils cietokšņa teritorijā, Mihaila ielā 11 (56 420 eiro), kā arī ēka Maskavas priekšpilsētā Rīgā, Rēznas ielā 5 – 71 (47 500 eiro) un angārs Aiviekstes ielā 19 (45 000 eiro).

"VNĪ paredz ilgtermiņā atsavināt 148 jeb aptuveni trešo daļu tās portfelī esošos īpašumus, kuri valsts pārvaldes vajadzībām nerod pielietojumu, taču ir attīstāmi citām vajadzībām. Tas ļauj iegūtos līdzekļus novirzīt valstij nepieciešamo īpašumu sakārtošanā un mūsdienu prasībām atbilstošu biroju izveidē. Piemēram, pērn pārdošanas rezultātā VNĪ bija iespēja teju 2,5 miljonus eiro novirzīt degradēto objektu sakārtošanai, šogad minētajam mērķim plānojam novirzīt līdzīgu summu," norāda Vārna.

Viens no būtiskākajiem uzņēmuma darbības virzieniem ir nekustamo īpašumu portfeļa sakārtošana, nodalot kvalitatīvus objektus valstij nepieciešamo funkciju veikšanai no īpašumiem, kas tāda nav un bieži rada zaudējumus. Šobrīd aktīvā pārdošanā (publiskās izsoles ceļā) ir aptuveni 15 nekustamie īpašumi, nozīmīgākie no tiem ir arhitektoniski vērtīga ēka ar izdevīgu atrašanās vietu Rīgā, Raiņa bulvārī 27, vairāki īpašumi Jūrmalā, kā arī īpašumi Daugavpils cietokšņa teritorijā. Drīzumā tiks izziņota izsole vēsturiskajam Tetera namam, kura pirmajā stāvā un pagrabā 700 m² platībā plānots saglabāt Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīciju, bet pārējai 8000 m² ēkas platībai rast jaunas attīstības iespējas.

"Izsoļu aktivitāte pagaidām nav mazinājusies. Ir pircēji, kas jaunajos apstākļos mērķtiecīgi īsteno ilgtermiņa plānus, izrādot interesi par nekustamā īpašuma iegādi. Visticamāk būs vērojama pielāgošanās atbilstoši ekonomiskai situācijai," skaidro Vārna.

Lai valstij dotu iespēju pārdot tos objektus, kuri nav pieprasīti konkrētajā reģionālajā tirgū un valstij nav nepieciešami, VNĪ pērn ieviesa izsoles ar lejupejošu soli. Saskaņā ar Latvijas valsts normatīvajiem aktiem izsoles ar lejupejošu soli var rīkot, ja ir bijušas vairākas nesekmīgas izsoles ar augšupejošu soli. Rezultātā ieguvēji ir visi – valsts atbrīvojas no tai zaudējumus nesoša īpašuma, kas valsts pārvaldes vajadzībām nav radis pielietojumu, savukārt pircējs to var iegādāties par tam ekonomiski pamatojamu cenu un attīstot to, rast īpašumam jaunu lietošanas mērķi. 2019. gadā VNĪ kopumā pārdevusi 109 īpašumus par teju 4,1 miljonu eiro, daļu no tiem tieši izsolēs ar lejupejošu soli.

Šobrīd VNĪ pārvalda aptuveni 450 īpašumu, tostarp aptuveni 1500 dažādu būvju un ēku objektu, kā arī vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums patlaban īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.