'Optibet' Satversmes tiesā apstrīdējis interaktīvo azartspēļu aizliegumu  (63)

"Deputātu iebalsotajam aizliegumam ne tikai nav nekāda sakara ar Covid-19 izplatīšanās apkarošanu, tas arī apdraud tos Latvijas iedzīvotājus, kuri par sev atbilstošu izklaides veidu izvēlas azartspēles, jo šiem cilvēkiem turpmāk būs pieejamas tikai Latvijā nelicencētas, nelegālās vietnes. Ar šo Saeimas lēmumu Latvijā pēc būtības tika likvidēts šogad ieviestais pašatteikušos personu reģistrs, jo nelicencētās vietnes to neizmanto un neievēro ierobežojumus, kurus šis reģistrs uzliek attiecībā uz personām, kuras ir potenciāli pakļautas atkarību riskam," uzsver "Optibet" vadītājs Baltijā Dainis Niedra.

"Nelegālajās azartspēļu vietnēs spēlētāji var tikt apkrāpti, šīs vietnes bieži vien ir saistītas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nelegālie operatori neievēro atbildīgas spēles principus un nekādā veidā neierobežo spēlētājus pat tad, ja ir vērojamas problemātiskās spēles pazīmes. Turklāt šis lēmums likvidēja legālu, licencētu uzņēmējdarbību, kuras pamatā ir ārvalstu investīcijas. Tāpat lēmums ir diskriminējošs, jo nostāda valsts interaktīvo azartspēļu uzņēmumu VAS "Latvijas Loto" priviliģētā pozīcijā un nodrošina tam valsts atbalstu. Līdz ar to mums bija jāizšķiras par šo soli un jāvēršas Satversmes tiesā," norāda Niedra.

Uzņēmuma ieskatā apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 105. pantam, jo:

Pieteikumā Satversmes tiesai norādīts, ka apstrīdētā norma paredz apturēt "Optibet" izsniegto licenci, tādējādi liedzot uzņēmumam veikt attiecīgo komercdarbību. Balstoties uz apstrīdēto normu, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija ir apturējusi pieteicējam izsniegto licenci. Līdz ar to apstrīdētā norma aizskar Satversmē noteiktās "Optibet" tiesības uz īpašumu.

Pieteikumā uzsvērts, ka Satversmes tiesa konsekventi ir atzinusi labas likumdošanas principa eksistenci Latvijas tiesiskajā sistēmā. Atbilstoši Satversmes tiesas norādītajam no tiesiskas valsts principa demokrātiskā tiesiskā valstī izriet noteiktas prasības arī attiecībā uz likumdošanas procesu. Apstrīdētās normas pieņemšanas gaitā nav ievērots neviens no Satversmes tiesas norādītajiem labas likumdošanas principa elementiem. Pieņemot apstrīdēto normu, Saeima ir pārkāpusi Saeimas kārtības ruļļa 79. pantu, 85. panta piekto daļu un 94. pantu, kā arī nav ievērojusi tiesiskuma un samērīguma principus.

Nevar būt šaubu par to, ka azartspēļu organizēšanas aizliegums interaktīvajā vidē nav saistīts ar Covid-19 izplatības ierobežošanu. Interaktīvās azartspēles netiek organizētas klātienē, bet gan, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumus. Proti, interaktīvās azartspēles tiek organizētās interneta mājaslapās, kurām personas var piekļūt neatkarīgi no savas atrašanās vietas, norādīts pieteikumā.

Uzņēmums norāda, ka interaktīvo azartspēļu darbības apturēšana nav piemērota sabiedrības labklājības aizsardzībai, jo šāda ierobežojuma rezultātā personas tiek novirzītas nekontrolētā un neuzraudzītā vidē, kurā tām netiek nodrošināta valsts iestāžu aizsardzība, pakļaujot tās lielākiem pārmērīgu tēriņu riskiem.

Uzņēmums norāda, ka Satversmes tiesa savā praksē, cita starpā, ir atzinusi, ka azartspēles jau vēsturiski tiek uzskatītas par izklaidi, un sabiedrības interese par tām pastāvēs vienmēr. Tādēļ, apturot licencēto interaktīvo azartspēļu darbību Latvijā, sabiedrība netiks pilnībā atturēta no azartspēļu spēlēšanas. Personas, kurām ir vēlme un interese spēlēt azartspēles, vienmēr atradīs veidus, kā pie tām nokļūt, neskatoties uz valstī noteikto ārkārtējo situāciju. Savukārt tieši nelegālo interaktīvo azartspēļu vieglā pieejamība ir tā, kas nošķir fizisku azartspēļu organizēšanu no interaktīvo azartspēļu organizēšanas un atšķirīgajiem ierobežojumiem, kas ir piemēroti, katram no šiem azartspēļu veidiem.

Uzņēmumā teic, ka arī Eiropas Parlamenta rezolūcijā par tiešsaistes azartspēlēm iekšējā tirgū ir norādīts uz nepieciešamību nodrošināt uzticamu alternatīvu nelikumīgiem azartspēļu pakalpojumiem, uzsverot nepieciešamību pēc pragmātiskiem risinājumiem attiecībā uz azartspēļu pakalpojumu sniedzēju reklamēšanu un sponsorēšanu.

Uzņēmumā vērtē, ka pilnībā apturot interaktīvo azartspēļu darbību, Latvijas iedzīvotāji tiek virzīti uz nelegālo interaktīvo azartspēļu tirgu, kur personas tiek pakļautas nedrošai, valsts institūciju neuzraudzītai un nekontrolētai videi. Šajā vidē ir īpaši augsts risks, ka personas var tikt apkrāptas vai ierautas azartspēļu atkarībā.

Uzņēmumā uzskata, ka nelegālais azartspēļu tirgus tiek saistīts arī ar organizēto noziedzību un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kā arī nodokļu nemaksāšanu. Turklāt nelegālajā interaktīvo azartspēļu tirgū personām netiek nodrošināti atbildīgi spēles rīki, kādus nodrošina liela daļa Latvijas interaktīvo azartspēļu operatori, un kuri paredz ierobežot, piemēram, patērētāja tēriņu apjomu vai arī interneta vietnē pavadīto laiku. To, ka Latvijas iedzīvotāji apstrīdētās normas pieņemšanas rezultātā tiks novirzīti uz nelegālo tirgu, apliecina apstāklis, ka pirms attiecīgā likuma un apstrīdētās normas pieņemšanas nelegālā azartspēļu organizēšanas tirgus apmērs veidoja vismaz 38% no kopējā nozares apgrozījuma. Jau šobrīd vismaz katrs trešais interaktīvo azartspēļu spēlētājs Latvijā izmanto nelicencēto operatoru sniegtos pakalpojumus, un neviena valsts institūcija šādā bīstamā vidē šīs personas nevar pasargāt. Tādējādi valsts nespēj nodrošināt to, ka iedzīvotājiem tiktu liegta pieeja nelegālajam azartspēļu organizēšanas tirgum un pilnīga azartspēļu organizēšanas aizlieguma sekas izpaudīsies tieši nelegālā tirgus apgrozījuma pieaugumā, secināts pieteikumā Satversmes tiesai.

Uzņēmums norāda, ka ar apstrīdēto normu noteiktais ierobežojums nav piemērots sabiedrības labklājības aizsardzībai, jo ar to netiek aizliegta izložu, loteriju un interaktīvo izložu organizēšana, nepamatoti radot atšķirīgu attieksmi starp azartspēļu un izložu, loteriju un interaktīvo izložu organizētājiem un nepasargājot ģimenes no nelietderīgas līdzekļu tērēšanas. Dalībai izlozēs un loterijās nav noteikts nekāds vecuma ierobežojums (dalībai interaktīvajās izlozēs ir vecuma ierobežojums). Turklāt Latvijā ir vairāk nekā 850 izložu tirdzniecības vietas un izložu un loteriju reklāma Latvijā ir atļauta arī sabiedriskajā televīzijā, kas, it sevišķi, ārkārtējās situācijas laikā var kalpot kā spēcīgs mudinājums personām, tostarp jauniešiem spēlēt izlozes un loterijas. Šobrīd ir redzams, ka loteriju organizēšana ne tikai turpinās, bet publiski tiek pausta pozitīva rakstura informācija par laimestiem. Tādēļ gadījumā, ja likumdevējs patiesi vēlas aizsargāt sabiedrību, novēršot pārmērīgus tēriņus, nav pamatoti izlozes, loterijas un, it sevišķi, interaktīvās izlozes nodalīt no citiem azartspēļu veidiem.

Uzņēmums uzskata, ka pamattiesību ierobežojums ir nepieciešams, ja nepastāv citi līdzekļi, kuri būtu tikpat iedarbīgi un kurus izvēloties personu pamattiesības tiktu ierobežotas mazāk. Likumdevējam bija iespējams aicināt nozari un Pieteicēju labprātīgi noteikt papildu ierobežojumus spēlētājiem, lai ārkārtējās situācijas laikā nodrošinātu pēc iespējas atbildīgu interaktīvo azartspēļu spēlēšanu un novērstu pārmērīgu tēriņu risku. Likumdevējs absolūta aizlieguma vietā varēja noteikt atsevišķus normatīvus ierobežojumus interaktīvo azartspēļu organizēšanai, pilnībā nepārtraucot licencētu interaktīvo azartspēļu organizēšanu Latvijā.

Uzņēmums norāda, ka apstrīdētās normas piemērošanas rezultātā tiek aizskartas arī pieteicēja LESD 49. pantā ietvertās tiesības brīvi veikt uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā (ES), turklāt noteiktais ierobežojums tiek piemērots diskriminējošā veidā, kas ir pretrunā ar LESD 56. pantu.

Uzņēmumā uzskata, ka, ja uzņēmējs pastāvīgi un ilgstoši veic ekonomiska rakstura darbību dalībvalstī, šīs darbības ierobežošanas gadījumā tiek aizskarta LESD 49. pantā garantētā uzņēmējdarbības brīvība. "Optibet" Latvijā ilgstoši un pastāvīgi sniedz interaktīvo azartspēļu pakalpojumus. Vairākums pieteicēja kapitāla daļas pieder ES dalībvalstī – Zviedrijā reģistrētam uzņēmumam. Tas nozīmē, ka citā ES dalībvalstī reģistrēts uzņēmums īsteno izšķirošu ietekmi pār "Optibet" un "Optibet" faktiski Latvijā darbojas kā šī uzņēmuma meitas uzņēmums.

Ar apstrīdēto normu ir paredzēts apturēt tikai azartspēļu (spēļu automātu spēles, ruleti, kāršu spēles, kauliņu spēles, derības, totalizatoru, bingo, veiksmes spēles pa tālruni) un interaktīvo azartspēļu darbību. Apstrīdētā norma vai citas likumā iekļautas tiesību normas neierobežo izložu un interaktīvo izložu organizēšanu. Pieteicējs uzskata, ka šāds ierobežojums slēpti diskriminē citu dalībvalstu uzņēmumus, tostarp Pieteicēju, nepamatoti labvēlīgākā situācijā nostādot Latvijas nacionālo uzņēmumu.

Azartspēļu un izložu likuma (AIL) 63. panta pirmā daļa noteic, ka valsts mēroga izlozes organizē tikai un vienīgi valsts akciju sabiedrība "Latvijas Loto", kurā visas kapitāla daļas pieder valstij un kuras akcijas nav atsavināmas un privatizējamas. Arī AIL 75. panta pirmā daļa paredz, ka interaktīvo izložu organizēšana ir atļauta tikai valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Loto". Tādējādi izložu un interaktīvo izložu organizēšanu Latvijā nodrošina tikai nacionālais uzņēmums – valsts akciju sabiedrība "Latvijas Loto". Tā rezultātā pieteicējs un citi ES dalībvalstu uzņēmumi, kas Latvijā organizē interaktīvās azartspēles, tiek diskriminēti, Latvijas nacionālo uzņēmumu – valsts akciju sabiedrību "Latvijas Loto" nepamatoti nostādot labvēlīgākā situācijā un pārkāpjot LESD 49. pantu, uzskata "Optibet". Tāpat, pieņemot apstrīdēto normu, faktiski VAS "Latvijas Loto" šobrīd tiek nelikumīgi piešķirts ar iekšējo tirgu nesaderīgs valsts atbalsts.

Satversmes tiesā aģentūrai LETA apstiprināja, ka tiesā ir saņemts "Optibet" pieteikums. Tiesas pārstāve Ketija Strazda skaidroja, ka, atbilstoši Satversmes tiesas procesam pieteikumu izskatīs un par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu lems kolēģija triju tiesnešu sastāvā. Minēto lēmumu pieņem mēneša laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas – šajā gadījumā līdz 8. maijam. Sarežģītās lietās Satversmes tiesa šo termiņu var pagarināt līdz diviem mēnešiem, piebilda Strazda. Gadījumā, ja lieta pēc šī pieteikuma tiks ierosināta, informācija par to tiks nosūtīta publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", kā arī Satversmes tiesas mājaslapā tiks publicēta preses relīze.