dokumenti
Foto: F64
Dīkstāves pabalstus varētu saņemt arī individuālo komersantu (IK) nodarbinātie, trešdien, 15. aprīlī, lēmusi finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam.

Finanšu ministrijā informēja, ka darba grupa lēmusi veikt grozījumus noteikumos par dīkstāves regulējumu Covid-19 krīzes laikā, paplašinot to komersantu loku, kuru darbinieki varētu pretendēt uz dīkstāves pabalstu.

Darba grupa vienojusies, ka dīkstāves pabalstu varēs saņemt tie nodarbinātie, kuri strādā pie individuālajiem komersantiem. Arī šai uzņēmējdarbības formai atbalsts būs pieejams, ja tā atbildīs vispārējiem kritērijiem, piemēram, individuālajam komersantam nebūs nodokļu parāds un apgrozījums būs samazinājies par 30%.

Tāpat dīkstāves atbalsta noteikumos tiks veikti precizējumi attiecībā uz dīkstāves pabalsta izmaksas izbeigšanu. Turpmāk, ja darba ņēmējs, kuram tiek izmaksāts dīkstāves pabalsts, būs atradis citu darbu un sācis strādāt citā uzņēmumā, tad iepriekšējam darba devējam, pēc kura lūguma darbinieks saņem dīkstāves pabalstu, par šīm izmaiņām būs pienākums informēt Valsts ieņēmumu dienestu.

Kā ziņots, lai novērstu jaunā koronavīrusa radītās slimības Covid-19 radītās negatīvās sekas uz ekonomiku, Ministru kabinets līdz šim pieņēmis virkni lēmumu, tostarp no valsts budžeta apmaksāt slimības lapas uzņēmumu darbiniekiem, kā arī 2020. gadā atlikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumu un pagarināt uzņēmējiem nodokļu brīvdienas no viena gada līdz trim gadiem.

Tāpat uzņēmumi, kuri atbilst konkrētiem kritērijiem, var pieteikt savus darbiniekus dīkstāves pabalstam, kas ir 75% apmērā no līdz šim saņemtā atalgojuma apmērā, bet ne vairāk 700 eiro mēnesī. Uz dīkstāves pabalstiem var pretendēt arī pašnodarbinātie un mikrouzņēmumos strādājošie.

Tāpat iepriekš tika pieņemts lēmums par uzņēmējdarbības atbalstu finanšu instrumentu veidā, ko sniedz attīstības finanšu institūcija "Altum".

Pēc finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iepriekš paustā, Valsts kasē pietiek līdzekļu, lai valsts varētu sniegt atbalstu Covid-19 radīto negatīvo seku novēršanai, kā arī tiek domāts par citiem finanšu avotiem. Kopumā atbalsts Covid-19 krīzes mazināšanai sasniedzis četrus miljardus eiro.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!