Starp bezskaidras naudas norēķinu veidiem visiecienītākie Latvijā patlaban ir maksājumi ar bankas maksājuma kartēm, turklāt vienlīdz populāra ir apmaksa tiklab ar parastām maksājumu kartēm (54%), kā ar bezkontakta bankas maksājumu kartēm (52%).
"Lai gan pilnībā atteikties no skaidras naudas norēķiniem sabiedrība Latvijā vēl nav gatava, tomēr 16% iedzīvotāju savu ikdienu spēj iedomāties bez skaidras naudas – visticamāk, pēc mēneša dzīvojot "vīrusa režīmā", šis skaits varētu pieaugt," norāda "Ferratum Group" pārstāvniecības Latvijā vadītājs Artis Bērziņš.
Jaunāko norēķinu veidu izmantošanai atvērtāka ir jaunā paaudze vecumā līdz 30 gadiem, kā arī iedzīvotāji ar ienākumu līmeni virs 700 eiro mēnesī, taču pilnībā atvērti izmēģināt jaunākos risinājumus ir ceturtā daļa (26%) sabiedrības, norāda Bērziņš.
Norēķinu paradumus, it īpaši bezskaidras naudas norēķinu gadījumā, tieši ietekmē arī dažādu tehnoloģiju pieejamība un izmantošanas paradumi. Tā, piemēram, norēķini ar viedtālruni ir gandrīz sešas reizes izplatītāki (11%), nekā maksāšana ar viedpulksteņa starpniecību (2%). Pētījums liecina, ka maksāšanu ar viedpulksteni pagaidām vairāk izmanto vīriešu auditorija. Savukārt nebanku finanšu pakalpojumus, tostarp "Revolut", "Apple-Pay" un "Monea", ir izmēģinājuši 16% Latvijas iedzīvotāju, tomēr ikdienā tos izmanto tikai 7% aptaujāto.
Bezkontakta maksājumu karšu aktīvākie lietotāji ir iedzīvotāji ar ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī – šo norēķinu veidu izmanto 81% minētās auditorijas. Savukārt tikai 36% iedzīvotāju ar ienākumu līmeni zem 400 eiro lieto bezkontakta bankas kartes. Līdzīga sakarība vērojama arī starp tiem, kuri maksāšanai izmanto viedtālruni un nebanku norēķinu risinājumus: lielākoties tie ir iedzīvotāji ar ienākumiem virs 1000 eiro (maksājumus ar viedtālruni veic 25% šīs auditorijas, nebanku finanšu pakalpojumus izmanto 23%). Iedzīvotāji ar ienākumu līmeni zem 400 eiro mēnesī tikai 7% kā norēķinu veidu atbalsta maksāšanu ar viedtālruni un tikai 1% – nebanku finanšu pakalpojumus.
Bezkontakta norēķinus kā "pilnībā drošu" un "drošu" norēķinu veidu uzskata 58% iedzīvotāju.
"Jautājumos, kas skar ikdienas paradumu maiņu un naudu, sabiedrībā joprojām valda kūtrums un neuzticība, tāpēc šeit ir liela nozīme finanšu ekspertu rekomendācijām (tā norāda arī 16% respondentu), kā arī bankas un norēķina veida atpazīstamībai. Ņemot vērā, ka aptuveni trešdaļa Latvijas iedzīvotāju jeb 32% apšauba bezkontakta norēķinu drošību, finanšu sektorā strādājošajiem, ieviešot jaunus norēķinu veidus, darbs pie norēķinu drošības aspektu izcelšanas un pamatošanas arī turpmāk būtu jāizvirza priekšplānā," skaidro Bērziņš.
Aptauju pēc "Ferratum Group" pasūtījuma periodā no 2020. gada 2. līdz 9. martam veica SIA "OMD Latvia", izmantojot interneta aptaujas metodi. Aptaujā piedalījās 760 respondentu vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
