Atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) aktuālajiem datiem pērn 4. ceturksnī vairumtirgū bija vērojams mērens dabasgāzes cenas pieaugums, taču joprojām cenai saglabājoties zemai. Salīdzinājumā ar 2018. gada 4. ceturksni, tā ir par aptuveni 30% zemāka, portālu "Delfi" informēja regulators.
Šādas izmaiņas vairumtirgū galvenokārt saistītas ar siltajiem rudens un ziemas laikapstākļiem, kad pieprasījums pēc dabasgāzes apkures sezonā bija mazāks. Tāpat arī elektroenerģijas ražošanai vairāk tika izmantotas hidrorezerves, nevis dabasgāze.
Pērnā gada nogalē dabasgāzes cena vairumtirgū sasniedza 17,15 eiro/MWh. Tikmēr cena mājsaimniecībām mazumtirgū samazinājās līdz 20,33 eiro/MWh, kas pēdējo divu gadu laikā bijusi viszemākā cena, bet juridiskajiem lietotājiem tā sasniedza 21,64 eiro/MWh. Salīdzinājumā ar 2018. gada 4. ceturksni mājsaimniecību lietotājiem tā samazinājusies par 26,6% jeb 7,39 eiro/MWh, kamēr juridiskajiem lietotājiem – par 18,12%.
Joprojām dabasgāzes cenai saglabājoties izdevīgai, pieprasījums pēc dabasgāzes uzglabāšanas Inčukalnā pērn pieauga, ko apliecina arī tirgotāju interese. Inčukalna krātuvē uzglabātais dabasgāzes daudzums maksimālo apjomu sasniedza pērn oktobrī – 74% piepildījums. Tas būtiski nesamazinājās līdz pat 2019. gada nogalei. Līdzvērtīga situācija bija vērojama arī citviet Eiropā, dažās valstīs sasniedzot pat krātuves tehniskās iespējas.
Saglabājoties pašreizējai situācijai, kad dabasgāzes piedāvājums ir augsts, cenu pieaugums vairumtirgū nav gaidāms. Šogad līdz pat šim brīdim dabasgāzes cenas Eiropas lielākajās biržās katru mēnesi ir samazinājušās. Piemēram, Vācijas dabasgāzes tirdzniecības biržā "Gaspool" pirmā ceturkšņa vidējā cena samazinājās līdz 9,97 eiro/MWh. Tas ir tuvu pēdējos 10 gados zemākajam cenu līmenim, kāds bija vērojams pērn septembrī. Savukārt martā vidējā cena bija vēl zemāka – 8,66 eiro/MWh.