Dīkstāves pabalstam jāļauj kvalificēties vēl plašākam uzņēmumu lokam, saka Meņģelsone  (34)

Viņa skaidroja - ņemot vērā to, ka vidējais izmaksātā pabalsta apmērs vienam darbiniekam ir aptuveni 260 eiro salīdzinājumā ar maksimālo iespējamo 700 eiro atbalstu, to galvenokārt izmanto uzņēmumi ar zemāka atalgojuma darbavietām. Savukārt augstāk kvalificētiem darbiniekiem, kuri līdz krīzei saņēmuši lielāku atalgojumu, nav izdevīgi saņemt šādu atbalstu, jo zūd proporcionalitāte starp iemaksātajiem nodokļiem un iespējamo pabalsta summu.

Tāpat Meņģelsone vērsa uzmanību, ka uz pabalstu nevar pretendēt uzņēmumi, kuriem ir daļēja dīkstāve. "Būtiski rast atbalsta risinājumus tiem uzņēmumiem, kuriem samazinās darba apjoms, taču nav dīkstāves un kas turpina strādāt, paši risinot darbinieku noturēšanas un atalgojuma jautājumus," viņa uzsvēra.

Meņģelsone kā vienu no iespējamiem risinājumiem dīkstāves pabalsta saņemšanas kritēriju pilnveidei redz valsts atbalstu darbaspēka nodokļu nomaksā, kad darba devējs pilnā apmērā apmaksā darbinieku algu, bet valsts - valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN). Tāpat viņa pauda, ka svarīga ir elastība "Darba likumā", lai uzņēmumi efektīvi varētu reaģēt uz krīzes radītām sekām.

Kā ziņots, valdība meklēs iespējas uzlabot dīkstāves pabalstu sistēmu, iepriekš solīja premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Ministru prezidents atzina, ka pašreizējā sistēma nav pilnīga, jo ir uzņēmēji, kas ir nodokļu maksātāji, bet viņi šo atbalstu nesaņem. Šī iemesla dēļ premjeram bijusi garāka saruna ar finanšu ministru Jāni Reiru (JV) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadību, un VID rīt, 23.aprīlī, valdībā ziņos par dīkstāves pabalstu izmaksām un iemesliem to atteikumiem, lai meklētu iespējas padarīt sistēmu elastīgāku un pilnveidotu to.

Rezultātā mēs kā valsts nāksim vairāk pretim mūsu godprātīgajiem uzņēmējiem, solīja premjers.