2019. gadā sasniegts ārvalstu ceļotāju skaita rekords Latvijā  (5)

2019. gadā vienas dienas ceļotāju braucienu jeb robežšķērsojumu skaits pieauga par 9,9%, sasniedzot 6,4 miljonus, izdevumi – par 14%, sasniedzot 268,1 miljonu eiro.

Visvairāk pieauga vienas dienas ceļotāju skaits no Ukrainas – par 93,4% (175,7 tūkst.), Krievijas – par 36,2% (626,3 tūkst.) un Baltkrievijas – par 32,4% (246,3 tūkst.). Par 3,7% pieauga arī vidējais izdevumu apjoms vienas dienas braucienā – 41,8 eiro*.

Lai arī 48,5% vienas dienas ceļotāju Latvijā uzturējās tranzīta nolūkā, izdevumu struktūrā viņu izdevumi veidoja 17,1%. No kopējiem vienas dienas ceļotāju izdevumiem vislielāko īpatsvaru (52,3%) veidoja ceļotāju izdevumi, kas ieradās iepirkšanās nolūkā.

2019. gadā Latviju apmeklēja 1,9 miljoni ārvalstu vairākdienu ceļotāju, kas ir par 0,6% mazāk nekā 2018. gadā, iztērējot par 4,2% vairāk jeb 538,2 miljonus eiro. Kopējais pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pieaudzis par 5,1%, sasniedzot 8,3 miljonus nakšu.

Vidējais viesu uzturēšanās ilgums bija 4,3 diennaktis, kas ir par 0,3 diennaktīm vairāk nekā 2018. gadā.

1,2 miljoni jeb 63,3% no visiem vairākdienu ceļotājiem Latvijā ieradās no Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Krievijas, Zviedrijas, Norvēģijas un Somijas. 18,9% (0,4 milj.) ceļotāju bija no Baltkrievijas, Apvienotā Karalistes, Polijas, Beļģijas, Francijas un Nīderlandes**.

Būtiski pieauga vairākdienu ceļotāju skaits no trim lielākajiem prioritārajiem tirgiem – no Lietuvas par 12,2%, Krievijas – par 22,1% un Igaunijas – par 19,5%. Vidēji vienā braucienā ceļotāji no Krievijas tērēja 301 eiro*, kas nemainījās, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Ceļotāji no Lietuvas pērn vidēji vienā braucienā tērēja 136,3 eiro (pieaugums par 27,5%), bet Igaunijas ceļotāji – 123,9 eiro (pieaugums par 22,1%).

Lai arī ceļotāju skaits no Norvēģijas un Zviedrijas samazinājās par 19,1% un 55,6%, tomēr kopējie šo valstu ceļotāju izdevumi pieauga. Zviedrijas tūristi pērn Latvijā uzturējās ilgāk – 4,5 diennaktis, (3,5 diennaktis 2018. gadā), savukārt Norvēģijas ceļotāju vidējie izdevumi diennaktī pieauga par 12,5% un sasniedza 97,4 eiro.

831,5 tūkst. vairākdienu ceļotāju Latviju apmeklēja atpūtas nolūkā – pavadīt nedēļas nogali vai citas brīvdienas, un šo ceļotāju īpatsvars pieauga līdz 43% no kopējā skaita. Vidējais uzturēšanās ilgums atpūtas braucienos nemainījās – 3,6 diennaktis. Lai arī ārstēšanās nolūkā ieradās mazāk par 1% no visiem vairākdienu ceļotājiem, par 51% pieauga to izdevumi diennaktī un sasniedza 122,6 eiro dienā. Arī uzturēšanās ilgums ārstēšanās nolūkā ir gandrīz divreiz ilgāks (7,1 diennaktis) nekā, piemēram, atpūtas braucienos.

Vislielāko vairākdienu ceļotāju tēriņu daļu veidoja izdevumi restorānos, kafejnīcās un par pārtiku – 31,7%. Salīdzinot ar 2018. gadu, izdevumi par uzturu pieauga par 12,5% un sasniedza 170,8 miljonus eiro.

Lielākais izdevumu pieaugums par 42,1% bija par vietējo transportu – taksometru, sabiedrisko transportu, auto īri, kopumā tie bija 32,4 miljoni eiro. Par 22,9% pieauga izdevumi izklaidei (33,3 milj. eiro) – ceļotāji vairāk apmeklēja kultūras pasākumus, muzejus.

Izdevumi par naktsmītnēm pieauga par 13% (153,2 milj. eiro) un ārvalstu ceļotāju struktūrā tie bija 28,5% no kopējiem izdevumiem, savukārt izdevumi par pirkumiem samazinājās par 17,9% (134,3 milj. eiro) no kopējiem tēriņiem.

*Ceļotāju izdevumos neietilpst transporta izdevumi no/ uz Latviju.

** Saskaņā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma mārketinga stratēģiju 2018.–2023. gadam Latvijas prioritārie tūrisma mērķa tirgi ir Lietuva, Igaunija, Vācija, Krievija, Zviedrija, Norvēģija un Somija. Sekundārie mērķa tirgi ir Baltkrievija, Apvienotā Karaliste, Polija, Beļģija, Francija un Nīderlande.