Rosinās sociālās iemaksas visos nodokļu režīmos strādājošajiem maksāt vismaz no minimālās algas  (98)

Ja deklarētā alga būtu zemāka par minimālo, vienalga šī sociālo iemaksu starpība būtu jānomaksā. Vēl gan ir diskutējams, vai to darīs tikai darba devējs vai piedalīsies arī paši darbinieki. Viņa norādīja, ka šāda sistēma jau sen ir ieviesta Lietuvā un Igaunijā, kur darbojas tikai tāpēc, lai aizsargātu darba ņēmējus viņu nākotnes vārdā.

Muižniece uzsvēra, ka varēs noteikt izņēmumus, piemēram, tie varētu būt cilvēki ar invaliditāti un tie, kas darba gaitas sākuši pirmreizēji. Tomēr izņēmumiem ir jābūt saprātīgiem, viņa piekodināja, piebilstot, ka, iepriekš lemjot par šo jautājumu, šis aspekts arī sagādājis problēmas.

Viņa pieļāva, ka arī uz pašnodarbinātajiem šis risinājums varētu neattiekties, tomēr tas vēl ir risināms jautājums.

LM uzskata, ka būtu jāpaskatās uz nodokļus sistēmu kopumā - uz to, vai Latvija var atļauties tik daudz un dažādus sadrumstalotus nodokļu režīmus. Muižniece atzina, ka patlaban cilvēku nodarbinātības vēsture nereti ir tik sarežģīta, ka jāmeklē jauni risinājumi, lai viņi neizkristu cauri atbalsta sietam. Nav viena universāla risinājuma, viņa uzsvēra.

Ministrijas pārstāve skaidroja, ka patlaban viena trešdaļa iedzīvotāju jeb aptuveni 300 000 veic sociālās iemaksas līdz minimālajai algai, kas nozīmē, ka šo cilvēku sociālais nodrošinājums ir kritiski zems. Šobrīd to labi parāda izmaksāto dīkstāves pabalstu apmērs, ko aprēķina no iepriekšējo sešu mēnešu deklarētās algas, skaidroja Muižniece.

Viņa arī atgādināja, ka par ieceri ieviest minimālās sociālās iemaksas runāts jau iepriekš, pat izstrādājot attiecīgus likuma grozījumus. Iecere bijusi tāda pati - visiem tās maksāt no minimālās algas. Tomēr tā nerealizējās, tostarp arī darba devēju pretestības dēļ, izrietēja no Muižnieces sacītā.

Kā vēstīts, Ministru kabinets uzdeva LM līdz šai nedēļai izstrādāt risinājumu minimālo sociālo iemaksu ieviešanai visos nodokļu režīmos strādājošajiem.

Valdība aizvadītājā ceturtdienā ārkārtas sēdē uzklausīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju par dīkstāves pabalstu izmaksu un ar to saistītajām problēmām. Tostarp VID ziņojumā minēts, ka vidējās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu iemaksas uz vienu darba ņēmēju vispārējā režīmā 2019.gadā ir 273,7 eiro, bet mikrouzņēmuma nodokļu maksātājiem - 98,86 eiro.

Valdības sēdē Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) piebilda, ka ar līdzšinējo nodokļu sistēmu savā ziņā ir legalizēts tas, ka krīzes situācijā daudzi iedzīvotāji nav sociāli aizsargāti. Kariņš rosināja šo jautājumu skatīt nodokļu izmaiņu kontekstā.

"Jāmaina valsts pārvaldes un iedzīvotāju attieksme. Ja nemainīsimies no šīs krīzes, nākamajā krīzē nonāksim līdzīgā situācijā," uzsvēra Kariņš.

Lai risinātu ziņojumā atspoguļoto problēmu, valdība lēma uzdot LM izstrādāt un līdz 28. aprīlim iesniegt Finanšu ministrijai konceptuālu risinājumu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu minimālā apmērā ieviešanai.

Savukārt Finanšu ministrijai līdz 30. aprīlim LM sagatavotais risinājums būs jāiekļauj tiesību aktu projektā par nodokļu sistēmas pārskatīšanu.