Ekonomisti par mazumtirdzniecību martā: skatam paveras tikai vīrusa ietekmes aisberga maliņa  (13)

Salīdzinot ar 2019. gada martu, būtiskākais apgrozījuma kāpums bija farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 26,8%) un mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 15,5%). Nozīmīgākais apgrozījuma kritums bija apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 45,6%), mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 24,2%) un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos (par 17,1%).

"Statistiskas datus apšaubīt nav pamata, taču, manuprāt, šie rādītāji neatspoguļo faktisko situāciju Latvijas ekonomikā un tos noteikti nevajadzētu izmantot krīzes pasākumu plānošanā.Marta tirdzniecības rādītāji aptver visu marta mēnesi, taču no bankas maksājumu karšu apgrozījuma datiem redzam, ka patēriņa kritums Latvijā sākās mēneša vidū un zemāko līmeni sasniedza tikai marta pēdējā nedēļā. Tieši šis varētu būt arī iemesls, kādēļ sākotnēji daudzi uzņēmumi nespēja kvalificēties dīkstāves pabalstu saņemšanai, jo martā apgrozījuma kritums vēl nesasniedza likumā noteikto slieksni. Mūsu maksājuma karšu apgrozījuma dati liek domāt, ka patēriņš Latvijā ir samazinājies par 25-30% salīdzinājumā ar janvāra un februāra vidējo līmeni, un līdzīgu patēriņa kritumu ziņo arī mūsu kolēģi citās Latvijas bankās," skaidro bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece teic, ka bankas karšu dati rāda, ka sabiedrība savus pirkumus jau būtiskāk samazināja aprīlī, īpaši nepārtikas preču pusē. Labā ziņa, ka pēdējās nedēļās šis kritums ir stabilizējies.

Finanšu ministrijā norāda, ka jaunākie Eiropas Komisijas apkopotie patērētāju un mazumtirgotāju noskaņojuma rādītāji uzrāda dramatisku kritumu un ir salīdzināmi ar līmeni, kas tika sasniegts finanšu krīzes laikā. Aprīlī patērētāju gaidas par bezdarbu strauji uzkāpa līdz 2009. gada līmenim, savukārt vērtējums par lielāku pirkumu veikšanu saruka līdz tik zemam līmenim, kāds nebija reģistrēts pat finanšu krīzes laikā. Tas norāda uz iedzīvotāju nedrošību šajā nenoteiktības pilnajā laikā, kas ietekmēs privāto patēriņu arī turpmākajos 2020. gada mēnešos. Tajā pašā laikā iedzīvotāju vērtējums par savas mājsaimniecības pašreizējo finansiālo situāciju saglabājās stabils un salīdzinājumā ar marta vērtējumu pat pieauga. Turklāt, atšķirībā no 2009. gada, kad iedzīvotājiem nebija uzkrājumu, kā arī nebija līdzekļu, no kā tos veikt, aptaujas rezultāti šīs krīzes laikā norāda uz pretējo – līkne, kas atspoguļo iedzīvotāju pašreizējos uzkrājumus un to veikšanu turpmāk, joprojām ir augšupvērsta, kas norāda uz iedzīvotāju lielāku sagatavotību krīzei.

"Turpmākā mazumtirdzniecības attīstība būs lielā mērā atkarīga no tā, cik ātri un veiksmīgi izdosies ierobežot Covid-19 izplatību. Ņemot vērā, ka situācija atstāj ietekmi arī uz darba tirgu un iedzīvotāju ienākumiem, cilvēki būs daudz piesardzīgāki savos tēriņos un izvērtēs atsevišķu izdevumu nepieciešamību," vērtē Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vecākā eksperte Vita Skuja.

Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā salīdzināmās cenās šā gada martā salīdzinājumā ar 2019. gada martu saruka par 1,8% un salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi kritums bija vēl straujāks - 5,9%. Tirdzniecība ir starp Covid-19 tieši skartajām nozarēm, kuru darbību būtiski ietekmējusi šā gada 12. martā noteiktā ārkārtējā situācija valstī un ar to saistītie ierobežojumi. Tādējādi Covid-19 pandēmijas izplatības sekas jau ir vērojamas jaunākajos datos par mazumtirdzniecības rezultātiem.

Jāatzīmē, ka ir ievērojamas atšķirības starp pārdošanas apjomiem dažādās preču grupās, palielinoties pirmās nepieciešamības preču apgrozījumam un sarūkot pārējo preču pārdošanas apjomiem. Piemēram, mazumtirdzniecības apjoms pārtikas preču veikalos martā salīdzinājumā ar pērnā gada martu pieauga par 7,1%. Straujš apgrozījuma kāpums 26,8% apmērā tika reģistrēts farmaceitisko un medicīnisko piederumu mazumtirdzniecībā.

Taču citās mazumtirdzniecības preču grupās tika fiksēti apgrozījuma kritumi, kas noteica kopējo nozares samazinājumu. Nepārtikas preču apgrozījums, atskaitot degvielu, šā gada martā, salīdzinot ar pērnā gada martu, saruka par 8,3%. Tik spēcīgs nepārtikas preču pārdošanas apjomu kritums Latvijā nebija reģistrēts kopš 2010. gada sākuma. Lielāko negatīvo devumu uz nepārtikas preču tirdzniecības rezultātiem martā radīja apģērbu un apavu mazumtirdzniecības kritums par 45,6%. Būtisku ietekmi izraisīja arī būvmateriālu tirdzniecības apjomu sarukums, metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecībai gada griezumā samazinoties par 6,4%. Īpatsvara ziņā šī ir salīdzinoši liela kategorija kopējā mazumtirdzniecībā (9% faktiskās cenās 2019. gadā), tādēļ tās ietekme uz kopējiem apgrozījuma rezultātiem ir būtiska.

Iepriekš strauji augošā informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecība martā saruka par 17,1%. Par 11,7% samazinājās kultūras un atpūtai paredzēto preču, tajā skaitā grāmatu, kancelejas piederumu, sporta preču un spēļu, pārdošanas apjomi. Neskatoties uz pieaugošo pieprasījumu pēc preču piegādes uz mājām, kopumā mazumtirdzniecība pa pastu un interneta veikalos šā gada martā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada martu arī samazinājās – par 7,6%.

Savukārt autodegvielas mazumtirdzniecība 2020. gada martā uzrādīja vājāku kritumu nekā gaidīts. Par to liecināja iepriekš publicētie dati par dīzeļdegvielas un benzīna patēriņu attiecīgajā mēnesī. Kopumā degvielas mazumtirdzniecības apjoms šā gada martā bija par 3,3% zemāks nekā pirms gada. Degvielas iegādi no vienas puses veicināja krītošās cenas, bet no otras puses ierobežoja sarūkošais pieprasījums, mazinoties nepieciešamībai pārvietoties, kā arī gaidas par vēl straujāku cenu kritumu, kas īstenojās aprīlī.

Šā gada pirmajā ceturksnī kopā mazumtirdzniecībā bija vērojama mērena izaugsme – salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni pārdošanas apjomi pieauga par 1,4%, tajā skaitā pārtikas tirdzniecība palielinājās par 4,9%, nepārtikas preču, atskaitot degvielu, tirdzniecība – par 0,2%, savukārt degvielas pārdošanas apjomi saruka par 3,3%.

Jaunākie Eiropas Komisijas apkopotie patērētāju un mazumtirgotāju noskaņojuma rādītāji uzrāda dramatisku kritumu un ir salīdzināmi ar līmeni, kas tika sasniegts finanšu krīzes laikā. Aprīlī patērētāju gaidas par bezdarbu strauji uzkāpa līdz 2009. gada līmenim, savukārt vērtējums par lielāku pirkumu veikšanu saruka līdz tik zemam līmenim, kāds nebija reģistrēts pat finanšu krīzes laikā. Tas norāda uz iedzīvotāju nedrošību šajā nenoteiktības pilnajā laikā, kas ietekmēs privāto patēriņu arī turpmākajos 2020. gada mēnešos. Tajā pašā laikā iedzīvotāju vērtējums par savas mājsaimniecības pašreizējo finansiālo situāciju saglabājās stabils un salīdzinājumā ar marta vērtējumu pat pieauga. Turklāt, atšķirībā no 2009. gada, kad iedzīvotājiem nebija uzkrājumu, kā arī nebija līdzekļu, no kā tos veikt, aptaujas rezultāti šīs krīzes laikā norāda uz pretējo – līkne, kas atspoguļo iedzīvotāju pašreizējos uzkrājumus un to veikšanu turpmāk, joprojām ir augšupvērsta, kas norāda uz iedzīvotāju lielāku sagatavotību krīzei.

Savukārt mazumtirgotāju kopējais noskaņojuma rādītājs aprīlī ir ievērojami sliktāks par krīzes laika zemāko līmeni, kas tika sasniegts 2009. gada februārī. To visbūtiskāk ietekmēja mazumtirgotāju vērtējums par sagaidāmajiem pasūtījumu apjomiem turpmākajos trīs mēnešos, kā arī sagaidāmais bezdarba pieaugums.

Iedzīvotāju un tirdzniecības nozares pārstāvju aptaujas liecina, ka vietējais pieprasījums valstī šobrīd ir kritiski zems, un mazumtirdzniecībā tas būtiskāk atspoguļosies datos par aprīli. Taču sagaidāms, ka Covid-19 ietekme gan tirdzniecības nozares, gan privātā patēriņa datos kopumā būs vērojama visa šī gada garumā, jo patērētāju konfidences atkopšanās process ir lēns salīdzinājumā ar tās pēkšņo kritumu.

Gan valstī noteikto ierobežojumu dēl, gan piesardzības mudināta, sabiedrība kopumā ir kļuvusi mazāk mobila, izteikti vairāk laika pavadot mājās vai to tuvumā. "Google" mobilitātes pētījums apstiprina, ka iedzīvotāji daudz retāk dodas uz veikaliem. Turklāt krīzes apstākļos palielinās bažas par darba drošību un ienākumiem. Daļa strādājošo ir palikuši bez darba, kā rezultātā ienākumi ir samazinājušies. Statistikas dati norāda uz nelielu bezdarbnieku skaita pieaugumu martā, bet aprīlī tas pieauga jau straujāk. Daļa strādājošo ir dīkstāvē. Ienākumu kritums un neziņa par nākotni liek iedzīvotājiem pārskatīt plānus par lielāku pirkumu veikšanu, kā arī izvērtēti savus ikdienas tēriņus. Vairums tirdzniecības vietu šajā jaunajā vīrusa realitātē ir zaudētājas, bet ir arī atsevišķi izņēmumi. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums salīdzināmajās cenās martā bija par 1,8% mazāks nekā gadu iepriekš.

Nepārtikas preču veikalos pārdošanas apjomi martā kopumā samazinājās par 7%, salīdzinot ar iepriekšējā gada martu. Apģērbu un apavu tirgotāji pieredzēja visdramatiskāko kritumu – gandrīz uz pusi. Lietoto preču pārdošana samazinājās par vairāk nekā trešdaļu. Savukārt ap 20% kritums bija vērojams tekstila un mēbeļu, grāmatu un laikrakstu, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iekārtu ietirgotajos apjomos. Arī tirgos pārdošanas apjomu kritums bija līdzīgs. Mazāk sāpīgs kritums (-12%) iezīmējās kultūrai un atpūtai paredzēto preču tirdzniecībā. Interesanti, ka, neskatoties uz to, ka cilvēki vairāk laiku pavada mājās, samazinājās arī tirdzniecība pa pastu un interneta veikalos. Acīmredzot, taupīšana ņēma virsroku, un e-komercijas piedāvājuma un pieprasījuma straujais pieaugums nespēja kompensēt kopējā pieprasījuma vājināšanos. Daļa interneta pirkumu gan parādās citās kategorijās, jo atsevišķiem mazumtirgotājiem ir gan fiziskie, gan interneta veikali, kurus statistikā ne vienmēr var nošķirt.

Tomēr pat vīrusa ekonomikas apstākļos ir arī ieguvēji. Pārdošanas apjomi pārtikas veikalos, īpaši nespecializētajos, martā kāpa par aptuveni 7%, kas ir pat straujāk nekā gada pirmajos divos mēnešos. Straujš pieaugums (+27%) bija vērojams aptieku segmentā. Pieaugums turpinājās arī elektropreču tirdzniecībā, bet tas palēninājās, salīdzinot ar gada sākumu.

Marta dati par ekonomiku, tai skaitā par mazumtirdzniecības uzņēmumu sniegumu, gan paver skatam tikai vīrusa ietekmes aisberga maliņu. Ārkārtējā situācija tika ieviesta 12. martā, bet striktie pulcēšanās ierobežojumi un daļēja lielveikalu slēgšana nedēļas nogalēs ir spēkā vien no pašām marta beigām. Martā mazumtirdzniecības uzņēmumu noskaņojums par biznesa tālāku attīstību bija sliktākais vairāk nekā astoņu gadu laikā, un tas kļuva vēl drūmāks aprīlī. "Swedbank" karšu dati rāda, ka sabiedrība savus pirkumus jau būtiskāk samazināja aprīlī, īpaši nepārtikas preču pusē. Labā ziņa, ka pēdējās nedēļās šis kritums ir stabilizējies. To, uz cik ilgu laiku tas ir un vai priekšā vēl lielāks kritums, vai tomēr varam cerēt uz nelielu atgūšanos, rādīs laiks. Viss būs atkarīgs no vīrusa izplatības un ilguma, ierobežojumiem, kā arī iedzīvotāju ienākumu noturības un noskaņojuma.

Lai arī Latvijā jau vairāk nekā mēnesi ir izsludināts ārkārtas stāvoklis un daudzu nozaru darbība ir faktiski apturēt, martā Latvijas mazumtirdzniecībā fiksēts negaidīti mazs kritums. Salīdzinājumā ar 2019. gada martu mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā ir samazinājies tikai par 1,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija. Statistiskas datus apšaubīt nav pamata, taču, manuprāt, šie rādītāji neatspoguļo faktisko situāciju Latvijas ekonomikā un tos noteikti nevajadzētu izmantot krīzes pasākumu plānošanā.

Marta tirdzniecības rādītāji aptver visu marta mēnesi, taču no bankas maksājumu karšu apgrozījuma datiem redzam, ka patēriņa kritums Latvijā sākās mēneša vidū un zemāko līmeni sasniedza tikai marta pēdējā nedēļā. Tieši šis varētu būt arī iemesls, kādēļ sākotnēji daudzi uzņēmumi nespēja kvalificēties dīkstāves pabalstu saņemšanai, jo martā apgrozījuma kritums vēl nesasniedza likumā noteikto slieksni. Mūsu maksājuma karšu apgrozījuma dati liek domāt, ka patēriņš Latvijā ir samazinājies par 25-30% salīdzinājumā ar janvāra un februāra vidējo līmeni, un līdzīgu patēriņa kritumu ziņo arī mūsu kolēģi citās Latvijas bankās. Kopš marta vidus būtiski sarucis apgrozījums nepārtikas tirdzniecība, savukārt pārtikas veikalos un aptiekās apgrozījums ir pat audzis. To redzam arī oficiālajos mazumtirdzniecības marta datos. Taču nav pārsteigums, ka vislielākais apgrozījuma kritums šobrīd ir vērojams krīzes vistiešāk skartajās nozarēs, piemēram, restorānos, viesnīcās un aviācijā. Šīs nozares protams neparādās mazumtirdzniecības rādītājos un tas ir papildu iemesls, kādēļ mazumtirdzniecības rādītāji šobrīd tikai daļēji atspoguļo patēriņa izmaiņas, kā arī stāvokli ekonomikā kopumā.

Aprīlī mazumtirdzniecības rādītāji būs ievērojami sliktāki. Piemēram, Lietuvā mazumtirdzniecības apjoms martā samazinājās par vairāk nekā 10%, taču tur ierobežojumi tika noteikti dažas dienas ātrāk un bija plašāki, piemēram, iekļaujot būvmateriālu veikalu slēgšanu. Kopš marta beigām bankas datos jūtami uzlabojumi nav vērojami. Tādēļ nav pārsteidzoši, ka ekonomikas noskaņojuma rādītāji Latvijā aprīlī ir ļoti būtiski pasliktinājušies un sasnieguši gandrīz 2009. gada zemāko līmeni. Situācijas pasliktinājums vērojams visās nozarēs, bezdarba gaidas aug un patērētāji atliek lielos pirkumus. Tikmēr reģistrētais bezdarbs Latvijā jau ir tuvu 8% no 6,3% marta vidū un 6,8% marta beigās, savukārt, ieskaitot dīkstāves pabalsta saņēmējus, bezdarbs Latvijā vairs nav tālu no 11% un pieaug katru dienu. Situācijā, kad ekonomikā nezināmo ir daudz vairāk kā zināmo faktoru liela uzņēmumu un patērētāju piesardzība ir saprotama.

Tomēr labā ziņa ir tā, ka pagaidām nav pazīmju, kas liktu domāt, ka ekonomikas kritums Baltijā būs lielāks, kā mūsu tirdzniecības partnervalstīs. Bankas Dānijā, Zviedrijā un Somijā ziņo par ļoti līdzīgu patēriņa kritumu, kāds vērojams Latvijā. Tikmēr ierobežojumi ekonomikā bijuši mazāki kā citur un tas ļauj cerēt, ka Latvija šajā krīzē cietīs mazāk kā iepriekšējā.

Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi arī mazumtirdzniecības nozari un iedzīvotāju patēriņa paradumus. Martā mazumtirdzniecības apgrozījuma tempi bija par 1,7% mazāki nekā 2019. gada martā (neizlīdzināti dati salīdzināmajās cenās).

Līdz ar pandēmijas izraisītajām sekām, iedzīvotāji mazāk tērējuši ilgtermiņa preču iegādei. 2020. gada martā nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums saruka par 7,4%, salīdzinot ar pagājušā gada martu. Mazumtirdzniecības apgrozījums saruka gandrīz visās preču kategorijās. Gandrīz uz pusi saruka apģērbu un apavu mazumtirdzniecība. Tāpat straujš sarukums bija arī kultūras preču un atpūtai paredzēto preču tirdzniecībā, kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā. Tas lielā mērā ir saistīts ar iedzīvotāju izvēli savus līdzekļus novirzīt pirmās nepieciešamības preču iegādei, nevis tērēt ilgtermiņa preču iegādei.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums martā bija par 6% lielāks nekā iepriekšējā gada martā. Martā līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu iedzīvotāji vairāk iepirkuši pārtikas preces, veidojot pārtikas uzkrājumus. Paredzams, ka arī turpmākajos mēnešos pārtikas mazumtirdzniecības apgrozījums pieaugs, tomēr domājams, ka ne tik straujos tempos kā pagājušajā mēnesī. Martā ievērojami pieauga farmaceitisko un medicīnisko piederumu mazumtirdzniecība (par 30%). Acīmredzot iedzīvotāji steidza nodrošināties ar sev nepieciešamajiem medikamentiem, dezinfekcijas līdzekļiem un sejas aizsargmaskām. Martā pieauga arī mājsaimniecības elektropreču mazumtirdzniecība.

Lai gan degvielas cenas ir samazinājušās, degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums martā bija par gandrīz 3% zemāks nekā iepriekšējā gada martā. To lielā mērā nosaka arī valstī izsludinātie ierobežojumi pulcēties un iespējas strādāt attālināti, paliekot mājās.

Arī sadalījumā pa tirdzniecības vietām bija vērojams tirdzniecības sarukums. Visstraujāk mazumtirdzniecības apgrozījums saruka lietoto preču mazumtirdzniecības veikalos un stendos un tirgos. Neliels sarukums bija vērojams arī tirdzniecībā pa pastu vai Interneta veikalos. Paredzams, ka turpmākajos mēnešos tirdzniecība Internetā varētu pieaugt, kas ir saistīts ar tirdzniecības ierobežošanu lielajos tirdzniecības centros brīvdienās.

Turpmākā mazumtirdzniecības attīstība būs lielā mērā atkarīga no tā, cik ātri un veiksmīgi izdosies ierobežot Covid-19 izplatību. Ņemot vērā, ka situācija atstāj ietekmi arī uz darba tirgu un iedzīvotāju ienākumiem, cilvēki būs daudz piesardzīgāki savos tēriņos un izvērtēs atsevišķu izdevumu nepieciešamību.