2020. gada martā, salīdzinot ar 2019. gada martu, mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 1,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās. Ekonomistu ieskatā martā Latvijas mazumtirdzniecībā fiksēts negaidīti mazs kritums. Marta dati par ekonomiku, tai skaitā par mazumtirdzniecības uzņēmumu sniegumu, gan paver skatam tikai vīrusa ietekmes aisberga maliņu. Ārkārtējā situācija tika ieviesta 12. martā, bet striktie pulcēšanās ierobežojumi un daļēja lielveikalu slēgšana nedēļas nogalēs ir spēkā vien no pašām marta beigām.
Salīdzinot ar 2019. gada martu, būtiskākais apgrozījuma kāpums bija farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 26,8%) un mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 15,5%). Nozīmīgākais apgrozījuma kritums bija apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 45,6%), mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 24,2%) un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos (par 17,1%).
"Statistiskas datus apšaubīt nav pamata, taču, manuprāt, šie rādītāji neatspoguļo faktisko situāciju Latvijas ekonomikā un tos noteikti nevajadzētu izmantot krīzes pasākumu plānošanā.Marta tirdzniecības rādītāji aptver visu marta mēnesi, taču no bankas maksājumu karšu apgrozījuma datiem redzam, ka patēriņa kritums Latvijā sākās mēneša vidū un zemāko līmeni sasniedza tikai marta pēdējā nedēļā. Tieši šis varētu būt arī iemesls, kādēļ sākotnēji daudzi uzņēmumi nespēja kvalificēties dīkstāves pabalstu saņemšanai, jo martā apgrozījuma kritums vēl nesasniedza likumā noteikto slieksni. Mūsu maksājuma karšu apgrozījuma dati liek domāt, ka patēriņš Latvijā ir samazinājies par 25-30% salīdzinājumā ar janvāra un februāra vidējo līmeni, un līdzīgu patēriņa kritumu ziņo arī mūsu kolēģi citās Latvijas bankās," skaidro bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
