Turpmāk, lemjot par dīkstāves pabalsta vai "nodokļu brīvdienu" piešķiršanu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ņems vērā uzņēmumu ienākumus un to samazinājumu Covid-19 krīzes ietekmē kopš brīža, kad uzņēmums uzsācis reālu saimniecisko darbību, nevis no tā reģistrēšanas brīža, portālu "Delfi" informēja VID.
Tāpat ir pagarināts arī dīkstāves pabalsta iesnieguma termiņš uz nākamā mēneša 30. datumu (dīkstāves pabalstu par martu var pieprasīt līdz 30. aprīlim ieskaitot).
To paredz pilnveidotie 2020. gada 26. marta Ministru kabineta noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.
Tas nozīmē, ka turpmāk dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem ir tiesīgi pieteikties krīzes skartie darba devēji un nodokļu maksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības sakarā ar Covid-19 izplatību 2020. gada martā vai aprīlī ir samazinājušies vismaz par 30%, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības 2019. gada 12 mēnešos vai par faktiski nostrādātajiem mēnešiem 2019. gadā.
Tādu pašu atbalstu var saņemt arī tie darba devēji un nodokļu maksātāji, kuru ieņēmumu kritums ir bijis par 20%, tomēr tad šo darba devēju un nodokļu maksātāju darbības rādītājiem par 2019. gadu jāatbilst vismaz vienam no trim kritērijiem: uzņēmuma eksporta apjoms ir bijis 10% no kopējā apgrozījuma vai vismaz 500 000 eiro apmērā, vidējā bruto darba samaksa uzņēmumā ir bijusi vismaz 800 eiro vai, gadam beidzoties, uzņēmuma ieguldījumi pamatlīdzekļos ir bijuši vismaz 500 000 eiro.
Grozījumi nosaka arī to, ka dīkstāves pabalstu uzņēmuma darbinieks var saņemt arī tajā gadījumā, ja tā darba devējs vai uzņēmuma valdes loceklis iepriekšējā gadā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīts par pārkāpumu, kas saistīts ar pārkāpumiem nodokļu, muitas vai darba tiesisko attiecību jomā. Pats valdes loceklis, kurš ir sodīts par minētajiem pārkāpumiem, dīkstāves pabalstu saņemt joprojām nevarēs.
Lai pieteiktos dīkstāves pabalstam, darba devējs līdz katra nākamā mēneša 30. datumam iesniedz pieteikumu VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmā, aizpildot tam īpaši izveidoto veidlapu.
VID to izskata piecu darba dienu laikā un, ja uzņēmums atbilst visiem MK noteikumos minētajiem kritērijiem, piecu darba dienu laikā pārskaita dīkstāves pabalstu uz darba devēja iesniegumā norādīto darbinieku kontiem kredītiestādēs vai pie maksājumu pakalpojumu sniedzējiem Latvijā.
VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā par dīkstāves pabalstu izmaksu informē darba devēju, savukārt darba devējs – savus darbiniekus.
Ja darbinieks nodarbināts pie vairākiem darba devējiem, dīkstāves pabalstu piešķir, ņemot vērā, pie kura krīzes skartās nozares darba devēja darbiniekam ir iesniegta nodokļu grāmatiņa. Ja tā nav iesniegta nevienam darba devējam, dīkstāves pabalstu izmaksā, ņemot vērā, kurš darba devējs pirmais iesniedzis iesniegumu.
Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.
Tiem darbiniekiem, kuri saņem dīkstāves pabalstu, VSAA piešķir piemaksu 50 eiro apmērā par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru darbiniekam uz dīkstāves pabalsta piešķiršanas dienu tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums.
Dīkstāves pabalsta izmaksa tiek pārtraukta, ja tā saņemšanas laikā darba devējs palielina strādājošo skaitu, salīdzinot ar dīkstāves sākumu.
Darba devēju sarakstu, kuru darbinieki saņēmuši dīkstāves pabalstu, VID publicē savā tīmekļa vietnē.
Ar dīkstāves pabalstu paredzēts kompensēt neizmaksātās darba algas, sākot ar šī gada 14. martu un līdz 14. maijam, bet ne ilgāk kā ir spēkā Ministru kabineta lēmums par ārkārtējo situāciju.
Vispārējā nodokļu režīmā strādājošo uzņēmumu darbiniekiem dīkstāves pabalsts tiek aprēķināts 75% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par pēdējo 6 mēnešu periodu pirms ārkārtas situācijas vai atbilstoši par darbinieka faktiski deklarētajiem datiem iepriekšējos sešos mēnešos, bet ne vairāk kā 700 euro apmērā par kalendāra mēnesi.
Mikrouzņēmuma darbiniekiem dīkstāves pabalsts tiek izmaksāts 50% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas mikrouzņēmumā par 2019. gada trešo un ceturto ceturksni, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi.
Atgādinām, ka uz dīkstāves pabalstu var pretendēt arī tie uzņēmuma darbinieki, kuri jau saņem vecuma vai izdienas pensiju, taču vienlaikus turpina darba gaitas.
Valdība ir lēmusi, ka dīkstāves pabalstus saviem darbiniekiem var saņemt tikai tie uzņēmumi, kuri līdz šim ir bijuši atbildīgi un godprātīgi darba devēji. Tādēļ, izvērtējot saņemtos uzņēmumu iesniegumus par dīkstāves pabalsta izmaksu, VID ir stingri jāvadās pēc kritērijiem, kas noteikti MK noteikumos Nr. 165.