Vakanču tirgū vērojams būtisks kritums; eksperti piedāvā risinājumus  (21)

Salīdzinājumā ar martu, kad NVA datubāzē tika reģistrēta 9481 jauna vakance, aprīlī (līdz 29. aprīlim) bija reģistrētas 4017 vakances.

Kopumā ir 17582 brīvas darba vietas, liecina NVA dati, norādot, ka visvairāk vakanču ir būvniecības, ražošanas, transporta un loģistikas nozarēs. Visvairāk darbinieki vajadzīgi par kravas automobiļu vadītājiem (1035), palīgstrādniekiem (1029), ēku celtniekiem (819), betonētājiem (797), santehniķiem (526), krāsotājiem (507), mūrniekiem (463), pavāriem (371), metāla konstrukciju atslēdznieks (299), kūdras ieguves palīgstrādnieks (293), inspektors iekšlietu jomā (246), lauksaimniecības palīgstrādnieks (236).

"Redzam, ka nozares, kurās Covid-19 krīzes ietekmē mazinās darbaspēka pieejamība, ir tās, kurās līdz šim bijis izteiktāks nodarbināto skaits no ārvalstīm, jo šobrīd gan noteikto pārvietošanās ierobežojumu dēļ, gan izmaiņām valsts pārvaldes darbībā, šo personu kustība ir kļuvusi ierobežotāka, piemēram, sauszemes pārvadājumos, sezonālos darbos lauksaimniecībā," norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāve Katrīna Zariņa.

Tāpat novērojams, ka nozares, kurās augusi darba intensitāte dēļ izmaiņām pieprasījumā, piemēram, pārtikas rūpniecībā, IKT sektorā, piedzīvo izaicinājumus darbaspēka piesaistē.

"Nākotnē redzam, ka pieaugot publiskajam pasūtījumam infrastruktūras attīstībā, lai sildītu ekonomiku, izaicinājumi varētu būt arī būvniecības sektorā. Nosacīti var teikt, ka Covid-19 ir ietekme uz izmaiņām darbaspēka pieprasījumā un piedāvājumā, bet kopumā tā ir minimāla. Svarīgi, lai esošajā vīrusa izraisītajā ekonomikas krīzes situācijā, saglabājam esošās darbavietas un kvalificētos darbiniekus, un operatīvi un mērķēti ceļam esošo bezdarbnieku kvalifikāciju, lai brīdī X varam ar pilnu jaudu atsākt strādāt un esam produktīvāki un konkurētspējīgāki nekā Covid-19 izraisītās krīzes sākumā," norāda Zariņa.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācija iepriekš norādījusi, ka kā galvenos rezultatīvos rādītājus jau ar šo gadu ir jānosaka: nodarbinātības līmenis, kas ir ne mazāks par 900 000 un bezdarba līmenis, kas nepārsniedz 60 000 (situācija 2019. gada nogalē – pirms Covid-19 krīzes), kā arī migrācijas saldo – ne zemāk kā mīnus 5 000 (situācija 2018. gadā).

Tāpat viņu ieskatā jau šobrīd jāstrādā pie mērķtiecīgas nodarbinātības politikas, kas risinātu bezdarba jautājumus gan atlaistajiem darbiniekiem, gan personām, kuras atrodas dīkstāvē. LDDK kā vienu no risinājumiem piedāvā īslaicīgu bezdarba sistēmas ieviešanu. Tāpat laikus jānodrošina dažādi pārkvalifikācijas un kvalifikācijas pilnveides pasākumi, lai sagatavotu uzņēmumu profilam un attīstības vajadzībām nepieciešamo darbaspēku.

Darba devēji uzsver, ka ir nepieciešama piekļuve apgrozāmajiem līdzekļiem un tādēļ ir nepieciešams atvieglot nosacījumus grantu un aizdevumu saņemšanai, lai uzņēmumu modernizēšanai un attīstībai atbalstu varētu saņemt plašāks komersantu loks.

Jau vēstīts, ka kopējo publicēto darba sludinājumu skaits portālā "cv.lv" šī gada martā sarucis par 24% salīdzinājumā ar šī gada februāra mēnesī publicētajām vakancēm, liecina "CV-Online Latvia" apkopotie dati. Savukārt vidējais jauno pievienoto darba sludinājumu skaits līdz ar ārkārtējā stāvokļa ieviešanu valstī samazinājies par vairāk nekā 60%.

Kā jomas, kur bijis vislielākais darba sludinājumu skaita kritums, iepriekš tika norādītas mežsaimniecība un kokapstrāde (-45%), mediji un sabiedriskās attiecības (-42%), mārketings un reklāma (-41%), administratīvais darbs un asistēšana (-34%), transports un loģistika (-33%), elektronika un telekomunikācijas (-31%).