Aprīlī uzņēmējdarbības konfidences rādītāji daudzās nozarēs sasnieguši kritiski zemas vērtības

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem aprīlī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -26,4, kas, salīdzinot ar martu, kad jau bija jūtama ārkārtas situācijas ietekme, samazinājies vēl par 22,5 procentpunktiem. Vislielākais kritums bija nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kā arī automobiļu, motociklu un to daļu un piederumu tirdzniecībā.

Vienīgais no saimniecisko darbību ierobežojušajiem faktoriem mazumtirdzniecībā, kas saglabājis savu aktualitāti tāpat kā pirms gada, ir "nepietiekams pieprasījums", un to kā nozīmīgu atzīmē 32% respondentu. Pārējo faktoru (finanšu izmaksas, banku kredītu pieejamība, konkurence sektorā, darbaspēka trūkums, atrašanās vieta) nozīmīgums aprīlī ir izteikti samazinājies, jo tos aizēno Covid-19 ārkārtējās situācijas noteikto ierobežojumu radītā ietekme, kuru kā ierobežojošo faktoru atzīmējuši 54% aptaujāto mazumtirgotāju.

Pakalpojumu sektorā aprīlī konfidence nokritusi līdz -33,7, un tas ir par 27,9 procentpunktiem mazāk nekā martā. Konfidences rādītāji 2020. gada aprīlī bija negatīvi visās pakalpojumu nozarēs, bet viszemākie tie bija izmitināšanas, ēdināšanas, gaisa transporta, kā arī ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarēs. Salīdzinoši optimistiskus vērtējumus snieguši uzņēmumu vadītāji un vadošie speciālisti veterināro, apsardzes, ēku uzturēšanas un ainavu arhitektūras pakalpojumu nozarēs.

Pakalpojumu sektorā uzņēmumi aprīlī vairāk nekā pirms gada izjūt nepietiekamu pieprasījumu (29%), apmēram tikpat ierobežojošas kā pērn ir arī finansiālas grūtības (9%). Ārkārtas situāciju kā būtisku traucēkli veiksmīgai saimnieciskajai darbībai ir norādījuši 52% aptaujāto respondentu pakalpojumu sektorā, bet darbaspēka trūkums uz tā fona zaudējis savu nozīmīgumu (2%).

Konfidences rādītājs būvniecībā šī gada aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, uzrādīja kritumu vēl par 14,5 procentpunktiem, samazinoties līdz -32,5, ko ietekmēja vēl lielāks būvdarbu pasūtījumu līmeņa novērtējuma kritums un uzņēmēju negatīvais vērtējums par gaidāmo nodarbinātību nākamajos trīs mēnešos.

No visiem būvniecības nozari ietekmējošajiem faktoriem (nepietiekams pieprasījums, laika apstākļi, darba spēka trūkums, finansiālās grūtības, materiālu/iekārtu trūkums, citi faktori) visbiežāk būvniecības uzņēmumi norādīja "nepietiekamu pieprasījumu" (35,4% apsekoto būvniecības uzņēmumu). Savukārt kā otru nozīmīgāko ierobežojošo faktoru aprīlī būvniecības uzņēmumi norādījuši tieši Covid-19 un valstī noteiktās ārkārtējās situācijas ietekmi (kopumā 31,4% respondentu).

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs aprīlī bija -18,8 (par 16,3 procentpunktiem mazāk nekā šī gada martā), un to ietekmēja vēl negatīvāks uzņēmumu vadītāju novērtējums šī brīža pasūtījumu līmenim un prognozes sava uzņēmuma aktivitātei nākamajiem trim mēnešiem (gaidāmās ražošanas aktivitātes kritums, kopējā saimnieciskās darbības novērtējuma kritums).

Vislielākais konfidences rādītāja samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bija apstrādes rūpniecības nozarēs: koksnes un koka izstrādājumu ražošanā, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā, mēbeļu ražošanā, tekstilizstrādājumu ražošanā, elektrisko iekārtu ražošanā, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā. Salīdzinot ar martu, turpināja pasliktināties arī uzņēmēju noskaņojums par gaidāmo preču realizācijas cenu un nodarbinātības attīstību tuvākajos mēnešos.

Salīdzinot ar 2019. gada aprīli, par 25 procentpunktiem samazinājies kopējo pasūtījumu apjoms pēdējos trīs mēnešos, kā arī uzņēmēju novērtējums sagaidāmajam eksporta pasūtījumu apjomam nākamajos trīs mēnešos (tai skaitā, ievērojami samazinājies novērtējums eksporta pasūtījumiem gan uz Eiropas Savienības (ES), gan uz Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) dalībvalstīm).

Samazinājies arī apstrādes rūpniecības konkurētspējas novērtējums pēdējos trīs mēnešos gan ārējā, gan iekšējā tirgū. Salīdzinot ar pagājušā gada aprīli, pieaudzis uzņēmumu skaits, kuri no visiem ražošanas ietekmējošajiem faktoriem uzņēmumā norādījuši "nepietiekamu pieprasījumu" (40,2%), bet Covid-19 ietekmi norādījuši 25,3%. Savukārt par 16,6% (līdz 9,5%) samazinājies uzņēmumu skaits, kas kā ražošanas ierobežojošo faktoru norādījuši "darbaspēka trūkumu".

2020. gada aprīlī ekonomikas sentimenta rādītājs ir nokritis līdz 77,7, kas ir vēl par 18,4 punktiem mazāk nekā martā, kad jau bija sākusies šī rādītāja lejupslīde. Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.