Pētījums: lielākie Latvijas uzņēmumi, kam krīzes dēļ atlikti nokavēto nodokļu maksājumi  (23)

Saprotams, ka joprojām vislielākais īpatsvars, kam valsts nākusi pretī un piešķīrusi kavēto nodokļu atlikšanas pabalstu, ir ēdināšanas nozarē (17% no kopējā skaita), mazumtirdzniecībā (15%), sporta, izklaides un atpūtas darbības sfērā (6%). Visu šo sabiedrību kopējais parāds uz šā gada 7. aprīli bija gandrīz 20 miljoni eiro jeb palielinājušies par vairāk nekā divām reizēm, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo datumu. Turklāt jāatzīmē, ka ne visiem bija parāds uz šā gada 7. aprīli, aptuveni pusei tie radušies vēlāk.

Kas ir tie, kas saņēmuši atbalstus? 69 uzņēmumiem ir reģistrēti nodokļu parādi jau veselu gadu, kur iespējami gan saskaņotie grafiki ar VID, gan konstanti kavētāji. Pusei no šiem uzņēmumiem ir piešķirts arī dīkstāves pabalsts. Bet daļai problēmas ar maksātspējas nodrošināšanu bija jau 2018. gadā, to saistībām pārsniedzot aktīvu vērtību jeb bija konstatēts negatīvs pašu kapitāls.

Avots: "Crediweb.lv"

Lielākie atbalsta saņēmēji

Starp lielākajiem uzņēmumiem, kas saņēmuši nokavēto nodokļu maksājumu atbalstu, ir AS "Air Baltic Corporation". Uz 07.04.2020 uzņēmumam bija 839 tūkstošu eiro liels nodokļu parāds, bet 26.04.2020 jau 1,5 miljoni eiro (saskaņā ar VID publiskojamo datu bāzi). Uzņēmums ir viens no tiem, kuru Covid-19 krīze valstī ir vistiešāk ietekmējusi, jo izsludinātās ārkārtējās situācijas un slēgto robežu dēļ aviopārvadājumi nenotiek, izņemot speciāli organizētos reisus. Ja skatāmies, kā šim uzņēmumam veicies līdz šim, saskaņā ar "Crediweb.lv" pieejamo informāciju, tā neto apgrozījums 2019. gadā bija 500 miljoni eiro – palielinājās par 23% salīdzinot ar 2018. gadu, bet cietis zaudējumus 7,7 miljonu eiro apmērā. Uzņēmums pārskata ieguldījumus investīcijas objektos, atjauno pamatlīdzekļus, kas prasa lielus ieguldījumus un attiecīgi arī izmaksas. Tādējādi pieaudzis uzņēmuma saistību īpatsvars (+84%) salīdzinot ar 2018. gadu, kamēr apgrozījums palielinājies par 23%. Taču šādai nozarei bez nepārtrauktas attīstības, ieguldījumiem neiztikt.

Jau vēstīts, ka "airBaltic" jaunais biznesa plāns paredz samazināt lidmašīnu floti nākamajiem gadiem, sākotnēji atsākot lidojumus ar 22 "Airbus A220-300" lidmašīnām. Jaunajā plānā ir ņemta vērā samazinātā sēdvietu kapacitāte 2020. un 2021. gadam, vienlaikus paredzot atgriešanos pie izaugsmes ar 50 "Airbus A220-300" lidmašīnām līdz 2023. gada beigām. Sākotnēji tas tika prezentēts 2018. gada maijā, un plāns balstās uz maršrutu paplašināšanu no visām trim Baltijas valstīm – Latvijas, Igaunijas un Lietuvas, aptverot galvenos Eiropas tranzītmezglus. Stratēģija arī paredz "airBaltic" sasniegt ievērojamu pasažieru skaita un ieņēmumu pieaugumu līdz 2025. gadam.

Aiz "Air Baltic Corporation" nākamais seko būvnieks AS "UPB", SIA "East-West Transit", vēl viena aviokompānija SIA "Smartlynx Airlines" un autotirgotājs SIA "Inchape Motors Latvia". Jau vēstīts, ka lietuviešu daudzpakalpojumu aviācijas holdinga kompānija "Avia Solutions Group" pagājušajā gadā caur meitassabiedrību iegādājās Latvijā bāzēto aviokompāniju "SmartLynx Airlines". Intervijā portālam "Delfi" "Avia Solutions Group" jaunais valdes loceklis Vīgauds Ušacks (Vygaudas Ušackas) atklāja, ka uzņēmumam interesē "airBaltic" lidmašīnu uzturēšanas un servisa iespējas, ņemot vērā, ka aviosabiedrība papildina savu lidmašīnu floti ar "Airbus A220-300".

Jāatgādina, ka aviācijas nozare Latvijā 2019. gadā piedzīvoja strauju izaugsmi, būtiski palielinoties gan lidostu, gan aviokompāniju apkalpoto pasažieru skaitam. Pērn no Latvijas visbiežāk lidots uz Krieviju, Vāciju un Somiju, bet Latvijā darbojošos aviosabiedrību trijnieks bijis: "airBaltic", "Ryanair" un "Wizz Air". Līdz Covid-19 pandēmijai nozares speciālisti prognozēja turpmāku Latvijas aviācijas nozares attīstību un izaugsmi, tomēr šobrīd šīs optimistiskās prognozes vairs neatbilst realitātei, tā vietā nozare visā pasaulē cīnās par izdzīvošanu.

54 uzņēmumiem, kam sniegts nokavēto nodokļu maksājumu atbalsts, 2018. gadā katra neto apgrozījums bija vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Turklāt 20% no visiem šiem uzņēmumiem, spēja sasniegt apgrozījumu virs viena miljona eiro. Tādējādi arī lielie uzņēmumi, kas rada daudz darba vietu un maksā valstī vislielākos nodokļus, saskaras ar grūtībām, un sekas šo uzņēmumu maksātspēju pasliktināšanās rezultātā būs jūtamas arī valsts budžetā.

Lielākoties pieder vietējiem

Apskatot, kas ir šo uzņēmumu īpašnieki, lielākā daļa ir Latvijas valsts piederīgie, bet ir arī citu valstu uzņēmumi, personas. Visvairāk tie ir no kaimiņvalstīm – Igaunijas un Lietuvas, bet atsevišķas kompānijas no citiem reģioniem – Nīderlandes, Somijas, Vācijas, Šveices, Zviedrijas, ASV un pat Korejas. Piemēram, SIA "Rosinter Restaurants" īpašnieks reģistrēts Kiprā, un patiesā labuma guvējs ir privātpersona no ASV. Uzņēmums, kas pārstāv dažādus ēdināšanas nozarē pazīstamus zīmolus, tai skaitā "IL Patio", nav spējis nodrošināt pozitīvus peļņas rādītājus kopš 2015. gada. Tajā pašā laikā tas nodarbināja 123 darbiniekus 2019. gadā un veica 738 tūkstošu eiro nodokļu maksājumus valsts budžetā.

Ik pa laikam ir raisījušās diskusijas par atbalstu ārvalstu dalībnieku uzņēmumiem, kas veic ieguldījumus Latvijas tautsaimniecības attīstībā – kādā veidā atbalstīt šādas kompānijas, kādā veidā nodrošināt ārvalstu investīciju kapitālu piesaisti un kā to aizsargāt, noturēt. Tomēr lielākā daļa uzņēmēju, kas rada darba vietas, maksā nodokļus mūsu valstī, visticamāk, ir gaidīti un vajadzīgi.

Jau vēstīts, ka nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadali termiņos vai atlikšanu uz laiku līdz trim gadiem noteic VID saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem".