Ekonomisti par ražošanu: zemāko punktu varam sasniegt vasaras vidū  (21)

Finanšu ministrijā lēš, ka viena no nozīmīgākajām sliktajām ziņām apstrādes rūpniecības jaunākajos datos ir metālapstrādes izlaides kritums. Gatavo metālizstrādājumu ražošanas apakšnozare, kura kopš 2018. gada nogales nepārtraukti uzrādījusi apjomu pieaugumu un nodrošinājusi būtisku devumu nozares kopējā sniegumā, martā saruka par 9,6%. Savukārt mašīnbūvē negatīva attīstība bija vērojama jau kopš pērnā gada vidus, ko šobrīd papildus iedragājuši arī Covid-19 izraisītie sarežģījumi saistībā ar problēmām komponenšu piegādē, loģistikā, noieta tirgos, kā arī citi izaicinājumi. Iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanas apjomi šā gada martā bija par 10,8% zemāki nekā pirms gada, kamēr automobiļu un piekabju ražošana samazinājās par 10,6%.

"Lai arī martā kāpumu uzrādīja būvmateriālu un kokrūpniecības pieaugums, turpmāks kāpums varētu nesekot, kaut arī samazinājums varētu būt mazāks un atgūšanās ātrāka. Jo gan Latvija, gan citas valstis centīsies sildīt ekonomiku ar infrastruktūras un citu būvniecības projektu palīdzību," teic "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

CSP norāda, ka martā Covid-19 un valstī noteiktās ārkārtējās situācijas ietekmi kā ražošanas apjoma samazinājuma iemeslu minēja 6,5% apsekoto uzņēmumu 13 apstrādes rūpniecības apakšnozarēs (gatavo metālizstrādājumu ražošanā, poligrāfijā, citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā, koksnes izstrādājumu un pārtikas ražošanā u.c.).

"Martā apstrādes rūpniecību piemeklējušās nedienas visdrīzāk nobālēs uz aprīļa fona. Eirozonas ražotāju PMI krita tik pat zemu, cik 2008. gadā, un kopējais noskaņojums eiro zonas ekonomikā aprīlī bija tuvu finanšu krīzes zemākajiem līmeņiem. Tomēr aprīļa beigas nāca ar ziņām par situācijas stabilizēšanos vairākās Eiropas valstīs. Pēdējās nedēļās vairāku valstu valdības atsevišķus stingrākos ierobežojumus mīkstinājušas vai atcēlušas. Tas raisa cerību, ka drīz rūpnīcas varēs atsākt darbu, taču tas vairs nebūs "business-as-usual"," teic "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare.

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš lēš, ka šobrīd šķiet, ka rūpniecībā zemākais punkts būs jūnijs un jūlijs. Eksporta tirgos situācija tobrīd mainīsies uz labo pusi, jau šobrīd ziņo par ražošanas atsākšanu karantīnas laikā apturētās rūpnīcās Rietumeiropas valstīs. Taču tajā brīdī iepriekš uzkrāto pasūtījumu portfelis būs vēl vairāk sarucis, bet eksporta tirgu atlabšanas efekts vēl nebūs pietiekami liels.

Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs secina, ka martā apstrādes rūpniecības attīstībā vēl nav jūtama būtiska koronavīrusa un valstī noteiktās ārkārtējās situācijas epidēmijas negatīvā ekonomiskā ietekme. Tomēr, līdzīgi kā kopējā ekonomikā, arī apstrādes rūpniecības perspektīvas pašreizējā laikā ir ļoti neskaidras. Epidēmija būtiski ietekmē pasaules un Latvijas ekonomikas, bet tās ietekmes amplitūda joprojām ir neskaidra. Tuvākajos mēnešos apstrādes rūpniecību negatīvi ietekmēs ārējā pieprasījuma samazinājums.

Martā rūpniecības apjomi kritās par 3,6%. To ietekmēja apjoma samazinājums apstrādes rūpniecībā (-3,6%), elektroenerģijas un gāzes apgādē (-4,8%) un ieguves rūpniecībā par 2,1%. Ceturksnī rūpniecība sarāvusies par 2,3%. Marta kritums nav pārsteigums, bet pirmā lieta, kas nāk prātā, ir IKP veikums pirmajā ceturksnī, kur minēts rūpniecības pieaugums. Tas varētu nozīmēt, ka ekonomikas kritums varētu izrādīties dziļāks par ātrajā novērtējumā paustajiem -1,4%.

Turpmāko mēnešu kritums, sekojot situācijai ekonomikā, turpinās velties dziļāk mīnusos. Noskaņojums rūpniecībā aprīlī ir noslīdējis līdz -18,8 punktiem. Tas gan aptuveni divas reizes atpaliek no zemākā punkta globālās finanšu krīzes laikā – 2009. gada februārī sasniegtajiem -36,3 punktiem, tomēr ir skaidrs, ka noskaņojums turpinās dilt. Nosacīti, bet rūpniecībā situācija ir par mata tiesu labāka nekā pakalpojumos, tirdzniecībā un būvniecībā. Līdzīga situācija ir novērojama arī citviet, jo šobrīd smagāko aktivitātes kritumu piedzīvo tieši pakalpojumi.

Arī turpmāk visizteiktāk jutīs tās nozares, kuru preču patēriņš ir krities, ticis ierobežots vai pat pilnībā izzudis. Tādēļ apjomu kritums turpināsies gan apģērbu, ķīmisko produktu, datoru, iekārtu, mehānismu un automobiļu, piekabju un puspiekabju, kā arī gatavo metālizstrādājumu ražošanā. Pateicoties vājajam pērnā gada veikumam, šogad martā elektrisko iekārtu ražošanā bija vērojams pieaugums, tomēr aprīlī tas, visdrīzāk, neturpināsies.

Lai arī martā kāpumu uzrāda būvmateriālu un kokrūpniecības pieaugums, turpmāks kāpums varētu nesekot, kaut arī samazinājums varētu būt mazāks un atgūšanās ātrāka. Jo gan Latvija, gan citas valstis centīsies sildīt ekonomiku ar infrastruktūras un citu būvniecības projektu palīdzību. Pasaulē pārtikas ražotāji sūdzas par pieprasījuma kritumu, tādēļ piesardzīgi optimistiski vērtējamas pārtikas ražošanas perspektīvas. Jo daudzviet daudzo ierobežojumu dēļ rodas sarežģījumi ar pārtikas ražošanu un piegādēm, tādēļ elastīgums, kas iegūts, pārdzīvojot iepriekšējo krīzi, var dot papildu punktus ne tikai šai, bet visai apstrādes rūpniecībai. Pozitīvākas tendences varētu uzrādīties vasaras beigās, bet tās lielā mērā noteiks ne tikai Latvijas, bet visas pasaules panākumi cīņā ar vīrusu.

Šā gada martā salīdzinājumā ar 2019. gada martu ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā samazinājās par 3,6%, informē Centrālā statistikas pārvalde. Negatīvu attīstību nozarē noteica gan ražošanas apjomu kritums ieguves rūpniecībā, gan elektroenerģijas un gāzes apgādē, kā arī apjomu sarukums vienā no noteicošajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm – apstrādes rūpniecībā. Arī pirmajā ceturksnī kopumā rūpniecībā tika reģistrēts kritums – par 2,3%.

Ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā martā gada griezumā saruka par 3,6% un, ņemot vērā, ka jau janvārī un februārī nozare uzrādījusi vāju sniegumu, pirmajā ceturksnī kopumā apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 2,6%. Šāds nozares kritums 2020. gada pirmajā ceturksnī atbilst Finanšu ministrijas (FM) novērtējumam par apstrādes rūpniecības attīstību, kas tika veidots, reaģējot uz Covid-19 slimības izplatības izraisīto krīzi un tās ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Tomēr jāatzīmē, ka lielākā Covid-19 ietekme uz apstrādes rūpniecību būs jūtama turpmākajos mēnešos un spilgtāk atspoguļosies otrā ceturkšņa datos.

Kā viena no nozīmīgākajām sliktajām ziņām apstrādes rūpniecības jaunākajos datos ir metālapstrādes izlaides kritums. Gatavo metālizstrādājumu ražošanas apakšnozare, kura kopš 2018. gada nogales nepārtraukti uzrādījusi apjomu pieaugumu un nodrošinājusi būtisku devumu nozares kopējā sniegumā, martā saruka par 9,6%. Savukārt mašīnbūvē negatīva attīstība bija vērojama jau kopš pērnā gada vidus, ko šobrīd papildus iedragājuši arī Covid-19 izraisītie sarežģījumi saistībā ar problēmām komponenšu piegādē, loģistikā, noieta tirgos, kā arī citi izaicinājumi. Iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanas apjomi šā gada martā bija par 10,8% zemāki nekā pirms gada, kamēr automobiļu un piekabju ražošana samazinājās par 10,6%.

Ražošanas apjomi sarukuši arī virknē citu apstrādes rūpniecības apakšnozaru – dzērienu ražošana martā salīdzinājumā ar 2019. gada martu samazinājās par 8,2%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana – par 11,6%, iekārtu un ierīču remonts – par 12,1%. Savukārt straujāko izlaides kritumu uzrādīja apģērbu ražotāji – to ražošanas apjomi gada griezumā saruka par 33,2%.

Taču vēl spēcīgāku apstrādes rūpniecības kritumu novērsa ražošanas apjomu kāpums atsevišķās apakšnozarēs. Elektrisko iekārtu ražošanā martā līdzīgi kā gada pirmajos mēnešos tika reģistrēts pieaugums (+8,7% gada griezumā) un par 6,3% palielinājās nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana. Pēc izlaides krituma iepriekšējos četros mēnešos martā simbolisku pieaugumu 1,3% apmērā uzrādīja kokrūpnieki. Tomēr arī šo apakšnozaru attīstības perspektīvas aizēno ar Covid-19 saistītie ierobežojumi galvenokārt šo produktu noieta tirgos, ņemot vērā eksporta īpatsvaru šo apakšnozaru apgrozījumā. Piemēram, lielākā nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas uzņēmuma Latvijā AS "Valmieras stikla šķiedra" pārstāvis atzīst, ka, reaģējot uz Covid-19 izplatības izraisītajām svārstībām tirgū, ir ticis pārskatīts uzņēmuma budžets, paredzot vispārēju pārdošanas samazinājumu par 20%, ievērojamāko kritumu sasniedzot maijā un jūnijā. Arī "Latvijas Finiera" vadība norāda uz darbu apjomu piespiedu samazināšanu saistībā ar Covid-19 krīzi.

Savukārt pārtikas produktu ražošana pārsvarā ir uz vietējo tirgu vērsta nozare un tās produkcija pamatā ir pirmās nepieciešamības preces, kas varētu būt iemesls nelielajam apakšnozares kāpumam šā gada martā un varētu veicināt tās pieaugumu arī turpmākajos mēnešos. Pārtikas produktu ražošanas apjomi martā bija par 1% augstāki nekā pirms gada. Turklāt situācija, ko izraisījusi slimības Covid-19 izplatība, nav ietekmējusi Latvijas lielākā pārtikas ražotāja AS "Dobeles dzirnavnieks" šā gada attīstības plānus. Uzņēmums, nupat noslēdzot Baltijā lielākās bioloģisko graudu pilna cikla pirmapstrādes un pārstrādes infrastruktūras būvniecības pirmo kārtu, ir uzsācis projekta attīstības otro kārtu. Tas nozīmē, ka līdz šā gada beigām projekta īstenošanā AS "Dobeles dzirnavnieks" investēs papildu 10 miljonus eiro.

Ņemot vērā sezonai neraksturīgi siltos laika apstākļus, martā atkal samazinājās elektroenerģijas ražošana un gāzes apgāde. Salīdzinājumā ar 2019. gada martu nozare saruka par 4,8% un pirmajā ceturksnī kopā – par 3,2%, ko gan martā, gan ceturksnī kopumā noteica elektroenerģijas ražošanas apjomu sarukums koģenerācijas stacijās, kamēr hidroelektrostaciju izlaide pārsniedza iepriekšējā gada līmeni. Papildus laikapstākļiem, arī enerģētikas nozari martā negatīvi ietekmēja Covid-19 faktors, jo ārkārtas situācijas valstī izsludināšana un daudzu uzņēmumu darbības ierobežošana vai dīkstāve samazināja elektroenerģijas patēriņu.

Eiropas Komisijas apkopoto aptauju rezultāti rāda, ka aprīlī turpināja pasliktināties apstrādes rūpnieku konfidence jeb vērtējums par situāciju nozarē un tās perspektīvām. Strauju kritumu uzrādīja ražotāju vērtējums par pasūtījumu apjomiem viņu ražotajai produkcijai, jo pēdējo reizi tik zems līmenis tika reģistrēts pirms desmit gadiem. Attiecīgi arī rūpnieku vērtējums par ražošanas apjomiem turpmākajos mēnešos krasi saruka, sasniedzot 2009. gada krīzes zemos līmeņus, kā arī būtiski samazinājās apstrādes rūpniecības jaudu noslodze. Tādējādi pieauga bažas par bezdarba pieaugumu nozarē, ko apstiprina Nodarbinātības valsts aģentūras dati par situāciju darba tirgū. Šā gada marta beigās salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu brīvo darbavietu skaits apstrādes rūpniecībā samazinājās par 6,3%.

Šā gada martā Eiropas Savienības kopējais ekonomikas sentimenta indekss noslīdēja līdz 2009. gada finanšu krīzes zemākajam punktam. Tas ir būtisks negatīvs signāls Latvijas eksportētājiem, kas liecina par vāju ārējo ekonomisko vidi, par ārējā pieprasījuma sarukumu, nestabilitāti un uzdod daudz jautājumu par situācijas turpmāko attīstību un tās stabilizēšanos. Neapšaubāmi, šis gads Latvijas ražotājiem būs negaidītu izaicinājumu pilns.

Apstrādes rūpniecības izlaide martā samazinājās par 3,6%, salīdzinot ar pērnā gada martu. Galvenās lejup velkošās nozares bija apģērbu ražošana, gatavo metālizstrādājumu ražošana, iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana. Apģērbu ražošanas nozari ir piemeklējis straujākais kritums – saražotais apjoms ir samazinājies par trešdaļu. Kaut gan šīs nozares uzņēmumi centās pielāgoties jaunajam pieprasījumam, aizsargmasku ražošana nav spējusi aizvietot ierastās pavasara/vasaras kolekcijas.

Martā apstrādes rūpniecību piemeklējušās nedienas visdrīzāk nobālēs uz aprīļa fona. Eirozonas ražotāju PMI krita tik pat zemu, cik 2008. gadā, un kopējais noskaņojums eiro zonas ekonomikā aprīlī bija tuvu finanšu krīzes zemākajiem līmeņiem. Tomēr aprīļa beigas nāca ar ziņām par situācijas stabilizēšanos vairākās Eiropas valstīs. Pēdējās nedēļās vairāku valstu valdības atsevišķus stingrākos ierobežojumus mīkstinājušas vai atcēlušas. Tas raisa cerību, ka drīz rūpnīcas varēs atsākt darbu, taču tas vairs nebūs "business-as-usual".

Piesardzība un atsevišķi ierobežojumi gan visdrīzāk paliks mūsu dienas kārtībā vēl kādu laiku, iespējams, līdz tiks atklāta vakcīna. Tādēļ, pat ierobežojumus ievērojami mīkstinot, izaicinājumu ražošanas uzņēmumiem netrūks. Pieprasījuma samazināšanās jau skārusi, un arī tuvākajā nākotnē turpinās ietekmēt visus tos, kas neražo pirmās nepieciešamības preces. Kamēr gala patērētāji saglabās piesardzību, pieprasījums pilnībā neatjaunosies, un varēsim vērot zemāku apstrādes rūpniecības izlaidi, nekā pirms krīzes. Pieprasījums pēc pirmās nepieciešamības precēm, piemēram, pārtikas vai personīgiem aizsarglīdzekļiem kā cimdiem vai maskām, ir audzis un saglabāsies paaugstināts vēl kādu laiku. Piemēram, 1. ceturksnī pārtikas produktu ražotāji Latvijā pretēji vispārējām apstrādes rūpniecības tendencēm uzrādīja nelielu izlaides pieaugumu.

Neskatoties uz ierobežojumu mīkstināšanu, rūpnīcu darbība nevar atsākties ierastajā režīmā. Daudzās Eiropas valstīs ražotnes cenšas pielāgoties, ieviešot papildus risinājumus darbinieku drošības uzturēšanai, piemēram, nodrošinot iespēju ievērot distanci starp cilvēkiem vai sadalot darbiniekus vairākās darba maiņās. Attapīgākie un digitāli attīstītākie, piemēram, var ieviest tiešsaistes maiņas, ja, protams, darba mašīnas tam ir pielāgotas. Arī tiem, kas līdz šim ar tehnoloģiju risinājumiem ir uz "Jūs", nāksies tomēr padomāt par procesu automatizēšanu un digitalizēšanu. Protams, ir uzņēmumi, kuru iespējas šobrīd ieguldīt uzņēmuma transformācijā ir ierobežotas. Tādēļ Covid-19 izraisītā ekonomiskā lejupslīde var radīt būtisku plaisu starp ražotājiem, kuri līdz šim izvairījušies no jauno tehnoloģiju ieviešanas, un tiem, kas jau kādu laiku ir tehnoloģiju ceļojumā.

Ārkārtas situācijas un ierobežojumu atcelšana vēl nebūt nenozīmē ierastās dzīves atgriešanos. Arī apstrādes rūpniecībai būs nepieciešams laiks, lai atveseļotos no vīrusa.

Kopš marta beigām nav bijis nozīmīgu nepatīkamu pārsteigumu par Latvijas ekonomiku – nepatīkamu pavērsienu, kurus nevarēja paredzēt, balstoties uz jau tobrīd zināmo. Ir pat bijuši daži patīkami pārsteigumi, pirmkārt, jau sekmīgā vīrusa kontrole Baltijas valstīs. Taču spējā koronavīrusa izplatība Eiropā kopš februāra izraisīja notikumus, kuru atspulgu "cietajos" jeb ražošanas un pārdošanas datos sākam saskatīt tikai tagad.

Martā apstrādes rūpniecība gada griezumā saruka par 3,6%, bet 1. ceturksnī kopumā par 2,6%. Tas nepārsteidz, tāpat kā nepārsteigtu ziņa, ka aprīlī ražošana gada griezumā samazinājusies ar divciparu skaitli.

Kroņvīrusa krīze ir ļoti neparasts notikums daudzos veidos. Piemēram, ir krasi atšķirīga dinamika dažādās nozarēs. Dažas pakalpojumu nozares "sasala" gandrīz acumirklī. Jau marta otrajā pusē kritums viesmīlībā un sabiedriskajā ēdināšanā bija mērāms daudzos desmitos procentu. Rūpniecībā kritums noticis pakāpeniskāk un nav ne tuvu tik dziļš. Taču gan ražošanā, gan pakalpojumos izmaiņu virziens bija viens. Tāds tas bija arī aprīlī.

Turpretim maijā un sekojošajos pāris mēnešos izmaiņu līknes dažādās nozarēs virzīsies pretēji. Vietējā tirgus pakalpojumos apgrozījums sāks augt pēc dziļa krituma martā un aprīlī. Rūpniecībā savukārt līkne vēl virzīsies lejup. Līdz šim ražošanu atbalstīja iepriekš saņemto pasūtījumu izpilde. Taču vērtējums par pasūtījumu apjomu nokrities no 3,6 mēnešu ražošanas apjoma gada sākumā līdz 2,9 mēnešu apjomam aprīlī. Tas vairs nav tālu no visu laiku zemākā rādītāja – 2,6 mēneši, kas bija 2011. gada sākumā. Šobrīd šķiet, ka rūpniecībā zemākais punkts būs jūnijs un jūlijs. Eksporta tirgos situācija tobrīd mainīsies uz labo pusi, jau šobrīd ziņo par ražošanas atsākšanu karantīnas laikā apturētās rūpnīcās Rietumeiropas valstīs. Taču tajā brīdī iepriekš uzkrāto pasūtījumu portfelis būs vēl vairāk sarucis, bet eksporta tirgu atlabšanas efekts vēl nebūs pietiekami liels.

Gan iekšējā, gan ārējā pieprasījuma nozares ekonomikai ir ļoti svarīgas. Restorānu īpašnieki ir ieinteresēti pēc iespējas straujākā ierobežojumu atcelšanā. Ražotāji drīzāk vēlētos pretējo, lai vīrusa izplatība sabiedrībā būtu pēc iespējas mazāka, līdz ar to arī darba pārtraukšanas riski rūpnīcās. Tā kā eksporta nozares ir ekonomikas lokomotīve, to interesēm jābūt prioritārām.

Runājot par apstrādes rūpniecības apakšnozarēm, arī te dinamika ir ļoti atšķirīga. Pieprasījums pēc pārtikas ir stabils, un ir apakšnozares, kurām krīze nākusi par labu – pirmkārt, graudu un zivju pārstrādē, ir ziņas par augošu apgrozījumu arī gaļas pārstrādē, bet būtu riskanti to vispārināt. No pārējās pasaules parādās negatīvi signāli arī par pārtikas ražošanu, tātad arī te ir riski. Valstīs ar stingrākiem ierobežojumiem veidojas produktu pārpalikumi, jo mainās pieprasījuma struktūra. Ienākumu kritums un patērētāju bažas maina izvēli par labu lētākiem produktiem. Restorānu aizvēršana rada krīzi segmentos, kas piegādāja produktus ēšanai ārpus mājas. Piemēram, ir krasi samazinājies noiets steikiem un citiem nišas produktiem.

Kokrūpniecībai martā vēl izdevās izvairīties no liela krituma, gada griezumā ražošanai pat pieaugot par 1,4%. Taču to lielā mērā nodrošināja ražošana noliktavām. Kokrūpniecības federācija vērtē, ka aprīlī ražošana bijusi apmēram par 15% mazāka nekā pirms gada.

Iepriekšējos piecos gados rūpniecības attīstības galvenais vilcējs bija metālapstrāde un mašīnbūve. Šīs ir dinamiskas nozares ar samērā augstu tehnoloģiju un atalgojuma līmeni. Taču tās ir arī izteikti pakļautas ekonomikas ciklam, jo pieprasījums pēc iekārtām un transportlīdzekļiem izteikti atkarīgs no investīcijām. Kritums gada griezumā šīs grupas nozarēs martā bija ap 10%, izņemot gada sākumā un pērn īpaši sekmīgo elektrisko iekārtu ražošanu, kurā pozitīvā inerce bijusi stiprāka, martā nodrošinot pieaugumu gada griezumā par 8,7%.

Lai arī SVF prognozē, ka Latvijā ekonomikas kritums būs lielāks nekā vidēji eirozonā, krājas liecības par to, ka drīzāk būs otrādi. Sekmīgā epidēmijas kontrole Latvijā ļāvusi noteikt mazākus ierobežojumus, tātad saudzēt vietējos pakalpojumu sniedzējus. Latvijas rūpniecības noskaņojuma indekss aprīlī bija otrais augstākais ES valstu vidū. Daļa no izskaidrojuma ir rūpniecības struktūra, piemēram, lielā pārtikas daļa un tās specializācijas nacionālās īpatnības. Iespējams, ka palīdz arī tas, ka Latvijas rūpniecība daudz ražo celtniecībai citās valstīs. Noskaņojuma pasliktināšanās Eiropas celtniecībā ir bijusi mazāka nekā citās nozarēs, turklāt gaidāms, ka ar celtniecības "starpniecību" valstis centīsies "sildīt" savas ekonomikas. 2. ceturksnis rūpniecībai ir un būs grūts periods, dati neiepriecinās, taču turpmākajos ceturkšņos ražošanas apjomu līknes atkal pamazām virzīsies augšup.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības izlaides apjomi 2020. gada martā pēc neizlīdzinātiem datiem bija par 1% mazāki nekā pirms gada. Savukārt pēc kalendāri izlīdzinātajiem datiem apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi gada griezumā samazinājās par 3,6%. Kopumā gada pirmajā ceturksnī apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi bija par 1,2% mazāki nekā pirms gada (pēc neizlīdzinātiem datiem).

Lielāko pozitīvo ieguldījumu apstrādes rūpniecībā martā gada griezumā, pēc neizlīdzinātiem datiem, veidoja abas lielākās apakšnozares – kokapstrāde un pārtikas produktu ražošana (pieaugums – attiecīgi par 4,1% un 3%). Tāpat martā pieauga nemetālisko minerālu izstrādājumu (+8,8%), elektrisko iekārtu (+11,8%) un papīra izstrādājumu (+15,6%) ražošanas apjomi.

Savukārt negatīvi apstrādes rūpniecības attīstību martā gada griezumā ietekmēja gatavo metālizstrādājumu (-7,1%), apģērba (-31,3%), datoru, elektronisko un optisko iekārtu (-8,4%), automobiļu un piekabju (-9,1%) un mašīnu un iekārtu (-8,1%) ražošanas apjomi.

Martā apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās pieauga par 1%. Straujāk pieauga vietējā tirgū realizētās produkcijas apjomi, savukārt samazinājās eksportā realizētās produkcijas apjomi, attiecīgi +6,4% un -1,5%.

Jāsecina, ka martā apstrādes rūpniecības attīstībā vēl nav jūtama būtiska koronavīrusa un valstī noteiktās ārkārtējās situācijas epidēmijas negatīvā ekonomiskā ietekme. Tomēr, līdzīgi kā kopējā ekonomikā, arī apstrādes rūpniecības perspektīvas pašreizējā laikā ir ļoti neskaidras. Epidēmija būtiski ietekmē pasaules un Latvijas ekonomikas, bet tās ietekmes amplitūda joprojām ir neskaidra. Tuvākajos mēnešos apstrādes rūpniecību negatīvi ietekmēs ārējā pieprasījuma samazinājums.