nauda, eiro, roka, krāt, piecītis, algas pielikums, bērnu pabalsts
Foto: Shutterstock

Līdz šī gada aprīļa beigām Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izmaksājis dīkstāves pabalstus kopumā 7 992 731 eiro apmērā. Pabalsti 7 505 110 eiro apmērā izmaksāti kopumā 26401 darbiniekam pēc 4976 uzņēmumu iesniegumiem. Savukārt pēc 1726 pašnodarbināto personu iesniegumiem izmaksāti pabalsti kopumā 487 621 eiro apmērā, portālu "Delfi" informēja VID.

Šajā laikā atbalsts atteikts 3392 uzņēmumiem un 1532 pašnodarbinātajiem, kas nav atbilduši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem.

Savukārt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu līdz šī gada 30. aprīlim saņēmuši 4809 uzņēmumi par kopējo summu 73 444 216 eiro. Teju nemainīgi kopš pagājušās nedēļas 24% no šiem uzņēmumiem pārstāv vairum un mazumtirdzniecību, kā arī auto un motociklu remonta nozari, 15% – izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus, 10% – apstrādes rūpniecību.

Kopš šī gada 25. marta, kad pirmie uzņēmumi sāka pieteikties dīkstāves pabalstam, līdz aprīļa beigām 19% iesniegumu par dīkstāves pabalsta piešķiršanu saņemts no vairum un mazumtirgotājiem, kā arī auto un motociklu remonta nozares, 15% – no izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, bet 10% no uzņēmumiem, kas vērsušies pēc dīkstāves pabalsta darbiniekiem, pārstāvējuši mākslas, izklaides un atpūtas nozari.

Dīkstāves pabalsts darbiniekiem tiek aprēķināts 75% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo sešu mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas vai atbilstoši par darbinieku faktiski deklarētajiem datiem iepriekšējos sešos mēnešos

Kopumā šajā laikā vidējais izmaksātā pabalsta apmērs vienam darbiniekam ir bijis 286 eiro. Maksimālo pabalsta apmēru, 700 eiro, saņēmuši 1247 darba ņēmēji; 18345 cilvēkiem jeb 69% no darba ņēmējiem izmaksātais pabalsts nepārsniedza minimālo algu jeb 430 eiro, bet 316 cilvēki saņēmuši pabalstu, kas mazāks par 20 eiro.

Savukārt, analizējot pabalstam pieteikto darbinieku skaitu, 34% no darbiniekiem pārstāv izmitināšanas un ēdināšanas nozari, 12% – vairum un mazumtirdzniecību un auto un motociklu remonta nozari, 12% – mākslas, izklaides un atpūtas uzņēmumus.

Pašnodarbinātie dīkstāves pabalstiem var pieteikties kopš šī gada 3. aprīļa. Līdz aprīļa beigām vidējais izmaksātā pabalsta apmērs ir bijis 277 eiro. Maksimālo pabalsta apmēru, 700 eiro, saņēmuši 137 pašnodarbinātie, bet 1136 cilvēkiem jeb 61% no pašnodarbinātajiem izmaksātais pabalsts nepārsniedza minimālo algu jeb 430 eiro. Visvairāk iesniegumu – 28% – saņemts no pašnodarbinātajiem, kuru darbības NACE kods ir "citi pakalpojumi". 15% pārstāv mākslas, izklaides un atpūtas nozare, 9% – izglītības nozari.

Valdība ir lēmusi, ka atbalsta pasākumus var saņemt tie nodokļu maksātāji, kuri līdz šim ir bijuši godprātīgi un atbildīgi saistību izpildē pret valsti. Tādēļ, izvērtējot saņemtos uzņēmumu iesniegumus par dīkstāves pabalsta izmaksu, VID ir stingri jāievēro MK noteikumi, kuros ir noteikta arī virkne kritēriju, kad VID nevar piešķirt dīkstāves pabalstus.

Līdz šim galvenie iemesli, kādēļ VID uzņēmumiem atteicis dīkstāves pabalstu izmaksu uzņēmumu darbiniekiem, ir šādi: 44% gadījumu aprēķinātie nodokļi vidēji mēnesī ir bijuši mazāki par 200 eiro; 26% uzņēmumu bijis nodokļu parāds, kas pārsniedz 1000 eiro un kuram nav izveidots nomaksas grafiks; 21% gadījumu ir bijis nepietiekams apgrozījuma samazinājums; bet 5% nav iesniegtas visas deklarācijas.

Savukārt galvenie iemesli, kādēļ dīkstāves pabalstu izmaksa atteikta pašnodarbinātajiem, ir šādi: 52% vidēji mēnesī deklarētas VSAOI mazāk nekā 20 eiro apmērā; 17% ir nodarbināti pie cita darba devēja pilnu darba laiku; 14% pašnodarbināto ienākumi no nepilna laika nodarbinātības ir pārsnieguši 430 eiro; 8% iesniedzēju ir nodarbināti valsts vai pašvaldību iestādēs, bet 6% ir bijuši darba devēji.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!