2020. gada martā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,42 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 5,1% mazāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 0,7%, bet importa vērtība par 8,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati. Martā Latvija eksportēja preces 1,1 miljarda eiro apmērā, bet importēja par 1,32 miljardiem eiro. Ekonomisti norāda, ka, lai arī martā Latvijas preču eksportā salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem lielas izmaiņas nebija vērojamas, taču gandrīz visos mūsu eksporta noieta tirgos ir ieviesti būtiski pārvietošanās un fiziskās distancēšanās pasākumi Covid-19 vīrusa ierobežošanai, un tuvākie mēneši Latvijas eksportētājiem būs sarežģīti.
Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atgādina, ka pandēmijas ietekme uz ekonomiku sākās ar cilvēku uzvedības maiņu jau pirms ierobežojumu ieviešanas. Taču ietekmes smaguma centrs būs tieši ārējā tirdzniecība. Latvijai ir izdevies sekmīgi ierobežot viltīgo vīrusu, taču tas nav izdevies vairākām mūsu tirdzniecības partnervalstīm. Ja Latvijā rūpniecības izlaide martā samazinājās par 3,6%, tad Itālijā par 29,3%. Citu Eiropas valstu piedzīvotās grūtības mūs nozīmīgi ietekmēs.
"Aprīlī jaunie eksporta pasūtījumi pasaulē ir noslīdējuši zem 2009. gada zemākā līmeņa, un to jūt arī uzņēmumi Latvijā, it īpaši metālapstrādes un mašīnbūves, autobūves, kā arī poligrāfijas nozarēs. Taču lielāks vai mazāks eksporta pasūtījumu kritums vērojams gandrīz visās nozarēs. Krīzei sākoties, daudzi Latvijas ražotāji turpināja pildīt esošos pasūtījumus, taču iepriekšējiem pasūtījumiem beidzoties, uzņēmumi ir spiesti samazināt savu darbību. Līdz ar to pēdējo divu nedēļu laikā dīkstāves pabalstu saņēmēju vidū jau ir parādījušies vairāki nozīmīgi metālapstrādes un mašīnbūves, kā arī citu rūpniecības nozaru uzņēmumi, un, domājams, to skaits kļūs lielāks," uzskata bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.