Ekonomisti par eksportu: pirms kļūs labāk, redzēsim daudz drūmāku ainu  (35)

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atgādina, ka pandēmijas ietekme uz ekonomiku sākās ar cilvēku uzvedības maiņu jau pirms ierobežojumu ieviešanas. Taču ietekmes smaguma centrs būs tieši ārējā tirdzniecība. Latvijai ir izdevies sekmīgi ierobežot viltīgo vīrusu, taču tas nav izdevies vairākām mūsu tirdzniecības partnervalstīm. Ja Latvijā rūpniecības izlaide martā samazinājās par 3,6%, tad Itālijā par 29,3%. Citu Eiropas valstu piedzīvotās grūtības mūs nozīmīgi ietekmēs.

"Aprīlī jaunie eksporta pasūtījumi pasaulē ir noslīdējuši zem 2009. gada zemākā līmeņa, un to jūt arī uzņēmumi Latvijā, it īpaši metālapstrādes un mašīnbūves, autobūves, kā arī poligrāfijas nozarēs. Taču lielāks vai mazāks eksporta pasūtījumu kritums vērojams gandrīz visās nozarēs. Krīzei sākoties, daudzi Latvijas ražotāji turpināja pildīt esošos pasūtījumus, taču iepriekšējiem pasūtījumiem beidzoties, uzņēmumi ir spiesti samazināt savu darbību. Līdz ar to pēdējo divu nedēļu laikā dīkstāves pabalstu saņēmēju vidū jau ir parādījušies vairāki nozīmīgi metālapstrādes un mašīnbūves, kā arī citu rūpniecības nozaru uzņēmumi, un, domājams, to skaits kļūs lielāks," uzskata bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Eksporta turpmākā attīstība, līdzīgi kā kopējās ekonomikas perspektīvas, pašreizējā laikā joprojām ir neskaidra. Koronavīrusa epidēmija būtiski ietekmē pasaules un Latvijas ekonomikas, bet ietekmes amplitūda joprojām ir neskaidra. Tuvākajos mēnešos eksportu negatīvi ietekmēs straujš ārēja pieprasījuma samazinājums," teic Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs.

"Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece norāda, ka Latvijas eksportā, pirms kļūs labāk, vēl redzēsim daudz drūmāku ainu. Kopumā gaidāms, ka eksporta kritums šogad būs mērāms ar divciparu skaitli. Labā ziņa, ka, ļoti iespējams, aprīlis būs vīrusa radītās krīzes zemākais punkts. Mīkstinot ierobežojumus, nedaudz un pakāpeniski atgūsies gan pieprasījums, gan arī ražošana. Vismaz pagaidām, paļaujoties uz to, ka jaunu vīrusa viļņu nebūs vai arī tie būs būtiski mazāki.

Martā Latvijas preču eksportā salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem lielas izmaiņas nebija vērojamas, taču gandrīz visos mūsu eksporta noieta tirgos ir ieviesti būtiski pārvietošanās un fiziskās distancēšanās pasākumi Covid-19 vīrusa ierobežošanai, un tuvākie mēneši Latvijas eksportētājiem būs sarežģīti. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, Latvijas preču eksports martā salīdzinājumā ar 2019. gada attiecīgo mēnesi samazinājās par 0,7%, savukārt imports saruka par 8,4%. Covid-19 izraisītā ekonomikas lejupslīdes ietekme vispirms skāra pakalpojumu nozares, kuru darbība fiziski tika apturēta, taču šobrīd negatīvā ietekme redzama gandrīz visās nozarēs un arī Latvijā jaunie pasūtījumi rūpniecībā ir būtiski samazinājušies, kas signalizē par Latvijas eksporta apjomu kritumu vasaras mēnešos.

No nozaru viedokļa martā Latvijas eksportā būtiskas izmaiņas vēl nebija vērojamas. Salīdzinājumā ar 2019. gada martu pieauga graudu, farmācijas produktu un dažādu elektrisko iekārtu eksports, par attiecīgi 39%, 20,3% un 3,6%. Savukārt samazinājās koka izstrādājumu un auto detaļu eksports par attiecīgi 14,8%, un 24,2%. Šobrīd Latvijas rūpniecība un eksports ir nedaudz labākā situācijā nekā citur Eiropā, jo vīrusa izplatības ierobežošanai ieviestie pārvietošanās un fiziskās distancēšanās pasākumi pie mums ir bijuši mazāk stingri, un atšķirībā no Dienvideiropa valstīm ražošanas uzņēmumu darbība Latvijā netika apturēta. Taču pasaulē kopumā šobrīd vērojams plašs pieprasījuma kritums un ražošanas atjaunošanās Ķīnā ir būtiski pastiprinājusi konkurenci globālajos tirgos.

Aprīlī jaunie eksporta pasūtījumi pasaulē ir noslīdējuši zem 2009. gada zemākā līmeņa, un to jūt arī uzņēmumi Latvijā, it īpaši metālapstrādes un mašīnbūves, autobūves, kā arī poligrāfijas nozarēs. Taču lielāks vai mazāks eksporta pasūtījumu kritums vērojams gandrīz visās nozarēs. Krīzei sākoties, daudzi Latvijas ražotāji turpināja pildīt esošos pasūtījumus, taču iepriekšējiem pasūtījumiem beidzoties, uzņēmumi ir spiesti samazināt savu darbību. Līdz ar to pēdējo divu nedēļu laikā dīkstāves pabalstu saņēmēju vidū jau ir parādījušies vairāki nozīmīgi metālapstrādes un mašīnbūves, kā arī citu rūpniecības nozaru uzņēmumi, un, domājams, to skaits kļūs lielāks.

Labā ziņa ir tā, ka daudzas valstis šobrīd pakāpeniski sāk mazināt ierobežojumus un pieprasījums atkopjas. Taču atkopšanās nebūs tūlītēja, un daudz kas būs atkarīgs no veiksmīgas vīrusa turpmākas izplatības ierobežošanas. Tas nebūs vienkārši. Piemēram, Dienvidkoreja un atsevišķi Ķīnas reģioni pēc saslimušo skaita pieauguma atkal ir bijuši spiesti ieviest dažādus ierobežojumus un līdzīgas situācijas, visticamāk, atkārtosies arī Eiropā, kad valstis sāks mazināt esošos ierobežojumus. Tādēļ bez ilgtermiņa risinājuma ar vakcīnu vai efektīvām zālēm būs grūti pilnībā atgriezties pie normālas ekonomiskās aktivitātes, savukārt Latvijas ražotājiem un eksportētajiem tas nozīmē ļoti sarežģītus tuvākos mēnešus, un Latvijas eksportā šogad kopumā gaidāmi palieli mīnusi.

Līdzīgi kā citi ekonomikas rādītāji arī eksports sagrīļojās jau martā. Tomēr pirmais ceturksnis vēl izskatījās diezgan labi, ņemot vērā labo sniegumu gada pirmajos divos mēnešos. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka preču eksporta vērtība martā samazinājās par 0,7%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Eksporta kopējo sniegumu nelabvēlīgi ietekmēja kritums koksnes produktu (‑15%), satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma (-24%), kā arī naftas produktu (-25%) eksportā, kur pēdējās divās kategorijās dominē reeksports un attiecīgi tā mazināšanās. Eksporta vērtību uz leju velk arī cenu samazināšanās, it īpaši naftas produktiem, koksnei un metāliem. Savukārt no lielāka krituma eksportu martā paglāba pārtika un lauksaimniecības produkti (+21%), it īpaši kviešu un rapša eksports, kā arī medikamenti (+20%) un elektriskās ierīces (+4%).

Pieprasījums pēc pārtikas un lauksaimniecības produktiem varētu arī turpmāk būt salīdzinoši noturīgs. Turklāt graudu ražas Latvijā pagaidām solās būt izcili labas, kas, ja laikapstākļi saglabāsies labvēlīgi, sekmēs eksporta sniegumu arī gada otrajā pusē. Pieprasījums, visdrīzāk, būs noturīgs pēc tādiem ķīmiskajiem produktiem kā medikamenti un mēslojums. Koksnes produktu un būvmateriālu eksports ir cieši saistīts ar būvniecību un būs atkarīgs no mūsu tirdzniecības partneru ieguldījumiem mājokļu celtniecībā un uzlabošanā, kā arī infrastruktūrā. Lai gan ieguldījumi mājokļos šobrīd diez vai ir prioritāte, ieguldījumi infrastruktūrā ir viens no veidiem, kā valdības var stimulēt novārdzināto ekonomiku. Savukārt Covid-19 smagāk skars tos eksportētājus, kuru ražošanas process ir daļa no lielākas un sarežģītākas piegāžu ķēdes, piemēram, mašīnbūvē un mehānisko iekārto ražošanā. Tas gan mazāk attiecas uz dažādu datu pārraides aprīkojuma eksportētājiem, ņemot vērā, ka Covid-19 ir devis papildu impulsu digitalizācijai un attālinātiem biznesa kārtošanas risinājumiem.

Aprīlī apstrādes rūpniecības uzņēmumu vērtējums par eksporta pasūtījumiem nākamajos trīs mēnešos samazinājās vēl iepriekš neredzētā apmērā, ievērojami pārsniedzot pesimismu iepriekšējās krīzes laikā. Tomēr, domājams, ka šis drūmums ir nedaudz pārspīlēts. Aptauja, visticamāk, tika veikta aprīļa pirmajā pusē, kad situācija attiecībā uz vīrusa izplatību Eiropā vēl nebija sākusi būtiski uzlaboties. Šobrīd virkne valstu ir sākušas mīkstināt ar vīrusa ierobežošanu saistītos pasākumus, un vairumā mūsu galveno tirdzniecības partnervalstu pakāpeniski atjaunojas uzņēmumu un veikalu darbība, kas iepriekš bija apturēta vai ierobežota. Tomēr nenoliedzami ārējais pieprasījums ir būtiski cietis no Covid-19, un tas tik drīz neatjaunosies pirms-pandēmijas līmenī.

Latvijas eksporta sniegums ir cieši saistīts ar situāciju Eiropas Savienībā, jo tieši tur nonāk vairāk nekā 70% no Latvijas preču eksporta. Pirmajā ceturksnī ES ekonomika saruka par 3,5%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Sliktā ziņa ir, ka gaidāmais kritums otrajā ceturksnī, visdrīzāk, būs vēl lielāks. Uz to norāda Eiropas ražojošo uzņēmumu aprīļa aptaujas, kas virknē valstu norāda uz aktivitāti, kas ir samazinājusies tuvu iepriekšējās krīzes līmenim vai pat ir sasniegusi vēsturiski zemāko līmeni. Tas nozīmē, ka Latvijas eksportā, pirms kļūs labāk, vēl redzēsim daudz drūmāku ainu. Kopumā gaidāms, ka eksporta kritums šogad būs mērāms ar divciparu skaitli. Labā ziņa, ka, ļoti iespējams, aprīlis būs vīrusa radītās krīzes zemākais punkts. Mīkstinot ierobežojumus, nedaudz un pakāpeniski atgūsies gan pieprasījums, gan arī ražošana. Vismaz pagaidām, paļaujoties uz to, ka jaunu vīrusa viļņu nebūs vai arī tie būs būtiski mazāki.

Marta ārējās tirdzniecības dati, tāpat kā marta rūpniecības dati, rāda visai mērenu Covid-19 ietekmi. Eksporta sarukums gada griezumā bija niecīgs – tikai 0,7%. Pret iepriekšējo 12 mēnešu vidējo līmeni eksports pat ir audzis par 1,5%.

Taču jau aprīļa datos gaidāms eksporta kritums ar divciparu skaitli, bet zemākais punkts varētu būt vasarā. Pandēmijas ietekmes "grafiks" nozarēs ir ļoti dažāds. Atsevišķas pakalpojumu nozares jau šobrīd varētu būt pārvarējušas zemāko punktu. "Apple mobility trends" dati vēsta, ka pārvietošanās ar auto pagājušajā nedēļā pirmo reizi kopš marta vidus atgriezusies janvāra līmenī. Sezonalitātes dēļ tā joprojām visdrīzāk ir mīnusos gada griezumā, bet tendence ir iepriecinoša. Rūpniecībā un preču eksportā pandēmijas ietekmes smaguma punkts ir mēnešu attālumā, bet celtniecībā varbūt to jutīs tikai nākamgad. Imports pret pērno martu samazinājies daudz krasāk – par 8,4%. Tas atspoguļo gan izejvielu cenu kritumu, gan ražotāju un tirgotāju gatavošanos mazākam ražošanas un pārdošanas apjomam turpmākajos mēnešos.

Pandēmijas ietekme uz ekonomiku sākās ar cilvēku uzvedības maiņu jau pirms ierobežojumu ieviešanas. Taču ietekmes smaguma centrs būs tieši ārējā tirdzniecība. Latvijai ir izdevies sekmīgi ierobežot viltīgo vīrusu, taču tas nav izdevies vairākām mūsu tirdzniecības partnervalstīm. Ja Latvijā rūpniecības izlaide martā samazinājās par 3,6%, tad Itālijā par 29,3%. Citu Eiropas valstu piedzīvotās grūtības mūs nozīmīgi ietekmēs.

Ja pakalpojumu nozarē notiekošo nosaka vietējie apstākļi un lēmumi, tad rūpniecība visā Eiropā elpo vienā ritmā. To rāda atšķirīgu politiku īstenojošās Zviedrijas piemērs. Tās biznesa noskaņojumu mērošais PMI indekss rāda, ka šāda politika ir sniegusi ekonomiskus ieguvumus. Zviedrijā aprīļa pakalpojumu PMI indekss ir krasi samazinājies — līdz 36,7 punktiem, tomēr tas ir virs Lielās recesijas (2008.-2009. gads) zemākā punkta (34,0). Tikmēr eirozonā pakalpojumu PMI ir nokrities līdz 12 punktiem, bet Spānijā līdz pat 7,1 punktam, kas ir rādītājs "no citas pasaules". Turpretim Zviedrijas rūpniecības PMI ir tikai nedaudz labāks nekā eirozonas vidējais — 36,7 pret 33,4 punktiem.

Marta dati sniedz pagaidām nepilnīgu iespaidu par pandēmijas ietekmi uz Latvijas ārējo tirdzniecību, taču tās pamatvirzieni ir skaidri saskatāmi. Transportlīdzekļu un to daļu eksports samazinājies par 24,2%, atspoguļojot to, ka šī ir vissmagāk cietusī Eiropas rūpniecības daļa. Kokapstrādes izlaide martā gada griezumā bija pat nedaudz pieaugusi, taču nozare ziņo par strauju cenu kritumu, kas atspoguļojas eksporta sarukumā par 14,8%. Par 25,3% samazinājies arī enerģijas eksports, bet tas varētu būt skaidrojams ar neparasti mazo upju noteci šopavasar. Par 20,3% audzis farmācijas eksports, kas varbūt ir sakritība, bet varbūt nav.

Eksports arī nākotnē būs galvenais attīstības virzītājs, taču notiks viegla akcentu pārbīde starp eksporta un vietējā tirgus lomu. Starptautiskajai tirdzniecībai ir grūts periods. Pandēmijas dēļ globalizācija nebeigsies, taču mainīsies politiskās prioritātes un uzņēmumu dienaskārtība. Jau tagad pienāk interesanti signāli par to – piemēram, ASV lielie IT uzņēmumi kopā ar valdību strādā pie svarīgu komponentu ražošanas atsākšanas ASV.

Latviju vai vismaz Baltiju kopumā pretim lielākai pašpietiekamībai virzīs vājie eksporta tirgi un tehnoloģiju attīstība, kas ļauj efektīvi ražot mazākas produktu partijas. Pilnveidojas arī vietējo patēriņa preču mārketinga un pārdošanas prasmes. Jau ir pierādīts, ka šeit ātri var sākt ražot, piemēram, higiēnas līdzekļus, sejas aizsargus. Latvija un Baltija importē ļoti daudz produktu, kuru ražošana nav nekāda raķešu zinātne, to varētu darīt šeit. Normālos apstākļos, kad darba tirgus ir tuvu pilnai nodarbinātībai, tas nav izšķirošs arguments, attīstību virza ekonomikas specializācija. Taču ilgstošos paaugstināta bezdarba apstākļos uz to var skatīties atšķirīgi.

Latvijai ir jāpalīdz sargāt Eiropas vienotais tirgus, tas mums ir vēl svarīgāks nekā lielajām valstīm. Iesaistīšanās starptautiskajā darba dalīšanā ir galvenais attīstības virzītājs un tāds paliks arī nākotnē. Būs jaunas nianses, taču ir svarīgi neaiziet pārspīlējumos. Ieguldot ļoti daudz adaptācijai globālās tirdzniecības katastrofas scenārijam, Latvija zaudētu konkurētspēju labvēlīgākā un ticamākā scenārijā, jo tad netiktu izmantotas starptautiskās darba dalīšanas iespējas, tādējādi bremzējot ražīguma un ienākumu kāpumu.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, februārī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 0,7%. Savukārt preču imports samazinājās straujāk – par 8,4%. Līdz ar to gada griezumā ir uzlabojies tirdzniecības deficīts.

Eksporta samazinājumu martā būtiski ietekmēja koksnes un tās izstrādājumu eksporta vērtības samazinājums. Samazinājās arī transporta līdzekļu un minerālo produktu eksports. Savukārt martā pieauga graudaugu kultūru, farmācijas produktu, eļļas augu sēklu un elektroierīču un iekārtu eksporta vērtība.

Martā preču eksporta vērtība uz ES valstīm¹ samazinājās par 1,3%. Eksports samazinājās uz Lietuvu (minerālie produkti) un Zviedriju (koksne), savukārt pieauga uz Dāniju (koksne), Igauniju (farmācijas produkti, dzelzs un tērauds) un Somiju (minerālie produkti, koksne).

Būtiski pieauga eksports uz NVS valstīm – par 7,1%, tai skaitā par 10,2% uz Krieviju (tekstilizstrādājumi). Pieauga eksports arī uz Ukrainu (farmācijas produkti).

Martā samazinājās arī eksports uz pārējām valstīm – par 3,1%. Saruka eksporta vērtība uz Sudānu (graudaugi), Apvienoto Karalisti (koksne) un Keniju (graudaugi), savukārt palielinājās uz Nigēriju un Maroku (uz abām – graudaugi) un ASV (koksne).

Preču importa samazinājumu martā galvenokārt noteica lidaparātu un to daļu importa samazinājums. Citu preču grupu importa samazinājumi nav būtiski. Savukārt pieauga pārtikas un ķīmiskās rūpniecības preču importa vērtība.

Kopumā gada pirmajā ceturksnī eksports bija par 3,5% lielāks nekā pirms gada, bet imports saruka par 2,4 procentiem.

Eksporta turpmākā attīstība, līdzīgi kā kopējās ekonomikas perspektīvas, pašreizējā laikā joprojām ir neskaidra. Koronavīrusa epidēmija būtiski ietekmē pasaules un Latvijas ekonomikas, bet ietekmes amplitūda joprojām ir neskaidra. Tuvākajos mēnešos eksportu negatīvi ietekmēs straujš ārēja pieprasījuma samazinājums.

1 Sākot ar 2020.gada 1.februāri, Apvienotā Karaliste nav iekļauta Eiropas Savienības sastāvā.