Vairumtirgotājs 'Agerona' uzsācis rudzu eksportu uz teju slēgto Krievijas tirgu  (10)

Krievijas tirgus Baltijas rudziem atvēries, jo Krievijā sliktas pērnā gada ražas un liela rudzu izstrādājumu pieprasījuma dēļ radies augstākās kvalitātes rudzu deficīts. "Krievija tradicionāli ir viena no graudu eksporta lielvalstīm, taču pērn daudzi Krievijas reģioni piedzīvoja ilgstošu sausumu, kā rezultātā radies rudzu iztrūkums. Tas Latvijas lauksaimniekiem pavēris ceļu graudu importam uz parasti teju slēgto Krievijas tirgu, kas ir liels izaicinājums gan sanitāro normu, gan sarežģīto muitas procedūru dēļ. Prognozējams, ka šogad rudzu eksports uz Krieviju turpināsies līdz šīs vasaras jaunās ražas mēnešiem – jūlijā-augustā," skaidro "Agerona" izpilddirektors Jaroslavs Orbidāns.

Latvija graudu eksportam uz Krieviju atrodas ģeogrāfiski izdevīgākā pozīcijā nekā citas Eiropas valstis, un preču piegādei uz Krieviju šobrīd tiek izmantots sauszemes – dzelzceļa transports. "Latvijas dzelzceļa infrastruktūra paver ceļu izdevīgiem loģistikas risinājumiem. Latvija šajā ziņā izkonkurē Lietuvu, kurai nav tiešās dzelzceļa satiksmes ar Krieviju. Rudzu eksportu pa jūras ceļiem šobrīd nelielā apmērā veic arī Polija, taču rudzu eksports no Latvijas šobrīd nodrošina apjoma ziņā lielāko plūsmu no rietumiem," saka Orbidāns.

Krievijā šobrīd ir pieprasījums pēc augstākās kvalitātes graudiem, kādus Latvijas lauksaimnieki spēj nodrošināt. Turklāt šajā pavasarī uz Krieviju kā konvencionālās kvalitātes graudi tiek eksportēti arī Latvijas bioloģisko saimniecību izaudzētie rudzi. "Lielā pieprasījuma dēļ uzņēmums šobrīd uzpērk rudzus no Latvijas lauksaimniekiem, kas vēl nav realizējuši pagājušā gada sezonas produkciju. Tā kā mūsu bioloģisko rudzu tradicionālās uzpircējvalstis Vācija, Dānija, Somija un Polija šogad pērnā gada labās ražas dēļ savu tirgu ar produkciju var nodrošināt pašas, un pieprasījums pēc rudziem kopumā Eiropā ir ļoti mazs, bioloģiskos rudzus kā parastos zemnieki spiesti pārdot par zemāku cenu, jo noliktavās jāatbrīvo vieta jaunajai ražai, " skaidro Orbidāns.

Rudzu pārprodukcija Eiropas valstīs skaidrojama ne tikai ar pērnā gada labo ražu, bet arī ar augstajām rudzu cenām 2018. gadā, kā rezultātā daudzi lauksaimnieki lielākā daudzumā rudzus sēja arī 2019. gadā. Tajā pašā laikā pieprasījums pēc rudziem tirgū nav mainījies, jo to pielietojums ir ierobežots. Rudzi pārsvarā tiek izmantoti tikai rudzu miltu ražošanai, salīdzinoši neliela daļa nonāk lopbarībā, kā arī šo graudaugu kultūra var izmantot spirta ražošanā, kur tai kā izejvielai ir citas lētākas alternatīva, to vidū kukurūza un tritikāle.

Uzņēmums "Agerona" nodarbojas ar graudu, rapšu, pākšaugu un citu Latvijā audzētu lauksaimniecības kultūru iepirkumu un tālāku eksportu. 2019. gadā uzņēmums realizēja vairāk nekā 400 000 tonnas dažādu produktu, sasniedzot deviņdesmit miljonu eiro apgrozījumu. Produkcija galvenokārt tiek iepirkta no lauksaimniekiem Latvijā. 2019. gadā uzņēmums vietējā tirgū iepirka vairāk nekā 280 000 tonnas dažādu lauksaimniecības produktu – kviešus, auzas, rapsi, pupas, zirņus, griķus un citas kultūras. Aptuveni ceturtā daļa realizētās produkcijas tiek iepirkta arī Baltkrievijā, Krievijā, Ukrainā un Kazahstānā.

SIA "Agerona" šobrīd sadarbojas ar vairāk nekā 400 Latvijas lauksaimniekiem, tai skaitā bioloģiskajām saimniecībām, kas veido aptuveni 5% no eksporta kopēja apmēra. Uzņēmuma produkcijas galvenie noieta tirgi ir Eiropas Savienības valstis – Vācija, Dānija, Lielbritānija, Polija, Vācija, kā arī pārējā Eiropa, piemēram, Norvēģija. Tāpat produkcija tiek realizēta Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīs. 5-10% iepirktās produkcijas tiek pārdota arī vietējā tirgū.

SIA "Agerona" reģistrēta 2009. gadā, tās pamatkapitāls ir 2,8 tūkstoši eiro, pilnībā apmaksāts. 2019. gadā uzņēmums apgrozīja 90,0 miljonus eiro, bet strādāja ar 195,9 tūkstošu eiro zaudējumiem. "Agerona" kopējie nodokļi maksājumi pērn bija -930,1 tūkstotis eiro, uzņēmumam uz šo brīdi nav nodokļu parādu. SIA "Agerona" pieder Lietuvā reģistrētam uzņēmumam "Agerona UAB", tā patiesie labuma guvēji ir Dānijas un Lietuvas valstspiederīgie, liecina "Crediweb.lv" dati.