Nodarbinātības padome ir vienojusies par pasākumiem pieaugušo izglītības un nodarbinātības atbalsta programmai, kas nodrošinās darbaspēka kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalifikācijas sistēmu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju prasmju līmeņa celšanai, kā arī bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara mazināšanai. Programma tapusi, analizējot Covid-19 radītās ekonomiskās sekas un situāciju darba tirgū, kā arī nosakot nozaru vajadzības, veicot uzņēmēju aptauju, informē Ekonomikas ministrija.
Galvenie izaicinājumi šobrīd ir pieaugošais bezdarbs, darbaspēka koncentrācija zemas produktivitātes nozarēs, zināšanu un prasmju trūkums, kas ierobežo uzņēmēju spēju reaģēt uz mainīgajiem tirgus apstākļiem. Tāpat ir secināts, ka Latvijas uzņēmumi būtiski atpaliek digitālo tehnoloģiju pielietošanā, kā arī iedzīvotājiem ir zemas vispārējās digitālās prasmes.
Nodarbinātības padome vienojās par 15 pasākumiem, kas ietver bezdarbnieku prasmju pilnveidi un pagaidu nodarbinātības iespējas, nodarbinātajiem paplašinātas mācību iespējas un piedāvājumus uzņēmējdarbības uzsākšanai, uzņēmumiem jaunus atbalsta instrumentus, veicinot darbinieku apmācības augstas pievienotās vērtības nozarēs vai inovāciju attīstībā, tai skaitā Mini MBA programmas.
Programmā paredzēta arī sistēmas pilnveide, īstenojot bezmaksas pieejas attālināto mācību kursu pieejamību latviešu valodā, vispārējās izglītības satura digitalizāciju, valsts galvoto studiju un studējošo kredītu skaita palielināšanu un citi pasākumi, lai motivētu iedzīvotājus apgūt jaunas profesionālās prasmes visas dzīves garumā.
"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojumu attīstību. Svarīgs priekšnosacījums būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamībai, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšanai, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšanai, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšanai. Covid-19 krīze ir radījusi negatīvu ietekmi uz darba tirgu, tāpēc ir nepieciešami tūlītēji un visaptveroši pasākumi to novēršanai," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, uzsverot, ka šobrīd visi ekonomikas attīstības pasākumi primāri vērsti uz darba vietu saglabāšanu un bezdarba mazināšanu.
Programmas īstenošanas laikā Ekonomikas ministrija sekos līdzi darba tirgus prognozēm un uzņēmēju pieprasījumam, Izglītības un zinātnes ministrija nodrošinās un attīstīs mācību satura piedāvājumu, savukārt Labklājības ministrijas pārziņā būs sociālie atbalsta pasākumi.
Plānots, ka tuvāko 3-6 mēnešu laikā tiks uzsāktas pirmās apmācības nozarēs, kas mazāk cietušas no Covid-19 ietekmes, un kurās ir lielāks potenciāls iekšējā un ārējā pieprasījuma nodrošināšanai salīdzinoši īsā laikā.
Pieaugušo izglītības un nodarbinātības programmas pasākumi tiks iekļauti un izskatīti ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga vadītajā Ekonomikas attīstības grupā, kuras uzdevums ir radīt un īstenot jaunus un ilgtspējīgus atbalsta pasākumus Covid-19 izplatības radīto ekonomisko seku mazināšanai.
Nodarbinātības padome trīs ministru – ekonomikas, izglītības un zinātnes un labklājības – sastāvā tika izveidota 2016. gadā, lai veicinātu izmaiņas darba tirgū, nodrošinot tautsaimniecībai nepieciešamos speciālistus, tādējādi sekmējot ekonomikas izaugsmi. Padomes mērķis ir saskaņot starpresoru sadarbību darba tirgus reformu plānošanā, izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā. Īpašu uzmanību Nodarbinātības padome ir pievērsusi jautājumiem par ieguldījumiem cilvēkkapitālā un darbaspēka prasmju attīstībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
