Būs nozares, kuras cīnīsies par izdzīvošanu, arī ar cenu karu palīdzību, vērtē ekonomisti  (22)

"Globālās pandēmijas turpinājums un pastāvošā nenoteiktība aprīlī nav spējušas sagriezt gada inflāciju kājām gaisā – tā noturējās pie 0 un neieslīdēja negatīvajā teritorijā. Pakalpojumu cenu pieaugums bija mazāks nekā iepriekš, bet tik un tā noturējās virs 2%, bet preču cenas pirmoreiz kopš 2016. gada krita par 0,8%. Patēriņa cenas aprīlī, salīdzinot ar martu, samazinājās par 0,5%," teic "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare.

Ekonomikas ministrijas Analītiskā dienesta analītiķe Evija Šnīdere atzīmē, ka šogad aprīlī vērojams mēnesim neraksturīgs cenu samazinājums, kas bija straujākais novērojumu vēsturē šajā mēnesī. To galvenokārt ietekmēja pasaules cenu kritums saistībā ar pieprasījuma samazināšanos Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu dēļ.

"Ekonomikas panīkums un tam sekojošais patēriņš ir ievirzījis enerģijas cenas krituma fāzē. Tas šobrīd ir viens no primārajiem faktoriem, kas nobremzējis inflācijas kāpumu. Domāju, ka tuvākajā laikā būtu jābremzējas arī pakalpojumu inflācijai, ko noteiktu pieprasījuma vājināšanās. Algu kāpuma aktualitāte, kas līdz šim dzina inflāciju, tuvākajā laikā pazudīs. Arī citos preču segmentos nāksies pielikt pūles, mazinot cenas, lai atvilinātu pircējus un liktu vērt vaļā savus maciņus," vērtē "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka S&P GSCI globālais izejvielu cenu indekss ir zemākajā līmenī kopš 2004. gada sākuma. "British Petroleum" vadītājs ir tikko izteicis pieļāvumu, kā pēc koronvīrusa krīzes naftas patēriņš nekad vairs neatgriezīsies iepriekšējā līmenī. Nākotnes darījumi paredz, ka iepriekšējam cenu līmenim nafta tuvosies ļoti pakāpeniski, nākamgad vidēji tā maksās 37 dolārus, bet 2022. gadā – 41 dolāru.

"Turpmākajos mēnešos Latvijā, visticamāk, turpināsies ļoti zema inflācija vai deflācija. Latvijā kopš marta vidus strauji aug bezdarbs un privātpersonu ienākumi mazinās. Tas mazinās spiedienu uz pakalpojumu cenām iekšējā ekonomikā. Arī citur pasaulē ekonomiskā aktivitāte ir būtiski samazinājusies. Taču turpmākajos gados nevar izslēgt salīdzinoši straujas inflācijas atgriešanos. Pēdējo mēnešu monetārie un fiskālie stimuli pasaulē ir bijuši daudz lielāki nekā iepriekšējā krīzē, ražošanā ir vērojami zināmi piegāžu ķēžu pārrāvumi un pēc krīzes akūtās fāzes pārvarēšanu politiskie procesi var vēl vairāk pagriezties deglobalizācijas virzienā, kas nozīmētu kopumā mazāk efektīvu un līdz ar to dārgāku pasaules ražošanas sistēmu," prognozē bankas "Citadele" Mārtiņš Āboliņš.

Globālās pandēmijas turpinājums un pastāvošā nenoteiktība aprīlī nav spējušas sagriezt gada inflāciju kājām gaisā – tā noturējās pie 0 un neieslīdēja negatīvajā teritorijā. Pakalpojumu cenu pieaugums bija mazāks nekā iepriekš, bet tik un tā noturējās virs 2%, bet preču cenas pirmoreiz kopš 2016. gada krita par 0,8%. Patēriņa cenas aprīlī, salīdzinot ar martu, samazinājās par 0,5%.

Preču cenu samazinājums aprīlī nebūt neliecina par kolosālu atlaižu perioda sākumu, ja vien aprīlī nestādījāt kokus dārzā (dārza preču cenas gan ir samazinājušās). Šīs negatīvās pārmaiņas, galvenokārt, virzījis "importētais" faktors – naftas cenas. Autovadītāji aprīlī varēja piepildīt bāku par 20% lētāk nekā pirms gada vai par 14% lētāk nekā martā. Vēl aprīļa beigās "Brent" naftas cena pieprasījuma krituma ietekmē uz brīdi nolaidās zemāk par 20 dolāriem par barelu – kaut kas tāds nebija redzēts teju 18 gadus.

Negatīvs devums gada inflācijā bija arī ar mājokli saistītām izmaksām, kuru cenas gada laikā ir samazinājušās par 1,5%. Šo samazinājumu turpināja veicināt agrāk ieviestie administratīvie tarifi, kas vēl kādu laiku turpinās vilkt uz leju kopējo cenu līmeni. Tomēr arī aprīlī šī kategorija ir piedzīvojusi pārmaiņas. Rīgā stājās spēkā jauns siltumenerģijas tarifs, kas bija mazāks nekā martā spēkā esošais. Tiesa gan, līdz ar apkures sezonas beigām tas aizvien mazāk ietekmēs mājsaimniecību izdevumus, un patērētāji šīs pārmaiņas nejutīs.

Mēneša griezumā ir samazinājušās atpūtas un kultūras preču un pakalpojumu cenas. Mēs novērojām cenu samazinājumu dārzkopības precēm, grāmatām un kompleksiem atpūtas pakalpojumiem (t.i. organizētām tūrēm). Pēdējās kategorijas cenu samazinājums šoreiz nav saistīts ar koronavīrusa izplatības izraisīto krīzi – jāmin, ka saistībā ar dīkstāvi krīzes ietekmēto nozaru dati aprīlī nebija pilnīgi, tādēļ par Covid-19 ietekmi vēl nevaram spriest. Viss atkarīgs no tā, cik ilgi pastāvēs ierobežojumi un kāda būs patērētāju reakcija uz ierobežojumu atcelšanu, jo pakalpojumu cenas sekos pieprasījumam.

Aprīlī vidējais patēriņa līmenis bija nemainīgs. Precēm cenas samazinājās par 0,8%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,1%. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām cenu kāpumam pārtikai, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, alkoholam, kā arī cenu kritumam par transportu un mājokli.

Ekonomikas panīkums un tam sekojošais patēriņš ir ievirzījis enerģijas cenas krituma fāzē. Tas šobrīd ir viens no primārajiem faktoriem, kas nobremzējis inflācijas kāpumu. Domāju, ka tuvākajā laikā būtu jābremzējas arī pakalpojumu inflācijai, ko noteiktu pieprasījuma vājināšanās. Algu kāpuma aktualitāte, kas līdz šim dzina inflāciju, tuvākajā laikā pazudīs. Arī citos preču segmentos nāksies pielikt pūles, mazinot cenas, lai atvilinātu pircējus un liktu vērt vaļā savus maciņus. Tādēļ īstermiņā dominēs lejupvērsts spiediens, īpaši enerģijas cenu krituma ietekmē. Globālās un arī Latvijas gada vidējās inflācijas temps šogad būs aptuveni nulles līmenī. Savukārt pa mēnešiem gada inflācija turpmāk dzīvosies pa mīnusiem. Šādas tendences balsta mājsaimniecību pirktspēju, bet ilgāka termiņa perspektīvas ir miglā tītas. Monetārā ekspansija apvienojumā ar slēgtām robežām, piegāžu ķēžu pārrāvumiem rada jaunus ilgtermiņa inflācijas riskus. Inflācijas atgūšanās noteikti nāktu par labu, tomēr pārliecība, ka tās kāpumu būs iespējams nokontrolēt, var izrādīties maldīga.

Šodien saņēmām pirmos statistikas datus par pirmo "pilno" koronvīrusa krīzes mēnesi, tie ir ļoti interesanti. No iepriekš jau tā vājās inflācijas nekas nav palicis pāri, vidējais cenu līmenis aprīlī bija tāds pats, kāds pirms gada. Mēneša laikā cenas samazinājās par 0,5%. Jau maija datos redzēsim deflāciju, kas turpināsies līdz nākamā gada sākumam, bet šogad vidējās cenu izmaiņas būs nulle. Igaunijā deflācija jau ir sākusies, tur cenas gada griezumā samazinājās par 0,8%.

Pandēmijas ietekme uz cenu līmeni izpaužas trīs galvenajos virzienos – krīzes ietekme uz izejvielu cenām, uz vispārējo cenu līmeni tirdzniecības partnervalstīs, kā arī uz darba tirgu un konkurenci Latvijā. Tās radītais vēsums izplatās ekonomikā.

Par izejvielu cenām viss ir skaidrs. S&P GSCI globālais izejvielu cenu indekss ir zemākajā līmenī kopš 2004. gada sākuma. "British Petroleum" vadītājs ir tikko izteicis pieļāvumu, kā pēc koronvīrusa krīzes naftas patēriņš nekad vairs neatgriezīsies iepriekšējā līmenī. Nākotnes darījumi paredz, ka iepriekšējam cenu līmenim nafta tuvosies ļoti pakāpeniski, nākamgad vidēji tā maksās 37 dolārus, bet 2022. gadā – 41 dolāru.

Ekonomisti un finanšu tirgu dalībnieki paredz, ka vidējais cenu pieaugums bagātajās valstīs ilgu laiku būs ļoti vājš, nākotnes skatījums dažos mēnešos ir strauji mainījies. "Bloomberg" aptaujāto banku prognozes par inflāciju eirozonā šogad kopš februāra ir noplakušas no 1,2% līdz 0,5%, bet par inflāciju ASV – no 2% līdz 1%. Finanšu tirgi paredz, ka inflācija Vācijā nākamajos 10 gados vidēji būs tikai ap 0,5%, bet Itālijā pat tikai 0,3%.

Imports vairāk ietekmē preču cenas, tāpēc likumsakarīgi, ka tās aprīlī gada griezumā samazinājās par 0,8%, mēneša laikā sarūkot par 0,7%. Nepārtikas cenas samazinājās par 3,5%, kas ir krasākais kritums kopš 2016. gada maija. Degviela aprīlī bija tieši par 20% lētāka nekā pirms gada.

Ja preču cenās pandēmijas ietekme jau galvenokārt ir izpaudusies, tad pakalpojumu cenās tā tikai kļūst jūtama, to virzīs Latvijas ekonomikas iekšējie procesi. Ir nozares un uzņēmumi, kuriem pats ļaunākais jau ir aiz muguras, maijs sabiedriskajā ēdināšanā noteikti būs labāks nekā aprīlis, skats nākotnē kļūst gaišāks arī tirgotājiem. Mobilo telefonu lietošanas dati liecina, ka kopš aprīļa sākuma cilvēku aktivitāte jau ir krasi pieaugusi. Taču vēl ilgāku laiku šo nozaru uzņēmumi cietīs no nepietiekama pieprasījuma. Būs nozares, kurās būs cīņa par izdzīvošanu, tai skaitā ar cenu karu palīdzību. Ir sektori, kuros pieprasījums ir audzis, attiecīgi arī cenas var būt augstākas. Spilgts piemērs, kā pieprasījuma sabrukums ir izraisījis cenu kritumu, ir viesnīcu cenu samazināšanās aprīlī par 13% pret pērno aprīli.

Lielās recesijas laikā krīzes ietekme uz cenu līmeni bija viegli saprotama. Piedāvājuma pusē viss bija daudzmaz kārtībā, cieta pieprasījums. Šoreiz ir cietuši abi. Piesardzības un/ vai valsts ierobežojumu dēļ cilvēki mazāk iet uz restorāniem un veikaliem. Vienlaikus samazinājusies daudzu uzņēmumu spēja sniegt pakalpojumus, vietām epidēmijas dēļ traucēta ražošana. Taču kopumā krīzes lejupvērstā ietekme uz cenām ir daudz spēcīgāka. Jau aprīlī pakalpojumu cenu gada inflācija bija zemākā kopš 2016. gada jūnija.

Šodienas dati ir interesanti arī ar to, ka palīdz saprast, ar kādiem izaicinājumiem statistiķi saskaras šajā neparastajā laikā. Preses relīzē rakstām, ka aprīlī atpūtas un kultūras pasākumi deva 0,19% no kopējās gada inflācijas, taču ir zināms, ka tie aprīlī praktiski nenotika. Patēriņa grozu struktūru aprēķina reizi gadā. Vai tas nozīmē, ka kopējais cenu līmenis aprīlī patiesībā samazinājās? Iespējams, taču pārtikas cenas gada laikā palielinājušās par 3,6%, un šo produktu daļa kopējā patēriņā krīzes laikā noteikti ir pieaugusi, tāpēc to nevar droši apgalvot.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2020.gada aprīlī, salīdzinot ar martu, patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,5%. Precēm tas samazinājās par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 0,2 %.

Šogad aprīlī vērojams mēnesim neraksturīgs cenu samazinājums, kas bija straujākais novērojumu vēsturē šajā mēnesī. To galvenokārt ietekmēja pasaules cenu kritums saistībā ar pieprasījuma samazināšanos Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu dēļ.

Lielākā pazeminošā ietekme aprīlī, tāpat kā martā, bija cenu kritumam degvielai. Degvielai cenas aprīlī samazinājās par 14,2%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,8 procentpunktiem. Ierobežojošie pasākumi ietekmējuši naftas pieprasījumu pasaulē. Līdz ar to arī degvielas cenu kritumam varētu būt lielākā pazeminošā ietekme uz patēriņa cenām 2020. gadā kopumā. Pasaules naftas cenām pēc straujā krituma martā, aprīlī turpinājās kritums – vidēji mēneša laikā "Brent" markas naftas cena samazinājās par 21%, mēneša otrajā pusē noslīdot pat līdz 19 ASV dolāru par barelu, savukārt WTI markas naftas cena samazinājās pat līdz negatīvai vērtībai krājumu uzglabāšanas nespējas dēļ. Naftas cenu krišanos ir veicinājusi arī cīņa par naftas tirgus daļu starp Saūda Arābiju un Krieviju, bet situāciju varētu mainīt naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC un tās partneru (arī Krievijas) aprīļa vidū noslēgtā vienošanās samazināt naftas ieguvi.

Aprīlī bija vērojams arī ar mājokļa uzturēšanu saistīto cenu kritums par 1,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,2 procentpunktiem. Lielākā ietekme bija cenu kritumam mājokļa īres maksai un siltumenerģijai. Cenas aprīlī samazinājās arī ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.

Aprīlī tāpat kā martā lielākā palielinošā ietekme bija sezonai raksturīgajam cenu pieaugumam apģērbiem un apaviem, tomēr tas bija zemākais kāpums pēdējo desmit gadu laikā šajā mēnesī pieprasījuma krituma dēļ. Cenas apģērbiem un apaviem pieauga par 3,4%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Par 0,1 procentpunktu kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmēja gan alkoholisko dzērienu sadārdzināšanās, kam cenas mēneša laikā pieauga par 2,1%, gan personīgās higiēnas preču un skaistumkopšanas līdzekļu cenu kāpums par 3,8 %.

Pārtikai martā cenas pieauga par 0,2%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni būtiski neietekmēja. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam svaigiem dārzeņiem un augļiem, un cenu kritumam maizei un olām. Jāatzīmē, ka pasaules pārtikas cenām jau trešo mēnesi pēc kārtas bija vērojams kritums, ko galvenokārt ietekmēja Covid-19 pandēmijas izraisīta pieprasījuma samazināšanās. Aprīlī, salīdzinot ar martu, tās samazinājās par 3,4%. Neliels cenu kritums bija graudaugiem, bet pārējām galvenajām pārtikas produktu grupām reģistrēti ievērojami mēneša cenu kritumi. Visstraujāk cenas samazinājās cukuram, ko ietekmēja gan pieprasījuma samazināšanās Covid-19 pandēmijas dēļ, gan cenu kritums naftai, novirzot vairāk cukurniedru cukura ražošanai, nevis etanola ražošanai, tādējādi paplašinot cukura eksporta iespējas.

2020. gada aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli, patēriņa cenas saglabājās nemainīgas. Gada vidējā inflācija bija 2,3 %.

Šogad vidējā gada inflācija būs zemāka par 2019. gadā vēroto. To pamatā noteiks Covid-19 pandēmijas ietekme uz globālās ekonomikas attīstību, kā arī ar to saistītās pasaules cenu svārstības. Piedāvājuma un pieprasījuma satricinājumi darbosies pretēji un nevienlaicīgi, tādēļ inflācija būs nepastāvīga.

Patēriņa cenu inflācija Latvijā aprīlī turpināja strauji samazināties un mēneša laikā cenas Latvijā saruka par 0,5%, savukārt gada inflācija ir noslīdējusi līdz nullei pirmo reizi kopš 2016. gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Aprīlī vislielākā ietekme uz patēriņa cenām Latvijā bija naftas cenu kritumam pasaulē, taču inflācijas tempa samazinājums atspoguļo arī būtiski ekonomikās aktivitātes kritumu un sagaidāms, ka arī šogad kopumā inflācija Latvijā būs tuvu nullei.

Straujš ekonomiskās aktivitātes samazinājums, stipri ierobežota aviācija un sauszemes transporta satiksmes intensitātes kritums tik ļoti samazināja pieprasījumu pēc naftas produktiem pasaulē, ka aprīlī uz īsu brīdi piedzīvojām pat negatīvas naftas cenas. Lai arī tā bija ļoti specifisku apstākļu sakritība ASV naftas tirgū maija mēneša darījuma kontraktos, tomēr arī citu naftas veidu cenas šobrīd nepārsniedz 20-30 ASV dolārus par barelu, kas ir zemākais naftas cenu līmenis pēdējos 20 gados. Šobrīd OPEC kopā ar Krieviju un citām valstīm ir vienojušies par naftas ieguves samazinājumu, un ASV strauji sarucis aktīvo ieguves urbumu skaits. Taču pat ar to naftas cenu atgriešanās iepriekšējā līmenī tuvākajā laikā nav gaidāma un zemās naftas cenas turpmākajos mēnešos Latvijā varētu atspoguļoties zemākās siltumenerģijas, kā arī dabasgāzes cenās.

Bez degvielas cenām aprīlī inflācijas līmeni Latvijā samazināja arī siltumenerģijas un dzīvokļu īres cenu kritums, īstermiņa īres dzīvokļiem nonākot vietējā tirgū, ātrāka apģērbu izpārdošanas sezonas sākšanās, kā arī izmitināšanas un ēdināšana cenu samazinājums. Te gan jāatzīmē, ka liela daļa no viesnīcu un restorānu nozares uzņēmumiem savu darbību ir apturējuši, tādēļ šīs ir drīzāk teorētiskas cenu izmaiņas. Tomēr, lai iedrošinātu patērētājus atgriezties pēc ierobežojumu atcelšanas, domājams, gan ēdināšanā, gan viesnīcu nozarē ilgāku laiku vajadzēs saglabāt salīdzinoši zemu cenu līmeni.

Vienlaikus pārtikas cenu inflācija Latvijā aprīlī saglabājās stabila un salīdzinājumā ar pērnā gada martu pārtikas cenas Latvijā palielinājās par 3,7%. Pasaules pārtikas cenās gan šobrīd ir vērojams kritums, it īpašu cukuram un dažādām augu eļļām, kas lielā mērā ir saistīts ar naftas cenu svārstībām. Īstermiņā pārtikas cenas pasaulē varētu turpināt samazināties, jo daudzās valstīs šobrīd aug bezdarbs un mazinās ienākumi, kas vissmagāk skar lielās attīstības valstis. Tādēļ pieprasījums pēc pārtikas varētu nedaudz mazināties. Tomēr bažas rada Covid-19 radītie pārtikas ražošanas un piegāžu ķēžu pārrāvumi atsevišķās valstīs, kā arī strikto fiziskās distancēšanās pasākumu ietekme uz pārtikas pieejamību attīstības valstīs, tādēļ gada otrajā pusē nav izslēgts arī pārtikas cenu kāpums pasaulē.

Turpmākajos mēnešos Latvijā, visticamāk, turpināsies ļoti zema inflācija vai deflācija. Latvijā kopš marta vidus strauji aug bezdarbs un privātpersonu ienākumi mazinās. Tas mazinās spiedienu uz pakalpojumu cenām iekšējā ekonomikā. Arī citur pasaulē ekonomiskā aktivitāte ir būtiski samazinājusies. Taču turpmākajos gados nevar izslēgt salīdzinoši straujas inflācijas atgriešanos. Pēdējo mēnešu monetārie un fiskālie stimuli pasaulē ir bijuši daudz lielāki nekā iepriekšējā krīzē, ražošanā ir vērojami zināmi piegāžu ķēžu pārrāvumi un pēc krīzes akūtās fāzes pārvarēšanu politiskie procesi var vēl vairāk pagriezties deglobalizācijas virzienā, kas nozīmētu kopumā mazāk efektīvu un līdz ar to dārgāku pasaules ražošanas sistēmu.