'Visu pulveri nevar izšaut vienā reizē' – kā atgūsimies no krīzes (plkst. 15:45)  (145)

Pēc attālinātās tikšanās preses konferencē Kariņš žurnālistiem atgādināja, ka valdības pieeja ir dinamiska un sastāv no trim blokiem. Tas ir pabalstu bloks ar dīkstāves programmu, kura laika gaitā ir pielāgota apstākļiem un arī turpmāk tiks uzlabota. "Līdz šim apmēram 50 tūkstoši cilvēku ir guvuši labumu no šīs programmas, nekļūstot par bezdarbniekiem. Redzam un varam prognozēt, ka vienai daļai no šiem cilvēkiem nesaglabāsies darba vietas, jo Latvijas un pasaules ekonomika tagad būs nedaudz mainījusies īstermiņā. Tāpēc skatīsimies, kā dīkstāvē esošos varētu pārvirzīt uz jaunām apmācības programmām, lai viņi varētu iegūt jaunas iemaņas un varētu pāriet strādāt citā nozarē, kur ir un nākotnē būs darba vietas," teica Kariņš.

Otrs bloks ir infrastruktūras bloks, kur jau ieguldīti papildu 75 miljoni eiro ceļu remontos, un valdība ir arī nule precizējusi, kā pašvaldības varēs aizņemties vēl papildus 150 miljonus eiro, lai attīstītu projektus, kas sakrīt ar jauno administratīvi teritoriālās reformas administratīvo centru kartējumu.

Trešais bloks ir kopējais modernizācijas bloks. "Mēs skatāmies, kā krīzē un izejot varam veicināt mūsu tautsaimniecības pārstrukturēšanu. Tas attiecas uz nozarēm, kas ir tendētas uz nākotni un ir eksportspējīgas. Jau esam piecus miljonus eiro piešķīruši zinātnei pētījumiem un risinājumiem Covid-19 ierobežošanai. Esam arī "AirBaltic" pamatkapitālā ieguldījuši naudu, lai uzņēmums varētu īstenot savu modernizācijas plānu," atzina Kariņš.

"Mēs turpināsim dinamiski attīstīt šos trīs blokus – pabalstus, infrastruktūru un modernizāciju, sekojot līdzi pasaules ekonomikas tendencēm un pielāgojoties Covid-19 vīrusam, ar skaidru mērķi gudri izmantot līdzekļus un palīdzēt sabiedrībai un ekonomikai šo krīzi pārvarēt, kā arī ielikt labus pamatakmeņus mūsu turpmākajai ekonomiskajai izaugsmei," solīja valdības vadītājs.

Savukārt Kazāks, skatoties uz pašreizējo ekonomisko situāciju Latvijā, kā būtisku lietu uzsvēra to, ka šī Latvijai kā valstij ir pieauguša cilvēka krīze. "Krīze, kurā mums pašiem ir savs naudas maks un kurā paši varam pieņemt lēmumus. Iepriekšējās krīzēs tomēr vairāk vai mazāk situācija bija tāda, ka naudas nav, un mēs lielā mērā pakļāvāmies naudas aizdevēju uzstādījumam. Patlaban mēs varam rīkoties kā pieauguši cilvēki, un, manuprāt, tās lietas, kuras vērtību ziņā ir jāņem vērā, ir solidaritāte, sadarbība un ilgtermiņa lēmumi," teica Kazāks.

Bankas prezidents norādīja, ka solidaritāte ir ļoti svarīga, jo, pieņemot lēmumus ar savstarpēju izpratni, mēs kā valsts varam nodrošināt krietni labāku iznākumu. "No valsts puses tas nozīmē vairāk uzticēties privātajam sektoram, nedrebēt par burtu, bet domāt par teikumu un visu stāstu. Ja skatāmies uz līdzšinējo valdības rīcību, virziens ir pareizs, atbalsta pasākumi ir bijuši nepieciešami, un liels ieguvums no šādas valdības rīcības ir tas, ka regulāri tiek izvērtēta situāciju un atbalsta mehānismu efektivitāte. Krīzē nav ideālu lēmumu. Galvenais, lai ir pareizs virziens un rīcība tiek pielāgota atkarībā no situācijas. Ne vienmēr atbalsts sākotnēji ir bijis pietiekami plašs, tas ir bijis nevienmērīgs, bet tas tiek regulāri uzlabots, un tas ir ļoti pareizi," skaidroja Kazāks.

Viņš arī dalījās ar bankas viedokli, uz kādiem principiem jābalsta un pēc kādiem kritērijiem jāvērtē turpmākā rīcība, lemjot par iziešanu no krīzes. "Tas ir mērķtiecīgs pakāpeniskums – kad tiks atcelti epidemioloģiskie ierobežojumi, ne viss ekonomikā atgriezīsies vecajās sliedēs, tādēļ būs vajadzīgi dažādi atbalsta mehānismi dažādām nozarēm un dažādiem laika periodiem. Līdz ar to mēs neredzēsim nekādu krasu krīzes beigšanos. Otrs princips ir atbildīga risku dalīšana starp valsti un privāto sektoru. Atbalstam privātajam sektoram ir jābūt adekvātam, bet tas nedrīkst būt neproporcionāls. Pēc būtības "privatizēt peļņu un nacionalizēt zaudējumus" nav izvēle, to nedrīkst pieļaut, un līdzšinējā valdības rīcība to arī lielā mērā ņem vērā. Trešais princips ir labums visai sabiedrībai kopumā, tāpēc ir svarīgi piešķirto finansējumu balstīt jau esošajās reformās, tajā skaitā administratīvi teritoriālā reforma, iedzīvotāju prasmes, mūžizglītība. Lai cilvēki, kas zaudēs darbu, var pēc iespējas ātrāk atgriezties darba tirgū. Šīs strukturālās lietas ir ļoti svarīgas," teica Kazāks.

Kā pēdējo principu viņš minēja spēju rīkoties un tērēt ilgtspējīgi. "Patlaban valstij finanšu resursi ir pietiekami, lai balstītu ekonomiku, un tas arī tiek darīts. Vienlaikus jāsaprot, ka resursu apjoms nav bezgalīgs. Ja skatāmies cikla ietvaros, tad valdības parāda dinamikas stāsts var būt šāds – krīzes laikā varam, atbalstot ekonomiku, valdības parādu palielināt līdz 50-55% no IKP, bet tad ļoti konkrēti un pārskatāmā laika periodā – sešu, astoņu gadu perspektīvā – valdības parādam būtu atkal jāsamazinās līdz 40% no IKP. Tas tādēļ, lai mēs spētu ekonomiku atbalstīt ne tikai šajā krīzē, bet būtu gatavi arī nākamajai. Visu pulveri vienā reizē izšaut nevar. Balstot ekonomiku tagad, jāveido tāds atbildes mehānisms, lai nākotnē parāds saruktu līdz aptuveni 40% no IKP, kas ļautu valstij pietiekami labi palīdzēt ekonomikai arī nākamajā biznesa ciklā, " skaidroja Kazāks.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par atbalstu nozarēm pārkvalifikācijai, Kariņš sacīja, ka jau pirms krīzes trūka IKT speciālistu. "Ja tagad dīkstāvē ir 50 tūkstoši un ja mēs varētu panākt, ka no viņiem 500 līdz 1000 varētu pārkvalificēties šajā nozarē, kas nav nemaz tik neticami, tas būtu ļoti liels atspaids šai nozarei un arī cilvēkiem pašiem. Par jomām, kuras nākotnē sašaurināsies, ir zīlēšana kafijas biezumos patlaban, bet mēs jau redzam un varam prognozēt, ka avioindustrija visā pasaulē būs kādu laiku krietni mazāka apjoma ziņā un līdz ar to arī tūrisma un ēdināšanas industrija. Tas nozīmē, ka daļai cilvēku šajā nozarē valsts gribētu palīdzēt pārkvalificēties. Šobrīd notiek diskusijas, kā šādu programmu efektīvi ieviest," teica Kariņš.

Savukārt, atbildot uz "Delfi" jautājumu par redzamo nevienlīdzības ietekmi krīzes laikā un secinājumiem, kas jādara, lai pēc šīs krīzes būtu mazāk nevienlīdzīgi un mazāk ievainojami, Kariņš teica, ka vienkāršu atbildi uz šādu jautājumu visi un visos laikos meklē.

"Nenoliedzami, viena lieta, ko mēs izdarījām šajā krīzē, redzot, kas krīt cauri dīkstāves pabalstiem, – noteicām minimālu ienākumu cilvēkiem. Mēs varam skatīties no atbalsta sistēmas, kā nākotnē mēs varētu labāk palīdzēt tiem, kas netiek līdzi vai izkrīt cauri atbalsta sietam. Tomēr galvenais ir izglītības sistēma. Mēs redzam, ka pasaules ekonomika vienmēr mainās, un šīs krīzes rezultātā tā atkal būs par vienu pakāpi ātrāk mainījusies, kas nozīmē, ka no cilvēkiem nepieciešama lielāka dinamika. Ja mēs varam no valsts puses efektīvi palīdzēt cilvēkiem pārorientēties, tas ir nepieciešams. Tad jau ir runa par pamatizglītības sistēmu un augstākās izglītības pārvaldes reformu, par ko vakar valdībā lēmām un kuras mērķis ir padarīt arī šo sistēmu labāku un dinamiskāku. Pasaule ir mainījusies salīdzinājumā ar to, kā bija pirms 20-30 gadiem, kad bija viena karjera un drošība, mums jau darba tirgus ir izmainījies tā, ka prasa lielāku dinamiku. Ir tā, ka tie, kam ir laba izglītība, tiek līdzi pārmaiņām un gūst labumu, kamēr citi atpaliek, un plaisa palielinās. Mums jāstrādā tā, lai arī izglītībā paceltu to "apakšējo galu", ja tā drīkst teikt, un visi būtu spējīgi atrast savu vietu ekonomikā. Tas ir milzu izaicinājums gan šai, gan faktiski jebkurai valdībai visur pasaulē," sacīja Kariņš.

Kazāks piebilda, ka esošā krīze vēl ir ļoti jauna krīze, lai gan esam ļoti noguruši, katru dienu runājot par Covid-19 un ierobežojumiem, bet būtībā šie ierobežojumi ir tikai divus mēnešus. "Tāpēc pilnvērtīgu analīzi uz nevienlīdzību ienākumos šajā brīdī vēl ir pāragri veikt. Tomēr ir vesela virkne lietu, kas ir ļoti skaidri likušas par sevi manīt šajā krīzē. Pirmā lieta ir ēnu ekonomika un dažādo nodokļu atvieglojumu režīmi, kas krīzes situācijā rada ļoti neviennozīmīgu atbalstu. Tas ir visuzskatāmākais piemērs tam, ka ēnu ekonomika nudien nav pieciešama un ka dažādi mikrouzņēmuma nodokļi un tamlīdzīgas lietas ne tikai mazina iedzīvotājiem pieejamo atbalstu krīzes laikā, bet arī problēmas sagaida valsti, šiem cilvēkiem dodoties pensijā. No valsts viedokļa tas nav pieļaujami. Skaidrs ir arī secinājums, ka divritenis nav no jauna jāizdomā, un virkne lietu, par ko ir jau runāts, bet nav vēl izdarīts, ir joprojām ļoti aktuālas. Piemēram, iedzīvotāju prasmes un spējas pielāgoties darba tirgum un palielināt savus ienākumus, mūžizglītība ir tikpat aktuāli kā iepriekš un kritiski svarīgi. Arī teritoriālās lietas, ka uzlabo ekonomisko jaudu darba vietu ziņā, prasmes, fiziskā mobilitāte un spēja atrast mājokli vietās, kur ir darbs, ir tikpat aktuāli, kā bija pirms gada vai desmit gadiem," paskaidroja Kazāks.