Ministru kabineta 14. maija ārkārtas sēdē apstiprinātas izmaiņas dīkstāves pabalsta saņemšanas nosacījumos, vēl vairāk paplašinot potenciālo pabalsta saņēmēju loku un pagarinot termiņu iesnieguma iesniegšanai VID par šā gada aprīli, portālu "Delfi" informēja Ekonomikas ministrijā (EM).
Pēc šo grozījumu stāšanās spēkā dīkstāves pabalstam varēs pieteikt arī darbiniekus, kuri veic pedagoģisko vai radošo darbu valsts vai pašvaldību institūcijā vai kapitālsabiedrībā, un kuru ieņēmumi no tās nepārsniedz 430 eiro mēnesī.
Tāpat līdz ar grozījumiem MK noteikumos noteikts, ka pabalstu varēs saņemt arī darbinieki, kuri vienlaikus veic saimniecisko darbību un kuru ieņēmumi no tās nepārsniedz 430 eiro mēnesī. Līdz ar to pabalsta saņemšanai varēs pieteikties, piemēram, tulkotāji, pasniedzēji, kultūrizglītības jomā uz nepilnu darba slodzi strādājošie pedagogi, nepilnas slodzes aktieri kādā no valsts teātriem un citi, kuru ieņēmumi nepārsniedz 430 eiro mēnesī.
Vienlaikus MK noteikumos precizēta normas attiecībā uz iesnieguma iesniegšanas kārtību, nosakot, ka par šā gada aprīli darba devējs iesniegumu VID var iesniegt līdz šā gada 20. maijam. Vienlaikus noteikts, ja dīkstāves pabalsts par aprīli pieprasīts līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai, VID to pieņem un izskata atbilstoši veiktajiem grozījumiem. Tāpat MK noteikumos noteikts termiņš, kādā var pieteikties pabalstam par maiju un jūniju.
Tāpat noteikts, ka Covid-19 izraisītās krīzes skartajam darba devējam jāiesniedz iesniegums dīkstāves pabalsta saņemšanai Valsts ieņēmumu dienestam arī gadījumos, kad uz to ir attiecināms kāds no noteikumos (12.punktā) minētajiem nosacījumiem dīkstāves pabalsta nepiešķiršanai, lai tādējādi tā darbinieks varētu kvalificēties dīkstāves palīdzības pabalsta saņemšanai.
Ņemot vērā pagarināto ārkārtējo situāciju, MK noteikumos precizēts, ka apgrozījuma samazinājumu, kas ir viens no dīkstāves pabalsta piešķiršanas kritērijiem, VID var vērtēt arī par 2020. gada maija un jūnija mēnešiem.
MK noteikumos arī precizēts termina "eksports" lietojums, izmantojot Pievienotās vērtības nodokļa likumā sniegto eksporta definējumu, attiecinot to gan uz preču, gan arī pakalpojumu eksportu, gan uz ES valstīm, gan uz trešajām valstīm.