Pieprasījuma kritums rada tekošās naudas plūsmas problēmas ikvienam uzņēmējam, tādējādi kredītspējas vērtējumam svarīgas ir ne tikai maksimāli operatīvas finanšu atskaites, bet arvien plašāk sniegtais valsts atbalsts. Tie ir gan saņemtie dīkstāves pabalsti, gan atliktie nodokļu un arī kavēto nodokļu nomaksas termiņu pagarinājumi, kā arī apgrozāmo līdzekļu finansēšanas pieejamība. Meiere uzskata, ka pašlaik valsts ir nākusi pretī tiem, kam tika noteikti strikti saimnieciskie ierobežojumi pandēmijas ierobežošanai, bet nākamie bija tie, kas visvairāk, visskaļāk prasījuši, lai gan ekonomiskā atbalsta stratēģiju jau sākotnēji varēja būvēt, ieklausoties gan uzņēmējos, gan uz datiem balstītos lēmumos. Valsts datubāzēs bija un ir pieejami gan vidējās algas apmēri pa nozarēm, gan pa uzņēmumu tiesiskajām formām, gan to, cik ir pašnodarbināto, gan sociālā nodrošinājuma saņēmēju informācija.
"Saprotams, ka krīzes situācijā pirmie, kas vēršas pēc atbalsta, pamatā vienmēr ir mazie uzņēmēji, jo tiem nav izveidoti tādi uzkrājumi, kā to spēj izdarīt lielās kompānijas, kaut arī šo mazo uzņēmumu maksājumi valsts budžetā nav tie lielākie – ne iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), ne valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI).
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
