Bez valsts atbalsta bezdarba līmenis būtu divtik liels, vērtē ekonomisti  (109)

Finanšu ministrijā norāda, ka pēc desmit gadu stabila krituma bezdarba līmenis Latvijā Covid-19 krīzes ietekmē šogad atkal uzrāda pieaugumu. Šā gada pirmajā ceturksnī darba meklētāju īpatsvars Latvijā sasniedzis 7,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu palielinoties par 0,5 procentpunktiem. Vēl straujāks bezdarba kāpums piedzīvots nākamajos divos mēnešos, kad reģistrētā bezdarba līmenis no 6,4% marta vidū pieaudzis līdz ap 8,3% uz šo brīdi. Vienlaikus Nodarbinātības valsts aģentūras dati rāda, ka pēdējās pusotras nedēļas laikā situācija stabilizējas un bezdarba kāpums ir būtiski mazinājies.

"Cik tālu bezdarbs kāps, būs atkarīgs no ekonomikas spējas stabilizēties un valdības atbalsta pasākumiem. Taču daudzas nozares pie pilnas noslodzes, īpaši ar tūrismu, izklaidi, atpūtu, arī tirdzniecību saistītās, tik drīz neatgriezīsies, kas nozīmē, ka bezdarbu papildinās tie, kas vēl šobrīd atrodas daļējā nodarbinātībā vai saņem dīkstāves pabalstus. Bez šo pasākumu ieviešanas bezdarba līmenis jau šobrīd tuvotos 13%," norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

"Pēdējos divus mēnešus bezdarba kāpums Latvijā ir bijis ļoti ātrs, taču pārlieku pesimistiskus secinājumus no tā, manuprāt, nevajadzētu izdarīt. Daļa no bezdarba pieauguma noteikti ir īstermiņa, un, mīkstinot Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanai īstenotos pasākumus, daudzi dīkstāves pabalstu saņēmējiem atgriezīsies darbā. Arī ekonomikā zemākais punkts, visticamāk, tika sasniegts aprīļa vidū un šobrīd satiksmes intensitātes, kredītkaršu apgrozījums, vakanču skaits, kā arī citi īstermiņa rādītāji uzlabojas. Taču bezdarbs, lai arī ievērojami lēnākā tempā nekā iepriekš, joprojām aug un pilnīgā atgriešanās pie iepriekšējā stāvokļa ekonomikā noteikti nebūs tūlītēja," uzskata bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmē, ka vislabākie dati un analīze ir pieejama par ASV ekonomiku, tās rezultātus var izmantot aptuvena priekšstata veidošanai par Latvijā notiekošo. Kāds Čikāgas universitātes pētījums rāda, ka no februāra vidus līdz aprīļa vidum cilvēkiem ienākumu augstākajā piektdaļā nodarbinātība ir samazinājusies par 9%. Savukārt starp tiem, kuru ienākumi jau pirms krīzes bija zemākajā piektdaļā, darbu ir zaudējuši 35%. Tātad lielākais ienākumu kritums ir cilvēkiem, kuriem visdrīzāk nav lielu uzkrājumu, jo nav bijis ienākumu, no kuriem tos izveidot. Zīmīgi, ka "Apple" mobilitātes dati par Latviju zīmē labvēlīgāku ainu nekā "Google" sniegtie, kas liek domāt, ka arī šeit cilvēki ar augstākiem ienākumiem cieš mazāk.

"Koronakrīze dažādas nozares un uzņēmumus sasniedz atšķirīgā laikā. Tūrisms un viesmīlība, kā arī liela daļa nepārtikas mazumtirdzniecības cieta ātrāk. Būvniecībā un lielā daļā apstrādes rūpniecības šī ietekme varētu būt novēlota. Protams, ir nozares, piemēram, pārtikas ražotāji un tirgotāji, kā arī lauksaimnieki, IT pakalpojumu sniedzēji un datoraprīkojuma ražotāji, kuras vīrusa krīze skar mazāk. Turklāt arī vīrusa laikos ir uzņēmumi, kas spēj audzēt apgrozījumu un palielina darbinieku skaitu, bet tie diemžēl ir mazākumā. Tādējādi arī ir pamats domāt, ka bezdarba līmenis varētu turpināt augt līdz pat rudenim," secina "Swedbank" ekonomiste Agnese Buceniece.

"Pēc Ekonomikas ministrijas vērtējuma, kopējais reālais (ieskaitot dīkstāvē esošos darbiniekus) nodarbināto iedzīvotāju skaita samazinājums 2020. gadā vidēji varētu sasniegt 7,5%, bet bezdarba līmenis varētu pieaugt līdz aptuveni 11%," prognozē Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vecākais ekonomists Normunds Ozols.

Šā gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā palēcās līdz 7,4%, ceturkšņa laikā palielinoties par 1,4 procentpunktiem, bet gada laikā – par 0,5 procentpunktiem.

Covid-19 situāciju darba tirgū ir sagriezis kājām gaisā, un bezdarbs sācis pieaugt straujā tempā. Kāpums ceturkšņa laikā galvenokārt ir noticis marta laikā, kas nozīmē, ka otrā ceturkšņa laikā tas būs vēl krietni augstāks. Gada otrajā pusē tas vēl turpinās palielināties un varētu pietuvoties 12%. Cik tālu tas kāps, būs atkarīgs no ekonomikas spējas stabilizēties un valdības atbalsta pasākumiem. Taču daudzas nozares pie pilnas noslodzes, īpaši ar tūrismu, izklaidi, atpūtu, arī tirdzniecību saistītās, tik drīz neatgriezīsies, kas nozīmē, ka bezdarbu papildinās tie, kas vēl šobrīd atrodas daļējā nodarbinātībā vai saņem dīkstāves pabalstus. Bez šo pasākumu ieviešanas bezdarba līmenis jau šobrīd tuvotos 13%. Daudz kas būs atkarīgs no situācijas eksportā, īpaši rudenī, kad sagaidāms otrreizējs sitiens pa pieprasījumu. Pie pozitīvām tendencēm darba tirgū varētu atgriezties nākamgad. Tuvākajā laikā pozīcijas darba tirgū atkal atgūs darba devējs, kaut arī noteiktās jomās, kā piemēram, ar IT saistītām profesijām, straujie pagriezieni tehnoloģiju virzienā, palielinās šīs jomas speciālistu iztrūkumu. Šajā laikā saglabāsies arī pietiekami liels vakanču īpatsvars un daudzas jomas, kur ilgstoši bija grūtības nokomplektēt darbiniekus, varētu nonākt nedaudz labākā situācijā. Būtiska loma būs dažādu pārkvalifikāciju pasākumu efektivitātei. Tomēr lielas pārmaiņas varētu tik un tā izpalikt, jo lielai daļai būs grūti mainīt darba specifiku un motivāciju, piemēram, nomainīt darbu apkalpojošā sfērā uz darbu apstrādes rūpniecībā vai lauksaimniecībā varētu būt pietiekami izaicinoši. Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas. Jo vairāk darbinieku būs noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs. Tāpat pašreizējā krīze neatceļ tendenci, kad no darba tirgus aizejošo skaits būs lielāks par tajā ienākošo, kas nozīmē, ka situācija daudzās nozarēs saglabāsies saspīlēta neskatoties uz pašreizējo bezdarba kāpumu.

Pēc desmit gadu stabila krituma bezdarba līmenis Latvijā Covid-19 krīzes ietekmē šogad atkal uzrāda pieaugumu. Šā gada pirmajā ceturksnī darba meklētāju īpatsvars Latvijā sasniedzis 7,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu palielinoties par 0,5 procentpunktiem. Vēl straujāks bezdarba kāpums piedzīvots nākamajos divos mēnešos, kad reģistrētā bezdarba līmenis no 6,4% marta vidū pieaudzis līdz ap 8,3% uz šo brīdi. Vienlaikus Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati rāda, ka pēdējās pusotras nedēļas laikā situācija stabilizējas un bezdarba kāpums ir būtiski mazinājies.

Ja marta otrajā pusē un aprīlī reģistrēto bezdarbnieku skaits vidēji dienā auga par vairāk nekā 500 personām, pēdējās dienās pieaugums samazinājies līdz mazāk par simtu dienā. Kopējais reģistrēto bezdarbnieku skaits laikā no marta vidus līdz 22.maijam ir palielinājies par 17 tūkstošiem jeb par 29% līdz 76,1 tūkstotim. Straujāku bezdarba pieaugumu ir novērsusi dīkstāves pabalstu izmaksa darbu pārtraukušo uzņēmumu darbiniekiem, lai daļa no tiem pēc vīrusa novēršanai ieviesto ierobežojumu atcelšanas uzreiz varētu atgriezties darbā. Līdz maija vidum dīkstāves pabalsti bija izmaksāti 43,8 tūkstošiem cilvēku, kuriem kļūstot par bezdarbniekiem, reģistrētā bezdarba līmenis jau būtu sasniedzis 13%, pietuvojoties 2011.gada sākuma līmenim.

NVA dati par martā un aprīlī reģistrētajiem bezdarbniekiem rāda, ka sākotnēji bezdarba līmenis visstraujāk ir audzis Rīgā un Rīgas apkārtnē, kamēr Latvijas reģionos Covid-19 krīze ir daudz mazāk jūtama. Rīgas reģionā bezdarba līmenis laikā no februāra beigām līdz aprīļa beigām ir palielinājies par 2,0 procentpunktiem, kamēr Zemgalē un Kurzemē pieaugums bijis tikai 1,2-1,3 procentpunktu apmērā. Bezdarbnieku skaits Rīgas reģionā šajā laikā audzis par 48,3% jeb 10,2 tūkstošiem, kamēr Latgalē pieaugums bijis tikai 6,5% jeb 1,1 tūkstoša apmērā. Tomēr, neskatoties uz atšķirīgo dinamiku pēdējo mēnešu laikā, bezdarba līmenis Rīgas reģionā joprojām ir ievērojami zemāks – 6,3%, kamēr Latgalē tas sasniedz 15,3% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Darbu zaudējot vispirms tieši krīzes skartajās nozarēs, tajā skaitā izmitināšanā un ēdināšanā, izklaidē un atpūtā nodarbinātajiem, procentuāli straujākais bezdarbnieku skaita pieaugums bijis 20-24 gadu vecuma grupā, kur, pēc NVA datiem, šā gada aprīlī darbu zaudējuši trīs reizes vairāk cilvēku nekā pagājušā gada attiecīgajā mēnesī. Arī pēc izglītības līmeņa visstraujākais bezdarba pieaugums bijis starp vispārējo vidējo izglītību ieguvušajiem, kamēr cilvēkus ar augstāko izglītību vai tikai pamatizglītību ieguvušos krīze līdz šim skārusi salīdzinoši mazāk.

Pēc pirmajā ceturksnī fiksētā pieauguma bezdarba līmenis Latvijā, kas, pēc darbaspēka apsekojuma datiem iepriekšējos divos ceturkšņos bija noslīdējis zem Lietuvas līmeņa, atkal ir kļuvis augstākais Baltijā. Straujāku bezdarba pieaugumu Latvijā vēl pirms Covid-19 krīzes izraisīšanās ietekmējusi nedaudz atšķirīgā Latvijas ekonomikas struktūra un jau iepriekš paziņotie darbinieku skaita samazinājumi tranzīta nozarē.

Kopumā tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits, pēc CSP darbaspēka apsekojuma datiem, šā gada pirmajā ceturksnī bijis par 0,2% mazāks nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada. Nākamajos ceturkšņos nodarbinātības kritums būs jau daudz straujāks, bet 2020.gadā kopumā, darba tirgus situācijai gada otrajā pusē sākot stabilizēties un uzlaboties, nodarbināto skaits, pēc aprīļa sākumā izstrādātajām Finanšu ministrijas prognozēm, varētu būt par 5% jeb 45 tūkstošiem mazāks nekā 2019.gadā. Bezdarba līmenim savukārt gaidāma paaugstināšanās līdz 11,2%, salīdzinot ar 6,3% pagājušajā gadā. Vienlaikus pēdējie pieejamie dati par ekonomisko aktivitāti, atsevišķu nozaru attīstību, nodarbinātības atbalsta pasākumiem un reģistrētā bezdarba straujāku stabilizēšanos liek domāt, ka darba tirgus situācija 2020.gadā varētu būt nedaudz labāka nekā iepriekš prognozēts.

Līdzīgi kā ekonomikas aktivitāte arī darba tirgus izjuta pirmo koronavīrusa drebuli jau pirmajā ceturksnī, neskatoties uz to, ka ar vīrusa izplatības ierobežošanu saistītie pasākumi bija spēkā vien pāris pirmā ceturkšņa nedēļu. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka faktiskais bezdarba līmenis sasniedza 7,4%, kas ir par 0,5 procentpunktiem vairāk nekā pagājušā gada pirmajā ceturksnī. Nodarbināto skaits gada pirmajos trīs mēnešos samazinājās par 0,2%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Pārsteidzoši, ka ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits pieauga. Tas, visticamāk, liecina par to, ka janvārī un februārī darba tirgus vēl bija ļoti spēcīgs, un darbaspēka trūkums motivēja iesaistīt iepriekš neaktīvos iedzīvotājus.

Dati par reģistrēto bezdarbu rāda, ka bez darba palikušo skaits aprīlī auga vēl straujāk nekā martā, savukārt maijā pieaugums ir kļuvis mērenāks. Turklāt bezdarba kāpumu nedaudz mazina dīkstāves pabalsti, kurus uz maija sākumu saņēma aptuveni 3% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Piesardzības pasākumu pakāpeniska mīkstināšana un valdības atbalsta pasākumi mazinās triecienu darba tirgum, tomēr kopumā darba ņēmējam nelabvēlīgās darba tirgus tendences vēl kādu laiku saglabāsies. Uz to norāda arī aprīlī veiktās noskaņojuma aptaujas – pieaug to uzņēmēju īpatsvars, kas domā, ka otrā ceturkšņa laikā nodarbinātība uzņēmumā samazināsies.

Koronakrīze dažādas nozares un uzņēmumus sasniedz atšķirīgā laikā. Tūrisms un viesmīlība, kā arī liela daļa nepārtikas mazumtirdzniecības cieta ātrāk. Būvniecībā un lielā daļā apstrādes rūpniecības šī ietekme varētu būt novēlota. Protams, ir nozares, piemēram, pārtikas ražotāji un tirgotāji, kā arī lauksaimnieki, IT pakalpojumu sniedzēji un datoraprīkojuma ražotāji, kuras vīrusa krīze skar mazāk. Turklāt arī vīrusa laikos ir uzņēmumi, kas spēj audzēt apgrozījumu un palielina darbinieku skaitu, bet tie diemžēl ir mazākumā. Tādējādi arī ir pamats domāt, ka bezdarba līmenis varētu turpināt augt līdz pat rudenim. Darba tirgus rādītāju uzlabošanos, visticamāk, varam gaidīt uz gada beigām. Pēc mūsu prognozēm bezdarba līmenis šogad vidēji būs ap 9,5%, līdz ar to tik dramatisku bezdarba pieaugumu kā iepriekšējās krīzes laikā negaidām.

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada. Taču Covid-19 izraisītā krīze ekonomikā attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis, un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā, un, pēc manām prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Pēdējos divus mēnešus bezdarba kāpums Latvijā ir bijis ļoti ātrs, taču pārlieku pesimistiskus secinājumus no tā, manuprāt, nevajadzētu izdarīt. Daļa no bezdarba pieauguma noteikti ir īstermiņa, un, mīkstinot Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanai īstenotos pasākumus, daudzi dīkstāves pabalstu saņēmējiem atgriezīsies darbā. Arī ekonomikā zemākais punkts, visticamāk, tika sasniegts aprīļa vidū un šobrīd satiksmes intensitātes, kredītkaršu apgrozījums, vakanču skaits, kā arī citi īstermiņa rādītāji uzlabojas. Taču bezdarbs, lai arī ievērojami lēnākā tempā nekā iepriekš, joprojām aug un pilnīgā atgriešanās pie iepriekšējā stāvokļa ekonomikā noteikti nebūs tūlītēja.

Šobrīd ekonomikā ir ļoti daudz nezināmo. Cik no dīkstāves pabalsta saņēmējiem atgriezīsies darbā? Cik no patēriņa pieauguma šobrīd ir uzkrātais pieprasījums no iepriekšējiem mēnešiem un vai tas būs ilgtspējīgs? Kāds ir ilgtermiņa risinājums cīņā ar Covid-19? Kā ekonomikas lejupslīde ietekmēs uzņēmumu maksātspēju un investīcijas? Un ekonomikas atkopšanās būs ļoti atkarīga arī no patērētāju uzvedības. Ja cilvēki baidīsies doties uz restorāniem vai izklaides pasākumiem, tad ierobežojumu mazināšana nelīdzēs. Starp dīkstāves pabalsta saņēmējiem šobrīd ir daudz veselības aprūpe, ēdināšanas, izmetināšanas, tirdzniecības, transporta un rūpniecības nozaru uzņēmumi. Daļa no tiem darbu atsāks uzreiz pēc ierobežojumu mazināšanas, taču atsevišķās nozarēs patērētāju uzvedības izmaiņas var kļūt pastāvīgs un pilnīga atkopšanās pat neiespējama.

Patieso situāciju darba tirgū un arī ekonomikā kopumā redzēsim tikai rudenī. Protams, pēc šīs krīzes ekonomikā būs arī strukturālas izmaiņas, taču bezdarbs šobrīd aug, jo cilvēki nedrīkst strādāt, nevis negrib vai arī tiem nav nepieciešamo prasmju. Tādēļ, manuprāt, ar dažādiem strukturālā bezdarba risinājumiem, piemēram, darbinieku pārkvalifikāciju aizrauties arī nevajadzētu. Spēcīgs bezdarba pieaugums vērojams ļoti daudzās valstīs, un šajā ziņā mēs būtiski neatšķiramies citiem, un ir svarīgi turpināt atbalstīt bez darba palikušo ienākumus, lai, kad vīruss tiks uzveikts, ekonomika pēc iespējas ātrāk varētu atkopties.

Koronavīrusa krīzes ietekme Latvijas ekonomikā visskarbāk izpaudīsies 2. ceturkšņa datos, bet periods ar augstāko bezdarba līmeni visdrīzāk būs 3. ceturksnis. Taču pirmās straujo pārmaiņu pazīmes ir redzamas jau šodien publicētajos 1. ceturkšņa rādītājos. Darba meklētāju īpatsvara kāpums ir diezgan ievērojams – tas ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, sasniedzot 7,4%. Kāpums Latvijā ir straujāks nekā citās Baltijas valstīs. Lai cik daudz runātu par pandēmiju, tā nav vienīgā mūsu ekonomikas rūpe – piemēram, krasais kritums tranzītā notiek galvenokārt citu iemeslu dēļ. Tieši vīrusa radītā stresa pirmās pazīmes bija elektronikas uzņēmumu bažas janvārī par komponentu pieejamību, bet marta vidū tūrisma un nepārtikas preču tirdzniecība jau bija dziļā krīzē.

Labāk izskatās nodarbināto skaita rādītāja izmaiņas. 1. ceturksnī gada griezumā tas gandrīz nemainījās, samazinoties par 1,5 tūkstoti. Salīdzinot ar pērnā gada beigām, tas saruka par 9 tūkstošiem, taču tā ir drīzāk sezonāla parādība, kas daudz neatšķiras no pārmaiņām citos gados. Nodarbinātības kritums visvairāk skāris cilvēkus vecumā no 35 līdz 44 gadiem, tātad visaktīvāko vecuma grupu, kamēr senioru nodarbinātības līmenis ceturkšņa un gada laikā ir pat pieaudzis. Viena no spilgtākajām tuvojošos nepatikšanu pazīmēm darbaspēka apsekojuma datos ir nepilnu darbalaiku strādājošo īpatsvara krasais pieaugums ceturkšņa laikā no 9,4% līdz 12,0%. Pirms diviem gadiem tas bija tikai 7,9%. Nav redzama nozīmīga ietekme uz algas lielumu, gada laikā ir strauji audzis lielas (virs 1400 eiro neto), bet samazinājies mazas algas (līdz 450 eiro) saņemošo īpatsvars, pretējās pārmaiņas ceturkšņa griezumā ir sezonālas. Ilgstošo bezdarbnieku skaits vēl nav pieaudzis, taču tas neizbēgami notiks.

Tātad pandēmijas ietekme uz darba tirgu 1. ceturksnī ir redzama, bet nav dramatiska. Taču var minēt, kā tā izpaužas šobrīd un izpaudīsies nākotnē. Šis ir interesants un neparasts laiks, kad rakstīt par ekonomikā notiekošo. Vairākas nozares un to uzņēmumi jau jūt uzlabojumus salīdzinājumā ar krīzes kulmināciju marta beigās un aprīļa sākumā. Taču datos, kas raksturo ekonomiku un darba tirgu kopumā un kas pieejami pēc ilgāka laika, vēl ir redzama tikai krīzes tuvošanās.

Ir dati, kas jau atspoguļo krīzes pārvarēšanu, kas gan ir gara, gados mērāma procesa sākums. Bezdarbnieku skaita pieaugums, pa nedēļām šobrīd ir vien apmēram sestā daļa no izmaiņu ātruma aprīļa sākumā. Skatoties pa dienām, NVA jauno klientu skaits ir samazinājies no tūkstoša augstākajā punktā aprīļa sākumā līdz simtam 21. maijā. Turklāt tas nenozīmē, ka šobrīd bezdarbnieku skaits aug par 100 cilvēkiem dienā, jo ir citi, kas darbu atrod. Vakanču skaits kopš krīzes sākuma samazinājās apmēram uz pusi, bet kopš aprīļa ir pieaudzis. Maijā līdz šim reģistrēti 4000 jaunu vakanču. "Apple" un "Google" dati rāda, ka aug pārvietošanās, jo īpaši privātā transporta izmantošanas intensitāte, kas jau pārsniedz janvāra vidus līmeni. Gaisma tuneļa galā iekšējo pakalpojumu nozarēm jau ir spoža, tās strauji attālinās no zemākā punkta. Taču rūpniecībā tas vēl visdrīzāk ir priekšā.

Jau vairākus gadus sabiedrisko diskusiju krustpunktā Latvijā ir bijusi nevienlīdzība. Nav šaubu, ka koronavīrusa ietekme problēmu saasinās, tāpat kā citur pasaulē. Pandēmijas plosīšanās darba tirgū ļoti nevienmērīgi ietekmē cilvēkus atkarībā no viņu ienākumu līmeņa un izglītības. Tos darbus, ko veic cilvēki ar salīdzinoši zemāku izglītību, biežāk ir neiespējami veikt attālināti, tie ir plaši pārstāvēti vairāk cietušajās nozarēs, kā viesnīcas un restorāni. Zīmīgi, ka jauniešu bezdarba līmenis gada laikā audzis vairāk nekā divkārt straujāk par kopējo – par 3,4 procentpunktiem. Arī tas lielā mērā ir tūrisma apstāšanās rezultāts.

Vislabākie dati un analīze ir pieejama par ASV ekonomiku, tās rezultātus var izmantot aptuvena priekšstata veidošanai par Latvijā notiekošo. Kāds Čikāgas universitātes pētījums rāda, ka no februāra vidus līdz aprīļa vidum cilvēkiem ienākumu augstākajā piektdaļā nodarbinātība ir samazinājusies par 9%. Savukārt starp tiem, kuru ienākumi jau pirms krīzes bija zemākajā piektdaļā, darbu ir zaudējuši 35%. Tātad lielākais ienākumu kritums ir cilvēkiem, kuriem visdrīzāk nav lielu uzkrājumu, jo nav bijis ienākumu, no kuriem tos izveidot. Zīmīgi, ka "Apple" mobilitātes dati par Latviju zīmē labvēlīgāku ainu nekā "Google" sniegtie, kas liek domāt, ka arī šeit cilvēki ar augstākiem ienākumiem cieš mazāk.

Cik ļoti ir jāuztraucas par nevienlīdzības kāpumu? No vienas puses, runājam par diezgan īslaicīgu stāvokli lielākajai daļai nozaru un strādājošo. No otras puses, šis stāvoklis var visvairāk ieilgt nozarēs, kas ir svarīgas darba devējas cilvēkiem ar salīdzinoši zemu kvalifikāciju. Pārkvalifikācija būs daļa no risinājuma, bet ir jautājums — cik liela daļa no krīzē cietušajiem būs spējīgi veikt pietiekami tālu kvalifikācijas "lēcienu", lai strādātu, piemēram, plaukstošajā IT pakalpojumu nozarē?

Pandēmijas ietekme jau atšķiras un atšķirsies arī ģeogrāfiskā griezumā. Tie Latvijas rajoni, kuru ekonomikā dominē lauksaimniecība un pārtikas pārstrāde, var justies samērā droši. Visai labas izredzes ir arī Rīgas iedzīvotājiem, kaut sākotnēji šeit bezdarba kāpums bija straujāks, jo te plaši pārstāvētas vairākas krīzes sākotnēji skartās nozares. Taču galvaspilsētā arī notiek strauja atgūšanās, kas ir acīmredzama ielu satiksmes pieaugumā. Rīgas lielākajai eksporta nozarei – IT un biznesa pakalpojumiem – pandēmija kaitēs mazāk nekā preču eksportam. Krīze sākās kā pakalpojumu krīze, bet turpināsies vairāk kā ražošanas krīze. Pasaules tirdzniecības organizācija prognozē, ka šogad pasaules tirdzniecība samazināsies vairāk nekā par desmito daļu. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē apstrādes rūpniecība veido trīs reizes lielāku ekonomikas daļu nekā Rīgā. Ir bažas par vairākām reģionu pilsētām. Galvenokārt par Ventspili un Daugavpili, kur koncentrējas divas ievainojamības — liela tranzīta loma, kā arī metālapstrādes un mašīnbūves daļa rūpniecībā, kas vairākus gadus bija priekšrocība, bet šobrīd ir arī risks. Arī trešajā lielajā ostas pilsētā Liepājā rūpniecības uzņēmumi specializējas metālapstrādē un mašīnbūvē. Taču tas, ka te ir veiktas un turpinās lielas investīcijas, mazina krīzes ietekmi.

Darba tirgus rādītāju pasliktināšanos 1. ceturksnī būtiski ietekmēja Covid-19, kura ierobežošanai valdība noteica ārkārtas stāvokli valstī kopš 12. marta.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma datiem, 2020. gada 1. ceturksnī nodarbināto skaits samazinājās par 11 tūkstošiem jeb 1,2%, bet darba meklētāju skaits palielinājās par 14,3 tūkstošiem jeb par gandrīz 1/4, salīdzinot ar 2019. gada 4. ceturksni.

Vienlaikus gada griezumā (pret 2019. gada 1. ceturksni) nodarbināto skaits samazinājies par 0,2% (1,5 tūkstošiem), savukārt darba meklētāju skaits pieaudzis par 5,2 tūkstošiem.

Kopumā nodarbināto skaits gada 1. ceturksnī ir samazinājies līdz 902,1 tūkstošiem, bet darba meklētāju skaits sasniedza 72,2 tūkstošus, kas ir augstākais rādītājs kopš 2018. gada 1. puses. Arī bezdarba līmenis kopumā 1. ceturksnī atgriezās 2018. gada vidējā līmenī, sasniedzot 7,4%, kas ir par 1,4 procentpunktiem augstāks rādītājs nekā 2019. gada 4. ceturksnī.

Ekonomisko aktivitāšu kritums, ko ietekmējusi Covid-19 ierobežojošo pasākumu ieviešana gan pasaulē, gan Latvijā, kopumā atstāj būtisku ietekmi uz darba tirgu. Tā kā primāri tiek skartas darbaspēka intensīvas nozares – transporta pakalpojumi/ pasažieru pārvadājumi, ceļojumu biroju un tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi, mākslas un dažādas kultūras jomas, sporta centri un citas nozares, kas tiešā veidā saistītas ar iedzīvotāju pārvietošanos un pulcēšanos. Tieši skartajās nozarēs darbavietu skaits 2019. gadā vien veidoja aptuveni 60 tūkstošus darbavietas, kas ir aptuveni 7% no kopējā darbavietu skaita tautsaimniecībā.

Vienlaikus jāatzīmē, ka līdz šim ieviestie atbalsta pasākumi kopumā ir mīkstinājuši Covid-19 negatīvo ietekmi uz darba tirgu. Līdz šā gada 18. maijam vairāk nekā 45 tūkstoši darba ņēmēju un pašnodarbināto bija saņēmuši dīkstāves pabalstu, kas ārkārtas perioda laikā daļēji ir nodrošinājis darbavietu un ienākumu saglabāšanos.

Tikmēr gan reģistrētā bezdarba rādītāji, gan reģistrēto vakanču dinamika kopumā liecina, ka situācija darba tirgū pakāpeniski sāk stabilizēties. Atbilstoši Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, reģistrēto darba meklētāju skaita pieaugums maijā ir bijis gandrīz trīs reizes lēnāks nekā aprīlī. Savukārt sākot ar maija sākumu, ir nostabilizējies un atsācis augt reģistrēto vakanču skaits – no š.g. 5. maija līdz 21. maijam vakanču skaits pieaudzis par vairāk nekā 2000 vakancēm.

Lai gan situācija darba tirgū pakāpeniski stabilizējās, tomēr jāņem vērā, ka ekonomiskajām aktivitātēm saglabājoties zemā līmenī ilgstoši, kā arī bez atbilstošiem valsts atbalsta pasākumiem, situācija var ātri mainīties. Neskatoties uz to, ka kopumā valsts atbalsts ir nodrošinājis darbavietu saglabāšanos īstermiņā, kas pēckrīzes periodā uzņēmumiem ļaus ātrāk atjaunot to darbību, kā arī saglabāt iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti, tomēr lielākā daļa no dīkstāvē esošajām darbavietām pašlaik nav nosegtas ar reālu tirgus pieprasījumu, tāpēc bez noteiktiem atbalsta pasākumiem, tās var ātri tikt zaudētas. Ņemot vērā to, gan kopējais reālās nodarbinātības samazinājums, gan bezdarba pieaugums ir vērtējams lielāks, ko daļēji veido dīkstāvē esošais darbaspēks.

Pēc Ekonomikas ministrijas vērtējuma, kopējais reālais (ieskaitot dīkstāvē esošos darbiniekus) nodarbināto iedzīvotāju skaita samazinājums 2020. gadā vidēji varētu sasniegt 7,5%, bet bezdarba līmenis varētu pieaugt līdz aptuveni 11%.