2020. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir palielinājies par 1,4 procentpunktiem, bet gada laikā – par 0,5 procentpunktiem. Ekonomisti norāda, ka koronavīrusa ietekme saasinās nevienlīdzības problēmu Latvijā, tāpat kā citur pasaulē. Turklāt, ja netiktu ieviesti dīkstāves pabalsti, bezdarba līmenis šobrīd tuvotos 13%.
Finanšu ministrijā norāda, ka pēc desmit gadu stabila krituma bezdarba līmenis Latvijā Covid-19 krīzes ietekmē šogad atkal uzrāda pieaugumu. Šā gada pirmajā ceturksnī darba meklētāju īpatsvars Latvijā sasniedzis 7,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu palielinoties par 0,5 procentpunktiem. Vēl straujāks bezdarba kāpums piedzīvots nākamajos divos mēnešos, kad reģistrētā bezdarba līmenis no 6,4% marta vidū pieaudzis līdz ap 8,3% uz šo brīdi. Vienlaikus Nodarbinātības valsts aģentūras dati rāda, ka pēdējās pusotras nedēļas laikā situācija stabilizējas un bezdarba kāpums ir būtiski mazinājies.
"Cik tālu bezdarbs kāps, būs atkarīgs no ekonomikas spējas stabilizēties un valdības atbalsta pasākumiem. Taču daudzas nozares pie pilnas noslodzes, īpaši ar tūrismu, izklaidi, atpūtu, arī tirdzniecību saistītās, tik drīz neatgriezīsies, kas nozīmē, ka bezdarbu papildinās tie, kas vēl šobrīd atrodas daļējā nodarbinātībā vai saņem dīkstāves pabalstus. Bez šo pasākumu ieviešanas bezdarba līmenis jau šobrīd tuvotos 13%," norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
