"Šobrīd ar augstu varbūtības pakāpi var prognozēt, ka bez akcionāru ieguldījuma "airBaltic" pašreizējo krīzi nepārvarēs," teikts Ministru kabinetā (MK) iesniegtajā informatīvajā ziņojumā, kas pēc izprasīšanas no Satiksmes ministrijas nepilnā apjomā nonācis raidījuma “Nekā Personīga” rīcībā. Lidsabiedrības privātajam akcionāram Larsam Tīsenam, kam pieder piektā daļa uzņēmuma, naudas neesot, tādējādi valdībai bija divas izvēles – ieguldīt vai ļaut uzņēmumam bankrotēt, ziņo raidījums.
MK izvēlējās trīs posmos ieguldīt 250 miljonus un ļaut kapitalizēt vecu 36 miljonu aizdevumu. Tā valsts daļa "airBaltic" palielināsies līdz 91%.
Raidījums skaidro, ka pagājušo gadu aviokompānija noslēdza, sasniedzot pusmiljarda eiro apgrozījumu, pārvadājot piecus miljonus pasažieru. Ar obligāciju palīdzību piesaistīja 200 miljonus eiro, ar ko varēja segt vecus parādus un jaunu lidmašīnu iegādi. "airBaltic" gatavojās sākt kotēt akcijas biržā. Par astoņu miljonu zaudējumiem uzņēmumam paskaidrojumus neprasīja, jo finanšu pārskatu "airBaltic" publicēja dienā, kad stājās spēkā valdības noteiktais starptautisko pasažieru pārvadājumu aizliegums, norāda "Nekā Personīga".
"airBaltic" sācis rēķināt, cik vajadzīgs, lai glābtos no maksātnespējas. Sākumā valdībai prasīja 150 miljonus, pēc tam 250 miljonus eiro. MK maija sākumā piekrita "airBaltic" ieguldīt šādu summu.
Par "airBaltic" glābšanu valdība lēma slēgtā sēdē. Ar to saistītajiem dokumentiem noteikts ierobežotas pieejamības statuss. Pēc "Nekā personīga" iesnieguma Satiksmes ministrija ļāva iepazīties ar daļu no MK iesniegtā informatīvā ziņojuma. Pārējais esot komercnoslēpums.
"airBaltic" un Satiksmes ministrija prognozē, ka ātrākais, kad tūrisms un aviācija varētu sākt atkopties, ir jūnija beigas vai jūlija sākums, bet tas būs tikai valstīs, kur Covid-19 epidēmija ir pārvarēta. Aviokompānija šogad neveiks aptuveni pusi no plānotajiem lidojumiem. Tā atlaidusi 40% darbinieku.
"Šobrīd ar augstu varbūtības pakāpi var prognozēt, ka bez akcionāru ieguldījuma "airBaltic" pašreizējo krīzi nepārvarēs," teikts vadībā iesniegtajā dokumentā. Privātajam akcionāram Larsam Tīsenam, kam pieder piektā daļa uzņēmuma, naudas neesot, un valdībai jāpieņem lēmums – ieguldīt uzņēmumā vai ļaut tam bankrotēt.
"Nekā Personīga" arī norāda, ka 2011. gadā Valsts kase "airBaltic" izsniedza 95 miljonu eiro aizdevumu. Lielāko daļu no naudas uzreiz ieguldīja uzņēmuma pamatkapitālā. Ar pārējo valdība šogad atļāva rīkoties tāpat.
Pēdējo desmit gadu laikā "airBaltic" no Latvijas valsts saņēmis vismaz 200 miljonus eiro, bet kopā ar šomēnes lemto summa tuvosies pusmiljardam. Vēl 51 miljons nāca no privātā investora, 200 miljoni - no obligāciju pārdošanas biržā. Noslepenotie dokumenti neļauj redzēt, vai lidsabiedrībai ir izvirzīti noteikumi un prasības, kā rīkoties ar piešķirto naudu, piemetina "Nekā Personīga".
"Mēs segsim zaudējumus, jo mēs lidosim, bet sākumā mēs nelidosim ar peļņu, jo pasažieru pieprasījums nebūs, jau no pirmās dienas. Kad mēs pārtraucām lidot, mēs strādājām ar normālu pasažieru apjomu. Tagad mēs neesam lidojuši divus mēnešus, tajā brīdī, kad atsāksim, mums būs jāatjauno mūsu pasažieru bāze. Pasažieru bāze vairs neeksistē un tās atjaunošana prasīs divus gadus, lai mēs atgrieztos tur, kur bijām. Tā industrija to redz. Tam mēs izmantosim šo naudu - lai atjaunotu mūsu biznesu," raidījumam skaidrojis "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
