Covid-19 izraisītā krīze smagi skārusi visas pasaules ekonomikas, un neviena no tām šādai krīzei nebija gatava. Labāk veicas valstīm, kas spēja laikus rīkoties, kuru veselības aprūpes sistēma ir augstā līmenī, ekonomiskā attīstība bijusi sabalansēta, valdības var atļauties balstīt privāto sektoru un kuru uzņēmumi un iedzīvotāji ir ar augstām digitālajām prasmēm. Ziemeļvalstu un Baltijas pozīcija cīņā ar Covid-19 drīzāk vērtējama kā laba. Tomēr krīze izceļ arī trūkumus. Piemēram, Latvijas veselības nozare nav sakārtota, un tās finansējums jau gadiem bijis nepietiekams. Latvija arī ievērojami atpaliek no reģiona kaimiņiem digitalizācijas ziņā. Krīze rada iespēju šos un citus trūkumus risināt. Latvijas trumpis ir spēja ātri reaģēt gan valdības, gan uzņēmumu un iedzīvotāju līmenī, lai veiktu nepieciešamās reformas, pārorientētos, un atrastu jaunas iespējas arī grūtos laikos, liecina "Swedbank" Ziemeļvalstu-Baltijas biznesa apskats.
Ziemeļvalstīs un Baltijā krīzes vadība līdz šim bijusi salīdzinoši laba. No vienas puses, te jāpateicas veiksmei. Covid-19 līdz reģiona valstīm atnāca vēlāk, tādēļ bijām spējīgi nedaudz labāk nekā, piemēram, Itālija, sagatavoties pirmajam triecienam un vīrusa izplatību ierobežot, ātri reaģējot, nevis ieviešot ekonomiku pilnībā smacējošus mērus.
No otras puses, ietekmi uz ekonomiku nosaka ne tikai kontrole pār vīrusa izplatību, bet arī privātā sektora izturība un valstu spēja atbalstīt vīrusa un ierobežojumu dēļ smagi cietušo privāto sektoru. Šeit vairs ar veiksmi vien cauri netikt, jo priekšnoteikumi straujākai krīzes pārvarēšanai ir sabalansēta iepriekšējā izaugsme un ilglaicīga, saprātīga fiskālā politika. Ziemeļvalstu-Baltijas biznesa apskatā redzam, ka reģiona valstīs kopumā labi rādītāji ir gan finanšu sektora stabilitātes, gan makroekonomiskās stabilitātes aspektā. Baltijas valstis atsevišķos rādītājos, piemēram, privātā sektora parādu nasta, pat šoreiz ir spēcīgākā pozīcijā nekā Ziemeļvalstu ekonomikas.