Ekonomisti par IKP kritumu: smagākais posms varētu būt aiz muguras  (90)

"Šobrīd ir skaidrs, ka otrajā ceturksnī IKP rādītāji Latvijā būs daudz sliktāki, taču vienlaikus var teikt, ka šīs krīzes pirmā fāze jau ir beigusies. Maksājumu karšu apgrozījums, vakanču skaits, cilvēku pārvietošanās un satiksmes intensitātes dati liecina, ka zemākais punkts ekonomika bija aprīļa vidū un šobrīd situācija jau uzlabojas. Tā ir laba ziņa," norāda bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis rēķinās, ka tie faktori, kas nobremzēja globālās ekonomikas un tirdzniecības aktivitāti pirms vīrusa, atgriezīsies. ASV un Ķīnas domstarpības turpinās uzturēt nenoteiktību. Tādēļ noskaņojums būs ļoti svārstīgs, bet tuvākajā laikā uzlabosies, jo ierobežojošie pasākumi tiks atviegloti, kas daudziem sniegs iespējas atsākt darbību. Sekos arī atsitiens, kad daudzi uzņēmumi konstatēs, ka darbību iepriekšējā formātā un apjomā atjaunot nav iespējams. Tā kā cietīs globālais patēriņš, arī eksporta iespējas būs komplicētas. Daudzas valstis būs noslēgtas ilgāk, jo nespēs iegrožot vīrusa izplatību. Taču patlaban iezīmējas tendences, kas ļauj izteikt prognozes, ka Latvija šo spēs krīzi pārvarēt veiksmīgāk un uzrādīt labākus rezultātus nekā vidēji eirozonā.

"Latvija ar epidēmijas riskiem ir tikusi galā ļoti labi, un arī Eiropā kopumā situācija strauji uzlabojas. Tāpēc sagaidāmais krīzes dziļums ir samazinājies. Latvijas ekonomika Baltijas valstu vidū gada sākumā bija vissliktākajā stāvoklī. Taču ar kroņvīrusu esam tikuši galā labāk nekā kaimiņi. Tāpēc starpība starp Latvijas, Lietuvas un Igaunijas prognozēm ir gandrīz izzudusi," vērtē bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja vietnieks Jānis Salmiņš teic, ka neskaidrība par Covid-19 ietekmi uz ekonomikas attīstību joprojām ir ārkārtīgi liela, jo nav skaidrs, cik ilgi un plaši vīruss turpinās izplatīties Eiropā un pasaulē. Ņemot vērā esošo situāciju, Ekonomikas ministrija šobrīd prognozē, ka kopumā 2020. gadā IKP var sarukt par 8%, salīdzinot ar 2019. gadu. Ekonomika pie pozitīviem izaugsmes rādītājiem varētu atgriezties gada beigās vai 2021. gada sākumā.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija vērtē, ka, atbalstot ekonomiku, mums tā nav jāsaglabā pirms-krīzes izskatā. Mums ir jāizmanto šis brīdis, lai krīzes aizsegā straujāk tuvotos tādai ekonomikai, kuras daļa gribam būt nākotnē – vienlīdzīgākai, zaļākai, konkurētspējīgākai. Lai mainītos, nav un nebūs labāka brīža kā tagad.

Situācija Latvijas ekonomikā turpina strauji mainīties, un liels vairums ekonomikas rādītāju joprojām netiek līdzi faktiskajai realitātei. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP ir samazinājies par 1,5% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo ceturksni. Šobrīd gan ir skaidrs, ka otrajā ceturksnī IKP rādītāji Latvijā būs daudz sliktāki, taču vienlaikus var teikt, ka šīs krīzes pirmā fāze jau ir beigusies. Maksājumu karšu apgrozījums, vakanču skaits, cilvēku pārvietošanās un satiksmes intensitātes dati liecina, ka zemākais punkts ekonomika bija aprīļa vidū un šobrīd situācija jau uzlabojas. Tā ir laba ziņa.

Otrā labā ziņa ir tā, ka patlaban faktiski nekas neliecina, ka ekonomikas lejupslīde Latvijā šobrīd būtu lielāka nekā citur Eiropā. Tieši pretēji, atsevišķos rādītājos ekonomikas kritums Latvijā pat šķiet zemāks, it īpaši salīdzinājumā ar Dienvideiropu. Piemēram, Itālijā IKP kritums pirmajā ceturksnī ir pārsniedzis 5%. Trešā labā ziņa ir tā, ka ekonomikas rādītāji pagaidām ir bijuši labāki, nekā tika gaidīts marta vidū un ekonomikas kritums šogad varētu nepārsniegt 6%, iepriekš prognozēto 8-9% vietā un te būtisks ir bijis arī valsts atbalsts. Kopējie valsts izdevumi atšķirībā no 2009. gada aug un dīkstāves pabalsti, kā arī citas atbalsta programmas uzņēmējiem ir ļāvušas ierobežot bezdarba kāpumu.

Taču vai tas nozīmē, ka krīze kopumā jau ir pārvarēta? Manuprāt, nē. Nenoteiktība ekonomikā joprojām ir ļoti liela gan par paša Covid-19 vīrusa tālāko izplatību, gan par ekonomikas spēju ātri atkopties pēc tik spēcīga šoka. Šobrīd Baltijā un lielā daļā Eiropas ir izdevies veiksmīgi ierobežot vīrusa izplatību, un ir iespējams pakāpeniski mazināt fiziskās distancēšanās pasākumus. Tomēr citur pasaulē vīruss turpina izplatīties, un šī brīža situācija nav ilgtermiņa risinājums. Manuprāt, mums ir jārēķinās ar vismaz 50% varbūtību, ka gada otrajā pusē pasaulē un arī Latvijā redzēsim otru vīrusa izplatības vilni. Vispārējā sēdēšana mājās ir ļoti smags instruments gan psiholoģiski, gan ekonomiski. Tādēļ būtu svarīgi izvērtēt iepriekšējo pasākumu efektivitāti un, ja tādi būs nepieciešami atkārtoti, censties tos padarīt mērķētākus.

Bez paša vīrusa otrais krīzes vilnis iespējams arī ekonomikā. Šobrīd kopējā ekonomiskā aktivitāte noteikti aug, taču uzlabojumi nav visaptveroši. Tūrisma atkopšanās šovasar nenotiks, maksājumu karšu apgrozījums aug, bet daļa no tā varētu būt uzkrātais pieprasījums no iepriekšējiem mēnešiem un naudas plūsma bankomātos turpina samazināties. Tas liek domāt, ka mazais bizness jūtas daudz sliktāk nekā lielie uzņēmumi. Papildus tam jāatceras, ka biznesa cikls pasaulē jau pirms Covid-19 bija finiša taisnē un ne visas problēmas ekonomikā šobrīd varētu būt saistītas tikai ar vīrusu.

Ir neiespējami nodalīt Covid-19 izraisīto ekonomikas šoku no biznesa cikla svārstībām. Taču pēdējos divos mēnešos ekonomikas kritiens bija tik straujš, ka atkopšanās ir sākusies pirms biznesa cikla lejupslīdes procesi, piemēram, maksātspējas pasliktināšanās, ir sevi pilnībā parādījuši. Tomēr turpmākajos mēnešos ekonomikā arvien vairāk jutīsim martā un aprīlī pieņemtos biznesa lēmumus par investīciju samazinājumu vai atlikšanu, biroja platību optimizēšanu vai strādājošo skaita samazinājumu. Šie procesi notiks jau daļēji neatkarīgi no vīrusa tālākās izplatības, un tos jau redzam, piemēram, būvniecības noskaņojuma straujā kritumā aprīlī, kā arī maijā, kas liek domāt par ievērojamu būvniecības apjomu kritumu gada otrajā pusē.

Visbeidzot, ir šīs krīzes rezultātā iespējamas arī daudzas ilgtermiņa izmaiņas. Valstu parādi būtiski pieaugs, politiskie procesi, visticamāk, virzīsies deglobalizācijas virzienā, iespējams vairāk strādāsim attālināti un vēl ilgu laiku ceļosim mazāk. Tas viss var notikt un var arī nenotikt, bet to paredzēt nav iespējams un tādēļ arī satraukties daudz nav vērts. Šobrīd rādītāji ekonomikā uzlabojas, taču daudzi no tiem joprojām ir zemā līmenī. Tādēļ ir svarīgi nepārtraukt krīzes atbalstu pārāk ātri un gatavoties otram vīrusa vilnim ar mērķētākiem ierobežošanas pasākumiem. Jo, pat ja IKP lejupslīde šogad būs mazāka nekā sākotnēji gaidīts, nav izslēgts, ka ekonomikas atkopšanās var prasīt ilgāku laiku nekā šobrīd domājam.

Mājsaimniecību patēriņa vājums vainojams pie tā, ka šī gada pirmajā ceturksnī IKP kritis par 2,9% pret pagājušo ceturksni un par 1,5% pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Aprīlis bija līdz šim visdrūmākais krīzes punkts, maijā daudzos aspektos redzama pakāpeniska atkopšanās. Taču vīruss nekur nav pazudis, un iepriekšējo aktivitātes līmeņu sasniegšana daudzās nozarēs vēl ilgi būs neaizsniedzams sapnis. "Swedbank" prognozē, ka IKP šogad saruks par 7,5%, un atkopsies tikai lēni un pamazām, augot par 4,3% 2021. gadā.

IKP kritumu 1. ceturksnī noteica kritums privātajā patēriņā, īpaši transportam un kultūrai atvēlētajos izdevumos. Par ievērojamu patēriņa kritumu Covid-19 iespaidā jau liecināja "Swedbank" karšu transakciju dati, taču līdz ar ierobežojumu atcelšanu pēdējās nedēļās tie norāda uz situācijas uzlabošanos. Arī mājsaimniecību noskaņojums pēc aprīļa kritiena maijā ir uzlabojies – līdz ar to, ja vīrusu izdosies kontrolēt, patēriņš pamazām atkopsies.

Savukārt, piemēram, investīcijas un eksports gada sākumā pat uzrādīja straujākus pieauguma tempus, nekā pagājušajā gadā. Tik labi rezultāti gan eksportā un investīcijās otrajā ceturksnī neturpināsies. Eksporta pasūtījumi ir nokrituši, un galvenajos eksporta tirgos atkopšanās, lai gan maijā sākusies, taču nav gaidāma strauja. Turklāt globālās tirdzniecības prognozes ir ļoti vārgas, jo atkopšanos kavēs tas, ka attīstības valstīm nav iespēju cīnīties pret vīrusu ar tādu spēku, un pielietot tik plašu ieroču arsenālu kā attīstītajām valstīm.

Labie laikapstākļi nodrošinājuši lielisku būvniecības attīstību, kas uzturējis investīciju kāpumu. Celtniecībā noskaņojuma kritums pēdējos mēnešos nav bijis tik liels kā citos sektoros, taču pasūtījumu apjomi maijā bija 2016. gada līmenī, kas atmiņā palicis kā bēdīgs gads būvniecībai. Līdz ar to otrais ceturksnis nesaudzēs arī šo nozari, taču nākotnē tai visticamāk palīdzēs infrastruktūras projektu bums.

Eiropā un ASV, tāpat kā Latvijā, šobrīd izdodas vīrusu iegrožot, tādēļ tiek atcelti ierobežojumi, un tautsaimniecība sāk pamazām atkopties no slēgtās ekonomikas šoka. Līdz progresu vīrusa apkarošanā un vasarīgo laiku nedaudz uzlabojas arī ekonomikas dalībnieku noskaņojums. Jo labāk tiekam galā ar vīrusu, jo drošāki ir iedzīvotāji un uzņēmumi, un jo straujāk atsākas ekonomiskā aktivitāte. Taču vīruss tepat vien gruzd. Ja tas uzliesmo ar jaunu sparu, un, neskatoties uz uzkrāto pieredzi vīrusa apkarošanā, ekonomiku atkal nākas ilgstoši slēgt, varam ciest smagāk, nekā pirmajā vilnī, jo iepriekšējā tauku kārtiņa ir krietni patērēta. Tad negatīvā spirāle, ko izskatās, ka esam uz šo brīdi apturējuši ar veiksmīgas veselības krīzes vadības un valsts atbalsta palīdzību, atsāksies vēl straujāk.

Atkopšanās posmā ieslēdzas tradicionālās ekonomikas atbalsta metodes, kas nevis mēģina noturēt cilvēkus mājās, bet gan iedrošināt iedzīvotājus un uzņēmumus iet ārā, tērēt un investēt. Taču jāuzmanās, lai, dalot ievērojamo pieejamo līdzekļu apjomu un labu gribot, mēs neiekristu vecajā slazdā – neveiksmīgi saplānots, neefektīvs valsts atbalsts un neproduktīvas investīcijas, kas sliktākā scenārijā rezultējas būvniecības burbulī.

Visbeidzot jāuzsver, ka, atbalstot ekonomiku, mums tā nav jāsaglabā pirms-krīzes izskatā. Mums ir jāizmanto šis brīdis, lai krīzes aizsegā straujāk tuvotos tādai ekonomikai, kuras daļa gribam būt nākotnē – vienlīdzīgākai, zaļākai, konkurētspējīgākai. Lai mainītos, nav un nebūs labāka brīža kā tagad.

1. ceturksnī Latvijas IKP saruka 1,5% apmērā. Tas nav starp labākajiem rezultātiem, jo ir valstis, kas uzrāda pieaugumu, piemēram, Lietuva, Zviedrija, Polija, taču uzrāda daudz labāku situāciju par to, kas vērojama Itālijā, Francijā, Spānijā.

Visai straujš pieaugums, kas disonē uz kopējā nozaru fona bijis būvniecībā (+14,9%). Nozares, kas spēja noturēt kāpumu, bremzējot kopējo kritumu, bija valsts pārvalde, izglītības, veselības, komercpakalpojumu un NĪ nozares. Otrajā ceturksnī šo nozaru, varbūt izņemot valsts pārvaldi, veikums jau būs ar mīnusa zīmi. Pārējās nozares, kuras vistiešāk skāra ierobežojumu ieviešana, jau pirmajā ceturksnī nonāca lejupslīdē – izklaides, atpūtas, ēdināšanas, izmitināšanas un tirdzniecības jomas. Situācija negatīvi ir izvērsusies arī IKT nozarei (-6,3%). Neliels kritums bija arī apstrādes rūpniecībā (-1,2%). Tikmēr finanses un tranzīta sektors atspoguļo norises, kas iesākās pērn. Finanšu sektors turpinās atspoguļot strukturālās pārmaiņas, gan arī ekonomikā notiekošo un pie izaugsmes varētu atgriezties nākamgad. Kamēr tranzītā sarežģītā situācija, neatkarīgi no kopējām tendencēm, varētu ievilkties ilgāk.

Otrā ceturkšņa dati uzrādīs dziļāku kritumu, taču, dzīvojot reālajā laikā, smagākais varētu būt jau aiz muguras. Ekonomika atgūsies un virzīsies pirmskrīzes virzienā. Pašreizējā satiksmes atjaunošanās ir laba zīme ekonomikai. To, cik veiksmīgi tā ritēs, noteiks panākumi cīņā ar vīrusu un valdību atbalsta pasākumu efektivitāte. Valstis cīņai ar vīrusu ir izdalījušas pamatīgus resursus, tomēr vēl nāksies pārbaudīt šo pasākumu efektivitāti. Risks ir sasteigt ierobežojumu noņemšanu, jo pasaulē vīruss turpina plosīties un vairākas valstis jau ir paspējušas piedzīvot atsevišķu ierobežojumu atjaunošanu. Tomēr, visdrīzāk, ka, pat ja vīruss atkal uzplaiksnīs, reakcija būs savlaicīgāka un līdz ar to tik masveidīgi ierobežojumu nesekos. Rudenī globālā ekonomika var sākt izjust pieaugošā bezdarba ietekmi. Jārēķinās, ka tie faktori, kas nobremzēja globālās ekonomikas un tirdzniecības aktivitāti pirms vīrusa, atgriezīsies. ASV un Ķīnas domstarpības turpinās uzturēt nenoteiktību. Tādēļ noskaņojums būs ļoti svārstīgs, bet tuvākajā laikā uzlabosies, jo ierobežojošie pasākumi tiks atviegloti, kas daudziem sniegs iespējas atsākt darbību. Sekos arī atsitiens, kad daudzi uzņēmumi konstatēs, ka darbību iepriekšējā formātā un apjomā atjaunot nav iespējams. Tā kā cietīs globālais patēriņš, arī eksporta iespējas būs komplicētas. Daudzas valstis būs noslēgtas ilgāk, jo nespēs iegrožot vīrusa izplatību. Taču patlaban iezīmējas tendences, kas ļauj izteikt prognozes, ka Latvija šo spēs krīzi pārvarēt veiksmīgāk un uzrādīt labākus rezultātus nekā vidēji eirozonā.

Latvijas IKP 1.ceturksnī samazinājās par 1,5% gada griezumā un par 2,9% ceturkšņa griezumā. Mierinājumam var teikt, ka kopējā pievienotā vērtība gada laikā gandrīz nav mainījusies (-0,1%), kritums noticis uz iekasēto produktu nodokļu rēķina.

Nekad vēl priekšstats par Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni nav tik ļoti pasliktinājies kā šī gada februārī un martā. Nekad tas nav tik strauji uzlabojies kā sekojošajos divos mēnešos – aprīlī un maijā. Taču šī uzlabojuma sākumpunkts bija ārkārtēju bažu un nenoteiktības brīdis.

Ekonomikā notiekošo procesu aprakstīšana šobrīd ir milzu improvizācija, bet prognožu sniegšana – liels risks. Šajā procesā nākas pārkāpt ierastos spēles noteikumus un riskēt radīt auditorijas apmulsumu. Taču brīdī, kad ļoti strauji mainās uzņēmumu darbības ekonomiskā vide, lēmumu pieņēmējiem ir jācenšas sniegt labāko iespējamo tā brīža situācijas izvērtējumu pat tad, ja informācija ir ierobežota un juceklīga, apstākļi strauji mainās. 31. martā sociālajos tīklos nosaucu prognozi – IKP šogad samazināsies apmēram par 10%. Šis skaitlis bija pamatots brīdī, kad valdīja milzīga nenoteiktība. Piemēram, martā ticams scenārijs bija lielākās daļas nepārtikas tirdzniecības slēgšana, kā tas jau bija noticis vairākās Rietumeiropas valstīs. Nebija pārliecības par to, ka šajā vasarā būs iespējama vērā ņemama ārvalstu tūristu plūsma.

Šobrīd jau zinām daudz vairāk. Ierobežojumi mazumtirdzniecībai bijuši drīzāk simboliski. Apgrozījuma kritums gada griezumā aprīlī, kas noteikti bija sliktākais mēnesis šai nozarei, bija tikai 9%, kas ir mēreni uz Eiropas fona. Ir kontrastainas, taču lielā mērā iedrošinošas ziņas par rūpniecību. Vairāki pārtikas uzņēmumi ir ziņojuši par augošu apgrozījumu. Latvijas lielākajam elektronikas uzņēmumam nākas ļoti saspringt, lai izpildītu pasūtījumus. Farmācijas uzņēmumiem "Grindeks" un "Kalceks" ir lieliski 1. ceturkšņa rezultāti.

Arī kopējais 1. ceturkšņa eksporta rādītājs ir pārsteidzoši labs, tas reālā izteiksmē gada griezumā auga par 3%. IKP izmaiņas no izlietojuma puses noteica privātā patēriņa samazināšanās par 4,5%. Pārsteidzoši spēcīgi auga ieguldījumi pamatlīdzekļos – par 5,7%.

Latvija ar epidēmijas riskiem ir tikusi galā ļoti labi, un arī Eiropā kopumā situācija strauji uzlabojas. Tāpēc sagaidāmais krīzes dziļums ir samazinājies. Lai arī pastāv pandēmijas atjaunošanās riski, šī gada IKP izmaiņu prognoze tiek paaugstināta līdz -8%. Latvijas ekonomika Baltijas valstu vidū gada sākumā bija vissliktākajā stāvoklī. Taču ar kroņvīrusu esam tikuši galā labāk nekā kaimiņi. Tāpēc starpība starp Latvijas, Lietuvas un Igaunijas prognozēm ir gandrīz izzudusi.

Nav šaubu, ka 2. ceturksnī ekonomiskās aktivitātes kritums gada griezumā būs daudz dziļāks nekā gada sākumā, bet turpmākajos ceturkšņos šis rādītājs uzlabosies. Ja jaunu saslimšanas gadījumu skaits Latvijā saglabāsies zemā līmenī, vasaras otrajā pusē gada IKP prognoze vēl tiks ievērojami paaugstināta.

Ir divi galvenie riski, kas joprojām liek saglabāt piesardzību:

Risku līmenis pasaules ekonomikā joprojām tālu pārsniedz normu. Prognoze par Latvijas IKP samazināšanos šogad par 8% ietver pieņēmumu, ka pandēmijas kontrole pasaulē kopumā turpmāk būs ne visai veiksmīga. Eiropā ļaunākais it kā ir pāri. Taču to vēl nevar teikt par ASV, kur tiek optimistiski samazināti socializēšanās ierobežojumi, kam būs sekas. Situācija jaunattīstības valstīs kopumā strauji pasliktinās, par jauno epidēmijas epicentru kļuvusi Dienvidamerika. Šo valstu loma pasaules ekonomikā ir daudz mazāka, bet to problēmas neļaus mierīgi dzīvot pārējai pasaulei.

Uzlabojas ne tikai prognozes par Latvijas ekonomiku šogad, bet arī turpmākajos gados. Latvijas valdība paziņojusi par 4,5 miljardu eiro mobilizēšanu ekonomikas atveseļošanai. Neoficiālas ziņas vēsta par papildus vairāk nekā diviem miljardiem no Eiropas kopējās krīzes pārvarēšanās programmas. Vēl apmēram papildus divus miljardus eiro investīcijas radīs "RailBaltica" celtniecība. Mājokļu tirgus attīstības loģika vēsta par iespējamu mājsaimniecību uzkrājumu un hipotekāro kredītu finansētu investīciju bumu arī šajā jomā. Labvēlīgā scenārijā nākamajos piecos gados Latvijas ekonomikā varētu tikt papildus ieguldīti vairāk nekā 10 miljardi eiro. Būs interesanti!

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem iekšzemes kopprodukts (IKP) šī gada 1. ceturksnī bija par 1,5% mazāks nekā pirms gada. Lai arī Covid-19 ietekme uz tautsaimniecību iezīmējās vien marta vidū, kopējā ekonomikas sabremzēšanās 1. ceturksnī bija gaidāma.

Šogad janvārī-martā būtiski samazinājies mājsaimniecību patēriņš – tas bija par 4,5% mazāks nekā pirms gada. To pamatā noteica Covid-19 ierobežojumu dēļ izdevumu samazināšanās transportam, kā arī atpūtas un kultūras pasākumiem.

Savukārt investīcijas 1. ceturksnī bija par 5,7% lielākas nekā pirms gada. Pieaugumu noteica kāpums mājokļu un ēku būvniecībā (par 11,4%), kā arī ieguldījumu palielinājums intelektuālā īpašuma produktos (par 1,2%). Turpretim ieguldījumi mašīnās un iekārtās 1. ceturksnī bija par 1,6% mazāki nekā pirms gada.

Neraugoties uz Covid-19 izplatību Latvijas eksporta tirgos un kavējumiem izejvielu piegāžu ķēdēs, preču un pakalpojumu eksports 1. ceturksnī pieauga par 3%. Kāpumu noteica preču eksporta pieaugums (par 7,3%). Savukārt pakalpojumu eksports 1. ceturksnī bija par 7,4% mazāks nekā pirms gada. To lielā mērā ietekmēja ierobežojumi starptautiskajā transportā un ceļotāju plūsmu apstāšanās.

Arī nozaru griezumā attīstības tendences ir ļoti atšķirīgas. Strauju kāpumu 1. ceturksnī piedzīvoja būvniecības nozare. To pamatā noteica labvēlīgie laikapstākļi – siltās ziemas dēļ nesezonas laikā nozares apjomi pieauga par 14,9%, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni. Izaugsme 1. ceturksnī bija vērojama arī lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, komercpakalpojumos, operācijās ar nekustamo īpašumu, kā arī sabiedrisko pakalpojumu nozarēs, it īpaši veselības aprūpē.

Neliels kritums gada pirmajos trīs mēnešos bija vērojams apstrādes rūpniecībā (par 1,2%). Tiesa, tendences apakšnozarēs ir ļoti dažādas. Piemēram, pieaugums vērojams pārtikas rūpniecībā, būvmateriālu ražošanā, metālapstrādē un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē. Savukārt apjomi samazinājušies lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē – kokapstrādē, kā arī vieglajā rūpniecībā, mašīnu un iekārtu ražošanā. Neliels samazinājums 1. ceturksnī bija arī tirdzniecības nozarē, ko pamatā noteica vairumtirdzniecības apjomu kritums. Mazumtirdzniecība 1. ceturksnī gada griezumā pieauga par 2,6 procentiem.

Lielākais kritums šogad 1. ceturksnī bija transporta un uzglabāšanas nozarē – par 9,6%. Būtisko samazinājumu noteica gan naftas produktu un ogļu tranzīta samazināšanās no Krievijas, kā arī martā ieviestie Covid-19 ierobežojumi, kas būtiski ietekmēja gan aviācijas, sauszemes transporta un dzelzceļa uzņēmumus. Tāpat Covid-19 ietekmē izmitināšanas un ēdināšanas nozarēs sniegtie pakalpojumi samazinājās par 6,8% (izmitināšanā – par 13,4% un ēdināšanā – par 4,3%), bet mākslas un atpūtas nozarē – par 8,4%. Vērā ņemams kritums 1. ceturksnī bija arī informācijas un komunikāciju pakalpojumos (par 6,3%), ko galvenokārt ietekmēja telekomunikāciju pakalpojumu samazinājums par 15,8 procentiem.

Latvijā Covid-19 negatīvā ietekme aprīlī-maijā izteikti redzama tūrismā, restorānu un ēdināšanas sektorā, aviotransportā, pasažieru pārvadājumos, izklaides nozarēs un pakalpojumu sektorā kopumā. Tas liecina, ka ekonomikas kritums 2. ceturksnī būs krietni lielāks. To apstiprina elektroenerģijas patēriņš, darījumi ar norēķinu kartēm, degvielas patēriņš, nozaru un uzņēmumu konjunktūras apsekojumi u.c.

Neskaidrība par Covid-19 ietekmi uz ekonomikas attīstību joprojām ir ārkārtīgi liela, jo nav skaidrs, cik ilgi un plaši vīruss turpinās izplatīties Eiropā un pasaulē. Ņemot vērā esošo situāciju, Ekonomikas ministrija šobrīd prognozē, ka kopumā 2020. gadā IKP var sarukt par 8%, salīdzinot ar 2019. gadu. Ekonomika pie pozitīviem izaugsmes rādītājiem varētu atgriezties gada beigās vai 2021. gada sākumā.