Koncerna 'Latvijas dzelzceļš' apgrozījums pirmajā ceturksnī sarucis par 33,5%  (5)

Pirmajā ceturksnī pa koncerna "Latvijas dzelzceļš" infrastruktūru pārvadāti 5,98 miljoni tonnu kravu, kas ir par 48,7% mazāk nekā pirms gada attiecīgajā periodā. Joprojām lielāko apjomu veido akmeņogļu pārvadājumi (21,0%) un naftas un naftas produktu pārvadājumi (arī 21,0%), kas salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir samazinājušies attiecīgi par 76,7% un 53,2%. Tikmēr palielinājums ir vērojams cita veida kravās – lopbarības un rapša pārvadājumi 2020. gada 1. ceturksnī sasniedza 679,6 tūkstošus tonnu, kas ir par 45,6% vairāk nekā 2019. gada 1. ceturksnī, savukārt sēklu un eļļas augu pārvadājumi 2020. gada 1. ceturksnī sasniedza 169,13 tūkstošus tonnu, kas ir 4,6 reizes vairāk nekā pērn.

Palielinoties vilcienu satiksmes popularitātei, pasažieru pārvadājumu jomā bija vērojams pieaugums par 2,3% salīdzinājumā ar 2019. gada pirmajiem trim mēnešiem – kopumā pārvadāti 3,75 miljoni pasažieru.

VAS "Latvijas dzelzceļš" ieņēmumi ir tieši atkarīgi no pārvadājumu apjomiem, tādējādi kravu pārvadājumu apjoma būtiska samazinājuma rezultātā arī LDz ieņēmumi būtiski saruka. 2020. gada 1. ceturksnī VAS "Latvijas dzelzceļš " neto apgrozījums veidoja 34,14 miljonus eiro, kas ir par 17,17 miljoniem eiro jeb 33,5% mazāk kā 2019. gada 1. ceturksnī.

Lai nodrošinātu koncerna konkurētspēju un atjaunotu finanšu stabilitāti, šī gada pirmajā ceturksnī LDz vadības komanda strādāja gan pie tehnoloģisko procesu pārskatīšanas, procesu optimizācijas un darbības efektivitātes palielināšanas, gan arī darbu ieguldīja koncerna esošā biznesa modeļa izvērtēšanā un jauna biznesa modeļa izveidē. Vienlaikus, apzinoties nespēju šogad īstenot finanšu līdzsvara nosacījumus bez valsts līdzdalības, LDz Satiksmes ministrijā iesniedza informatīvo ziņojumu par nepieciešamību saņemt valsts līdzfinansējumu turpmākās darbības nodrošināšanai.

Ņemot vērā kravu pārvadājumu apjomus un to prognozes, jau 2019. gada nogalē LDz uzsāka darbu pie tehnoloģisko procesu un izmaksu pārskatīšanas, tostarp pieņemot lēmumu par pakāpenisku darbinieku skaita optimizāciju.

Tomēr, neskatoties uz plaša spektra uz izmaksu optimizāciju vērstajām aktivitātēm, kā arī citiem darbības efektivitātes palielināšanas pasākumiem, LDz 2020. gadā nespēs īstenot finanšu līdzsvara nosacījumus, jo ieņēmumu kritums ir tik būtisks, ka LDz no saviem līdzekļiem nespēj segt visas izmaksas, kas ir saistītas ar dzelzceļa tīkla darbības nodrošināšanu pilnā apmērā un atbilstošā kvalitātē.

Lai stabilizētu uzņēmuma finanšu situāciju, 2020. gada martā atkarīgo sabiedrību dalībnieku sapulcē tika nolemts no atkarīgo sabiedrību iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas izmaksāt dividendes, tādējādi gūstot papildu ieņēmumus un uzlabojot VAS "Latvijas dzelzceļš " naudas plūsmu 19,2 miljonu eiro apmērā. Tikai pateicoties šiem, vienreizējiem ieņēmumiem, LDz 2020. gada 1. ceturksni varēja noslēgt ar peļņu 9, 42 miljonu eiro apmērā.

Turklāt, atbilstoši Daudzgadu līgumam "Par VAS "Latvijas dzelzceļš " pārvaldīšanā esošās publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un attīstības plānošanu un finansēšanu", LDz, ņemot vērā 2020. gada 1. ceturkšņa rezultātus, šā gada martā sagatavoja un iesniedza Satiksmes ministrijā informatīvo ziņojumu par finanšu stāvokli un infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanu, kā arī informēja nozares ministriju arī par nepieciešamību palielināt Sabiedrības pamatkapitālu.

Lai veicinātu uzņēmuma darbības efektivitāti, arī turpmākajos šī gada mēnešos tiks turpināts darbs pie procesu pilnveidošanas, kā arī būtiska uzmanība tiks veltīta mērķa tirgu un kravu segmentu diversifikācijai. Pēc LDz jaunā biznesa modeļa izveides un apstiprināšanas tiks uzsākta tā pakāpeniska īstenošana, un, balstoties uz jaunizveidoto biznesa modeli, LDz vadības komanda strādās arī pie jaunas LDz vidēja termiņa stratēģijas sagatavošanas.

LDz pamatfunkcija ir dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana atbilstoši visām kvalitātes prasībām, un, domājot par konkurētspējas uzlabošanu, kā arī nodrošinot infrastruktūras kvalitāti un drošību, finansiālo iespēju robežās turpināsies darbs pie Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta "Rīgas dzelzceļa mezgla posma Sarkandaugava – Mangaļi – Ziemeļblāzma modernizācija" īstenošanas, par kura būvniecību 2019. gadā tika noslēgts līgums. Paredzēts īstenot arī pasažieru infrastruktūras modernizācijas projektu atbilstoši Indikatīvajā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānā 2018.-2022. gadam un Latvijas dzelzceļa vidēja termiņa darbības stratēģijā 2017.-2022. gadam noteiktajiem investīciju plāniem. Tāpat tiks turpināta rīcības plāna trokšņa mazināšanai dzelzceļa līnijām ar satiksmes intensitāti, lielāku par 30 000 vilcieniem gadā, laika periodam no 2019. līdz 2023. gadam, īstenošana.

VAS "Latvijas dzelzceļš" ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna "Latvijas dzelzceļš" valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS "LatRailNet", kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA "LDz Cargo", kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA "LDz infrastruktūra", ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA "LDz ritošā sastāva serviss", apsardzes uzņēmums SIA "LDZ apsardze", kā arī loģistikas uzņēmums SIA "LDz Loģistika".