Ekonomisti: labāk nekā gaidīts – tikai 2% uzņēmumu ražošana aprīlī apstājusies pavisam  (34)

Aprīlī Covid-19 un valstī izsludinātā ārkārtējā situācija jau spēcīgāk ietekmēja apstrādes rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaidi, kas samazinājās uzņēmumiem pārtraucot ražošanu (dīkstāve), mazinoties produkcijas pieprasījumam (sadarbības partneru un klientu darbības pārtraukšana), kā arī palielinoties slēgto robežu ietekmei uz materiālu piegādi un saražotās produkcijas eksporta apjomu. Covid-19 kā ražošanas apjoma samazinājuma iemeslu minēja 8,8% jeb 106 apsekoto uzņēmumu un vēl 18 rūpniecības uzņēmumos aprīļa mēnesī nenotika ražošana dīkstāves dēļ, norāda CSP.

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata, ka rezultāts ir nedaudz labāks par gaidīto. Ir nozares, kas ir smagi cietušas. Pēc tam, kad martā jaunu auto pārdošana vairākās Eiropas valstīs gandrīz apstājās, ir loģisks arī auto daļu ražošanas kritums vairāk nekā uz pusi. Taču ir nozares, kas ir izrādījušās ieguvējas ar pandēmiju acīmredzami saistītu iemeslu dēļ.

"Straujākais kritums bija automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā, ko visdrīzāk izraisīja ražotņu slēgšana Eiropā. Diemžēl arī nozares, kas varētu šķist mazāk koronavīrusa ietekmētas, aprīlī uzrādīja saražotās produkcijas apjomu samazinājumu. Iepriekš cerības raisošā pārtikas ražošana, kas pirmos trīs gada mēnešus uzrādīja pieaugumu, nu nonāca mīnusos. Pozitīvi, ka pieaugums manāms ķīmisko vielu un produktu ražošanā, kas lielā mērā vērojams pateicoties pieprasījuma kāpumam pēc dezinfekcijas līdzekļiem un uzņēmēju spējai pārorientēties," skaidro "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare.

Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs secina, ka aprīlī atšķirībā no marta apstrādes rūpniecības attīstībā jau bija daudz jūtamāka koronavīrusa un valstī noteiktās ārkārtējās situācijas epidēmijas negatīvā ekonomiskā ietekme. Līdzīgi kā kopējā ekonomikā, arī apstrādes rūpniecības perspektīvas ir neskaidras. Epidēmija būtiski ietekmē pasaules un Latvijas ekonomikas, bet tās ietekmes amplitūda joprojām ir grūti nosakāma. Arī tuvākajos mēnešos apstrādes rūpniecību negatīvi ietekmēs zems ārējais pieprasījums.

Apstrādes rūpniecībā aprīlis nebija saulains pavasara mēnesis – Covid-19 ēnā vairāki apstrādes rūpniecību raksturojošie noskaņojuma rādītāji piedzīvoja straujus kritumus. Tādēļ arī apstrādes rūpniecības izlaides samazinājums par 9% pret pagājušā gada aprīli nav pārsteigums.

Straujākais kritums bija automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā, ko visdrīzāk izraisīja ražotņu slēgšana Eiropā. Diemžēl arī nozares, kas varētu šķist mazāk koronavīrusa ietekmētas, aprīlī uzrādīja saražotās produkcijas apjomu samazinājumu. Iepriekš cerības raisošā pārtikas ražošana, kas pirmos trīs gada mēnešus uzrādīja pieaugumu, nu nonāca mīnusos. Pozitīvi, ka pieaugums manāms ķīmisko vielu un produktu ražošanā, kas lielā mērā vērojams pateicoties pieprasījuma kāpumam pēc dezinfekcijas līdzekļiem un uzņēmēju spējai pārorientēties.

Ne visiem mīnusiem pamatā ir Covid-19 vien. Kokapstrādes nozares uzņēmumiem pēc vairākiem trekniem gadiem jau 2019. gads bija sarežģīts. Pērnā gada mizgrauža un vētru stāsts joprojām atbalsojas lielākā produkcijas piedāvājumā tirgū un zemākās kokmateriālu cenās, kā rezultātā ražotājiem nākas cīnīties paaugstinātas konkurences apstākļos. Šī gada pavasarī kokapstrādes nozari ietekmēja arī DIY (do-it-yourself) veikalu, kas tirgo mājas un dārza mēbeļu un aprīkojuma sagataves, būvmateriālus vai gatavo produkciju, slēgšana Eiropas valstīs koronavīrusa dēļ. Labā ziņa ir tā, ka ierobežojumiem tiekot atceltiem, pieprasījums strauji atjaunojas. Arī teju "hroniskā" "Brexit" problēma nav izgaisusi, un, lai gan kokmateriāli Lielbritānijai būs vajadzīgi arī turpmāk, sarežģītākas un dārgākas procedūras bezvienošanās "Brexit" gadījumā radīs galvassāpes uzņēmējiem. Pozitīvi, ka ir aktivizējies pieprasījums no Āzijas tirgus, bet pilnvērtīgu labuma gūšanu ierobežo pieaugušas transportēšanas cenas. Pat ja vīrusu noieta tirgos izdodas veiksmīgi kontrolēt, kokapstrādē cerēt uz drīzu un strauju atkopšanos nav liela pamata, jo pacienta kartiņā bez Covid-19 ir ierakstītas arī citas diagnozes.

Būvmateriālu (nemetālisko minerālu izstrādājumu) ražošanas imunitāte turpina cīnīties ar vīrusu. Kaut gan aprīlī šīs nozares izlaide ir samazinājusies par 6,5%, 2020. gada četros mēnešos saražotās produkcijas apjoms ir audzis. Visticamāk, ka šai nozarei, atlabšanas process noritētu ātrāk. Ražošanā izmantotās izejvielas galvenokārt ir vietējās, tādēļ to pieejamību nav kritiski ietekmējis piegāžu ķēžu pārtrūkums. Sarukušo privāto celtniecības projektu vietā varētu nākt valstu ieguldījumi infrastruktūrā, kas atgrieztu pieprasījumu pēc būvmateriāliem. Turklāt būvmateriāli lielākā mērā tiek eksportēti uz valstīm ziemeļos, kur ieviestie ierobežojumi nebija tie stingrākie. Visi šie faktori nospēlēs par labu nozares uzņēmumiem.

Apstrādei zināmā mērā paveicies, jo galvenajos eksporta tirgos – Vācijā un Ziemeļvalstīs – koronavīrusa uzliesmojumu vadīt kopumā izdevies veiksmīgāk nekā citviet Eiropā. Pēdējos datos par rūpnieku noskaņojumu ir novērojamas vārgas atlabšanas pazīmes, taču līmenis joprojām ir tik zems kā 2010. gadā. Ierobežojumi eksporta tirgos tiek pamazām atcelti, bet maijā eksporta pasūtījumu gaidas turējās pie zemā līmeņa, kur tās nokrita aprīlī. Kopumā, lai gan uzlabojumi ir, līdz atlabšanai vēl mērojams tāls ceļš, tādēļ apstrādes rūpniecības saražotajā apjomā vēl kādu laiku redzēsim mīnusus.

Bija ārkārtīgi viegli uzminēt, ka statistiķi ziņos par rūpnieciskās ražošanas samazināšanos aprīlī, tā notika, taču rezultāts ir nedaudz labāks par gaidīto. Ir nozares, kas ir smagi cietušas. Pēc tam, kad martā jaunu auto pārdošana vairākās Eiropas valstīs gandrīz apstājās, ir loģisks arī auto daļu ražošanas kritums vairāk nekā uz pusi. Taču ir nozares, kas ir izrādījušās ieguvējas ar pandēmiju acīmredzami saistītu iemeslu dēļ.

Ķīmiskajai rūpniecībai, kurā ievērojama daļa ir spirta un mazgāšanas līdzekļu ražošana, šī ir brīnišķīga krīze – aprīlī ražošana auga par 27,5% (šeit un tālāk norādītas izmaiņas gada griezumā). Elektrisko iekārtu ražotājiem (+10%) palīdz līdzšinējās īpaši straujās attīstības inerce, gan produktu specializācija, kas ir saistīta ar publiskajiem pasūtījumiem (ielu apgaismojums, elektriskā transporta iekārtas, energoefektivitātes risinājumi). Diezgan labs rezultāts (-2,5%) ir C28 nozarē jeb "citas iekārtas", kur ir gan ražošanas iekārtas, gan citi produkti. Arī šīs nozares portfelī ir vairāki anticikliski produkti. Piemēram, "Caljan" ražo konveijerus, kurus plaši izmanto "Amazon" un līdzīgi uzņēmumi. Savukārt "Interspiro" ražo niršanas aparātus un citu tehniku speciālajiem dienestiem. Abi uzņēmumi šobrīd būvē jaunas rūpnīcas. Veiksme mīl tos, kas dara – tā nu ir gadījies, ka šie uzņēmumi ir pilsētā, kas nesenā pagātnē visvairāk darījusi, lai piesaistītu investīcijas jeb Liepājā.

Žēl, ka kopš aprīļa par konfidenciāliem pēkšņi kļuvuši elektronikas dati. Par nozares sniegumu jebkurā gadījumā var spriest pēc viena uzņēmuma rādītājiem, taču ir nesaprotami, kāpēc šāds lēmums pieņemts tieši šobrīd, jo būtībā nekas nav mainījies, "Mikrotīkls" nozarē ir dominējis jau gadiem. Iespējams, arī elektronikas datos mēs šobrīd redzētu ražošanas kāpumu, jo sakaru iekārtas ir ļoti pieprasītas. Labi turas kokapstrāde, te kritums tikai 4,3%, taču ir liels "izstieptā" krīzes scenārija risks. Auto daļu ražošana samazinājusies par -57%, turpretim šeit sliktākais jau varētu būt pāri.

Apstrādes rūpniecībā kopumā kritums gada griezumā aprīlī bija tieši tāds kā mazumtirdzniecībā jeb 9,0%. Atšķirībā no mazumtirdzniecības, nav pārliecības, ka aprīlis bija sliktākais mēnesis. Cerība ir, taču var nākties apbruņoties ar pacietību, pagaidām paliek spēkā prognoze par zemāko punktu kādā no vasaras mēnešiem. Varam būt puslīdz droši, ka nebūs tālāka dramatiska pasliktinājuma. Līdz ar to aug pārliecība, ka aprīlis bija sliktākais mēnesis ekonomikā kopumā, jo pozitīvās pārmaiņas iekšējo pakalpojumu nozarēs ir redzamas ar statistikas neapbruņotu aci.

Lai gan nevar droši teikt, ka zemākais punkts ir pārvarēts ražošanā, noteikti ir pārvarēts lielākā pesimisma brīdis prognozēs. Šodien saņemtie dati ļauj uzlabot vērtējumu par apstrādes rūpniecības sniegumu šogad. Ražošana šogad varētu samazināties apmēram par 6%, nākamgad līdzīgi pieaugot. Prognozes par šo nozari ir uzlabojušās straujāk nekā ekonomikā kopumā. Tikai apmēram 2% uzņēmumu ražošana aprīlī apstājās vispār. Dažās citās Eiropas valstīs tika apturēta visa ne pirmās nepieciešamības preču ražošana.

Datos ir arī daži nepatīkami pārsteigumi. Varēja gaidīt, ka saldumu un miltu izstrādājumu ražošanā, kā arī augļu un dārzeņu pārstrādē drīzāk būtu pieaugums, jo tie ir ilgi glabājami produkti, kurus cilvēki pirka pastiprināti. Savukārt zivju pārstrāde aprīlī mēneša griezumā auga, gluži tā, kā to varēja lasīt ziņās. Ļoti labs rezultāts poligrāfijā, acīmredzot cilvēki rūpējās, lai būtu ko darīt papildu brīvajā laikā.

Pagaidām neapstiprinās bažas, ka ražošana saglabājusies, pateicoties noliktavu pildīšanai. Apgrozījums ir krities mazāk nekā izlaide (par 6%), gandrīz nemainīgo ražotāju cenu dēļ tie šobrīd ir salīdzināmi rādītāji.

Cerīgs ir arī noskaņojuma rādītāju izmaiņu virziens, lai arī līmenis joprojām ļoti zems. Eirozonas rūpniecības PMI indekss aprīlī nokritās līdz 33,4, bet maijā uzlabojās līdz 39,4. Ko tas nozīmē? Noskaņojuma neitrālais punkts ir 50, bet 60 un 40 punktus var uzskatīt par attiecīgi ļoti liela optimisma vai pesimisma robežu. Tātad maijā noskaņojums uzlabojās no gandrīz apokaliptiska līdz vienkārši ļoti sliktam. Ir cerības uz tālāku uzlabošanos jūnijā. Par Baltijas valstīm PMI indeksu nav, bet vēja rādītājs ir Polija, kurā indekss pieauga no 31,9 līdz 40,6.

Par Latviju un Baltiju ir pieejami ekonomikas, tai skaitā rūpniecības noskaņojuma indeksi. Gada sākumā rūpniecības noskaņojums bija virs vēsturiski vidējā, marta sākumā – gandrīz precīzi šajā punktā, bet kritums aprīlī (līdz -18,8 punktiem) bija apmēram puse no ceļa no vēsturiski vidējā (-2,9) līdz šim vissliktākajām rezultātam (-36,3). Maijā indekss uzlabojās līdz -14,4 punktiem. Īpaši strauji uzlabojās nākotnē vērstais ražošanas gaidu apakšindekss, kāpjot par 18,4 punktiem. Pasūtījumu vērtējums palika gandrīz nemainīgs, tas ir lēnāk reaģējošs, rāda garās tendences. Turpina pasliktināties nesenās pagātnes notikumu vērtējums, kas ir likumsakarīgi.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības izlaides apjomi 2020. gada aprīlī pēc neizlīdzinātiem datiem, gan arī pēc kalendāri izlīdzinātajiem datiem bija par 9% mazāki nekā pirms gada. Kopumā gada janvārī-aprīlī apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi bija par 3,4% mazāki nekā pirms gada (pēc neizlīdzinātiem datiem).

Lielāko pozitīvo ieguldījumu apstrādes rūpniecībā aprīlī gada griezumā, pēc neizlīdzinātiem datiem, deva ķīmiskās rūpniecības apakšnozare (pieaugums par 27,5%), ko ietekmēja dezinfekcijas līdzekļu pieprasījuma pieaugums. Tāpat aprīlī pieauga elektrisko iekārtu (+10%), poligrāfijas (+6,4%) un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas apjomi.

Savukārt negatīvi apstrādes rūpniecības attīstību aprīlī gada griezumā būtiski ietekmēja automobiļu un piekabju ražošanas apjomu kritums (-56,9%), ko ietekmēja kopējā situācija Eiropas autobūvē. Latvijas uzņēmumi pamatā ir detaļu ražotāji, un transportlīdzekļu ražošana Eiropā ir viena no smagāk cietušajām nozarēm.

Samazinājās arī abu lielāko apstrādes rūpniecības apakšnozaru – kokapstrādes un pārtikas rūpniecības ražošanas apjomi (attiecīgi – -4,3% un -7,7%). Kā vienu no pārtikas rūpniecības ražošanas krituma iemesliem var minēt neraksturīgi lielo pārtikas pieprasījumu martā, bažās no koronavīrusa izplatības ierobežojumiem un veikalu piegādēm, attiecīgi aprīlī pieprasījums samazinājās. Produkcijas apjomu kritums bija vērojams arī tekstilizstrādājumu, dzērienu, gatavo metālizstrādājumu, kā arī citās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs.

Aprīlī par 6% samazinājās arī apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās. Lēnāks kritums bija vērojams vietējā tirgū realizētās produkcijas apjomiem, savukārt straujāk samazinājās eksportā realizētās produkcijas apjomi, attiecīgi -5,6% un -6,3%.

Jāsecina, ka aprīlī atšķirībā no marta apstrādes rūpniecības attīstībā jau bija daudz jūtamāka koronavīrusa un valstī noteiktās ārkārtējās situācijas epidēmijas negatīvā ekonomiskā ietekme. Līdzīgi kā kopējā ekonomikā, arī apstrādes rūpniecības perspektīvas ir neskaidras. Epidēmija būtiski ietekmē pasaules un Latvijas ekonomikas, bet tās ietekmes amplitūda joprojām ir grūti nosakāma. Arī tuvākajos mēnešos apstrādes rūpniecību negatīvi ietekmēs zems ārējais pieprasījums.