Ekonomisti vērtē, ka rūpniecības jomā mums ir paveicies, jo galvenajos eksporta tirgos – Vācijā un Ziemeļvalstīs – koronavīrusa uzliesmojumu vadīt izdevies veiksmīgāk nekā citviet Eiropā. Turklāt ne visiem mīnusiem pamatā ir Covid-19 vien. Vienlaikus ir skaidrs, ka līdz atlabšanai ražošanā vēl mērojams tāls ceļš. Jāatgādina, ka 2020. gada aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 9,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. To ietekmēja apjoma kritums apstrādes rūpniecībā – par 9%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 8,7% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 10,8%.
Aprīlī Covid-19 un valstī izsludinātā ārkārtējā situācija jau spēcīgāk ietekmēja apstrādes rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaidi, kas samazinājās uzņēmumiem pārtraucot ražošanu (dīkstāve), mazinoties produkcijas pieprasījumam (sadarbības partneru un klientu darbības pārtraukšana), kā arī palielinoties slēgto robežu ietekmei uz materiālu piegādi un saražotās produkcijas eksporta apjomu. Covid-19 kā ražošanas apjoma samazinājuma iemeslu minēja 8,8% jeb 106 apsekoto uzņēmumu un vēl 18 rūpniecības uzņēmumos aprīļa mēnesī nenotika ražošana dīkstāves dēļ, norāda CSP.
Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata, ka rezultāts ir nedaudz labāks par gaidīto. Ir nozares, kas ir smagi cietušas. Pēc tam, kad martā jaunu auto pārdošana vairākās Eiropas valstīs gandrīz apstājās, ir loģisks arī auto daļu ražošanas kritums vairāk nekā uz pusi. Taču ir nozares, kas ir izrādījušās ieguvējas ar pandēmiju acīmredzami saistītu iemeslu dēļ.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
