2019. gadā Latvijas iedzīvotāji devās 2,4 miljonos ārvalstu ceļojumu, par 9,6% vairāk nekā gadu iepriekš un iztērēja 799,5 miljonus eiro, par 41,8% vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.
Latvijas iedzīvotāji pērn devās 0,9 miljonos vienas dienas ārvalstu ceļojumos, par 12% vairāk nekā 2018. gadā, bet to izdevumi palielinājās par 36%, sasniedzot 57,7. miljonus eiro. Visbiežāk iedzīvotāji vienas dienas ceļojumā apmeklēja Lietuvu (68,2%) un Igauniju (20%). Vidējie viena ceļojuma izdevumi palielinājās par 11,3 eiro, sasniedzot 63,8 eiro.
Pērn iedzīvotāji devās 1,5 miljonos vairākdienu ceļojumos uz ārvalstīm, par 8,1% vairāk nekā gadu iepriekš. Populārākie ārvalstu vairākdienu ceļojumu galamērķi 2019. gadā bija kaimiņvalstis Lietuva (11,2%), Igaunija (10,9%), Krievija (6,9%) un Baltkrievija (5,3%). Vēl Latvijas iedzīvotāji bieži brauca uz Zviedriju (6,8%), Vāciju (6,6%) un Apvienoto Karalisti (4,7%).
51% ārvalstu vairākdienu ceļojumos devās ar lidmašīnu, 32,3% ar vieglo automašīnu vai motociklu, 9,3% ar autobusu un 5,1% ar ūdens transportu. 20,8% ceļojumu transports tika rezervēts, izmantojot tūrisma operatoru vai aģentu pakalpojumus.
Vairākdienu ceļojumos uz ārvalstīm kopējie izdevumi 2019. gadā bija 741,8 miljoni eiro, par 42,3% vairāk nekā 2018. gadā. Visvairāk jeb 34% no izdevumiem tērēti transportam, 32,2% naktsmītnēm, 14,4% ēdināšanas pakalpojumiem, 7,1% izklaides un kultūras aktivitātēm un 12,3% citiem izdevumiem. Izdevumu īpatsvarā visvairāk palielinājušies izdevumi par naktsmītnēm (par 4,2 procentpunktiem).
Vidējie vairākdienu ārvalstu ceļojuma izdevumi pērn bija 501,3 eiro, palielinoties par 142,3 eiro salīdzinājumā ar 2018. gadu. Vidējie izdevumi diennaktī bija 83,1 eiro, par 11,8 eiro vairāk. Vislielākie izdevumi diennaktī (121,4 eiro) bija ceļojumos ar nakšņošanu viesnīcā, kūrortviesnīcā, motelī vai viesu mājā, bet vismazākie (27,6 eiro), apmetoties citās privātās naktsmītnēs. Ceļojuma vidējie izdevumi pieauga, jo iedzīvotāji ceļojumos biežāk izvēlējās doties ar lidmašīnu (par 4,9 procentpunktiem vairāk nekā 2018. gadā), biežāk nakšņoja viesnīcās un tām pielīdzināmās tūristu mītnēs (par 5,6 procentpunktiem vairāk) nevis pie radiem un draugiem, kur pērn novērots lielākais samazinājums par 3,2 procentpunktiem. Viesnīcās un tām pielīdzināmās tūristu mītnēs naktsmītnes cenā pārsvarā jeb 87,7% ceļojumu bija iekļauta vismaz viena ēdienreize, no tiem 20% ceļojumu bija ietvertas trīs vai vairāk ēdienreizes.
Ārvalstu ceļojumos 2019. gadā pavadītas 8,9 miljoni nakšu, kas ir par 22,1% vairāk nekā gadu iepriekš. 64,1% nakšu pavadītas maksas jeb īrētās naktsmītnēs, savukārt 32,4 % nakšu pavadīja pie radiem un draugiem. Vidējais uzturēšanās ilgums ceļojumā bija 6 naktis, kas ir par 0,7 naktīm vairāk nekā 2018. gadā. Īsāks ceļojums bija, nakšņojot maksas jeb īrētās naktsmītnēs – 5,4 naktis, bet garāks – privātās jeb bezmaksas naktsmītnēs – 7,5 naktis. Naktsmītni internetā rezervēja 57,7% ceļojumu, kuros izmantoja maksas jeb īrētās naktsmītnes.
Visvairāk ārvalstu vairākdienu ceļojumos pēc demogrāfiskajiem rādītājiem devās sievietes (52,2%), iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem (28%), augstāko izglītību ieguvušie (57,5%) un nodarbinātie (82,6%).
Seniori no 65 gadu vecuma devās 0,1 milj. ārvalstu ceļojumu, kas ir par 11% vairāk nekā gadu iepriekš. Ceļojumā viņi pavadīja vidēji 8,8 diennaktis (par 2,8 diennaktīm ilgāk nekā vidēji), ceļojumā iztērēja 417,8 eiro (par 83,5 eiro mazāk nekā vidēji), bet diennaktī – 47,5 eiro (gandrīz uz pusi mazāk nekā vidēji).