FDP: krīzes laikā pret atsevišķiem uzņēmumiem izrādīts īpašs 'dāsnums'  (1)

Padome norāda, ka iekasēto nodokļu apjoms ir salīdzinoši pozitīvs, it sevišķi ņemot vērā piešķirto nodokļu brīvdienu apjomu, un tas īpaši nekorelē ar ekonomiskās sabremzēšanās tempiem. Lai arī bezdarbs turpina augt, brīvu vakanču skaita, darba algu un iekasēto nodokļu dinamika liecina, ka varētu būt sākusies atgūšanās no krīzes.

Kopumā FDP uzsver, ka valdības izstrādātā stratēģija Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai ir solis pareizā virzienā, taču nav skaidrs, kāds ir šīs stratēģijas statuss un sasaiste ar citiem valsts plānošanas dokumentiem, piemēram, Nacionālo attīstības plānu, kā arī valsts budžeta projektu 2021. gadam. Tas vieš bažas par stratēģijas efektivitāti un negatīvu ietekmi uz valsts fiskālo situāciju, atzīst padome.

Kā ziņojumā norāda padome, valsts atbalstam uzņēmumiem ir jābūt samērīgam ar Covid-19 krīzes izraisītajām problēmām un tas nedrīkst kropļot godīgas konkurences principus. Padome atzīmē, ka izrādītais "dāsnums" pret atsevišķiem uzņēmumiem kontrastē ar ES Padomes aizrādījumu, ka Latvijā pārāk daudzi mazie un vidējie uzņēmumi cieš no pārmērīgi stingrām prasībām garantiju saņemšanai. Padomes ieskatā aizdevumu garantijām nebūtu jāpārsniedz piecu gadu termiņu. Pēc valdības 2. jūnija lēmuma par papildu atbalsta pasākumiem 600 miljonu eiro apmērā atbalsta pasākumu ietekme uz vidēja valsts budžeta bāzi sasniedz jau 7%, norāda padome.

Kaut arī kopumā valdības pasākumi Covid-19 krīzes seku novēršanai vērtējami pozitīvi, FDP aicina valdību īstenot līdzsvarotāku pieeju attiecībā uz valsts investīcijām un atbalstu uzņēmējdarbībai, kā arī ņemt vērā aizvien pieaugošos īstermiņa un vidēja termiņa fiskālos riskus.

Valdības lēmums par 500 miljonu eiro pārdali no ES Kohēzijas fonda un struktūrfondiem Covid-19 seku mazināšanai, FDP ieskatā, ir pareizs lēmums, jo nepalielina valsts parādu, tomēr ir jābūt pārliecībai par pārdalīto līdzekļu efektivitāti.

Padome, tāpat kā valdība, uzskata ka investīcijas produktīvā infrastruktūrā ir nozīmīgs instruments ekonomikas atveseļošanai, bet piekrīt Latvijas Bankas viedoklim, ka valsts budžetā tam varētu nebūt pietiekoši līdzekļu. Tāpēc Eiropas Atjaunošanas fonds būtu ārkārtīgi nozīmīgs finanšu avots Latvijas ekonomikai. Minētais fonds, ja tiks apstiprināta tā izveide, spēs sniegt nozīmīgu fiskālo atbalstu, tomēr jau tagad būtu nepieciešams izstrādāt skaidrus kritērijus un principus veiksmīgāko projektu atlasei, lai nepieļautu sasteigtu un necaurspīdīgu līdzekļu sadali, uzsver padome.

Padome vērš uzmanību, ka 28. maija Ministru kabineta sēdē apstiprinātais likumprojekts "Covid-19 izplatības radītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas likums" nosaka, ka arī 2021. gadā netiks piemēroti Finanšu disciplīnas likumā noteiktie budžeta izdevumu griesti. Tas nozīmē, ka netiks ievērots noteikums, ka atkāpe no bilances nosacījuma ir pieļaujama tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams nopietnas lejupslīdes pārvarēšanai un tā nedrīkst pārsniegt prognozēto ieņēmumu samazinājumu. Šādas atkāpes dod iespēju 2021. gada budžeta izdevumus paaugstināt līdz līmenim, kas nav samērojams ar valsts fiskālo ilgtspēju un var būt pretrunā ar ES fiskālo regulējumu.

Kā norāda padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka, šonedēļ OECD ir publicējusi ziņojumu par neatkarīgo finanšu institūciju lomu Covid-19 krīzes laikā, kurā uzsvērts, ka tieši šobrīd fiskālās disciplīnas uzraugu loma pieaug.

"OECD atzīst, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt ātru ekonomisko un fiskālo analīzi, sekot, kad tiks apturēta ārkārtējai situācijai atbilstoša ES fiskālā "visatļautība", aprēķināt atbalsta pasākumu izmaksas, kā arī veicināt atklātību un atskaitīšanos finanšu jomā. Man ir žēl, ka, pretēji OECD viedoklim, mūsu valstī plānotās likuma izmaiņas mazina Fiskālās disciplīnas padomes lomu, bet Padome sola arī turpmāk brīdināt valdību par fiskālās ilgtspējības riskiem," teic Šteinbuka.

Krīzes monitoringa ziņojumu par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju valdībai un Saeimai padome gatavo divas reizes mēnesī. Tā mērķis ir palīdzēt izvērtēt, cik mērķtiecīgi un efektīvi ir valsts īstenotie atbalsta pasākumi Covid-19 krīzes laikā un kāda ir to ietekme uz valsts budžetu šobrīd un nākamajos gados.