Latvijas iedzīvotāji ceļojumos pa valsti pērn iztērējuši 363 miljonus eiro  (5)

Latvijas iedzīvotāji pērn devās 7,9 miljonos vienas dienas ceļojumos pa Latviju, kas ir par 5,4% mazāk nekā gadu iepriekš. Gandrīz pusi jeb 42,8% no visiem vienas dienas ceļojumiem iedzīvotāji veica savas dzīvesvietas reģiona ietvaros. Visaktīvākie sava reģiona apceļotāji bija Kurzemes (75,2% ceļojumu) un Latgales reģiona (70,7%) iedzīvotāji.

24,6% ceļojumu galamērķis bija Pierīga, tam seko Rīga – 20,6%, Kurzeme – 16,8%, Zemgale un Vidzeme – 13,4%, bet Latgale – 11,2%. Pēdējo piecu gadu laikā populārākie galamērķi ir Rīga (pērn 20,6%) un Jūrmala (5,7%).

Vienas dienas ceļojumos pavisam iztērēti 221,8 miljoni eiro, kas ir par 2,7% vairāk nekā gadu iepriekš, un par 56,9% vairāk nekā vairākdienu ceļojumos. Visvairāk jeb 34,2% no izdevumiem tērēti pirkumiem, 29,3% – transportam, 17,4% – ēdināšanas pakalpojumiem, 8% – izklaides un kultūras aktivitātēm un 11,2% – pārējiem izdevumiem. Vidējie izdevumi ceļojumā bija 28 eiro, palielinoties par 2,7 eiro.

Pērn vairākdienu ceļojumu skaits pa Latviju bija 2,5 miljoni, kas ir par 3,2% mazāk nekā 2018. gadā. Galamērķi sava dzīvesvietas reģiona ietvaros iedzīvotāji izvēlējās 14,8% ceļojumu. Kurzemes, Latgales un Vidzemes iedzīvotāji visbiežāk devās uz Rīgu, Rīgas un Zemgales iedzīvotāji – uz Pierīgu, savukārt Pierīgas iedzīvotāji – uz Kurzemi. Kopumā arī vairākdienu ceļojumu populārākais galamērķis bija Pierīgas reģions (20,4%), kam seko Kurzeme (20,2%), Latgale (18,8%), Vidzeme (16,1%), Rīga (13,1%) un visbeidzot Zemgale (11,5%). Bez Rīgas vēl biežāk apmeklētās pilsētas un novadi bija Liepāja (6,9 %), Jūrmala (4,2%), Rēzekne (4,2%), Ventspils (4,1%), Daugavpils (3,8%) un Bauskas novads (3,7%). Kopumā 40,7% no visu ceļojumu galamērķiem bija republikas nozīmes pilsētas.

Visbiežākais vietējā tūrisma iemesls kopš 2012. gada ir radu un draugu apmeklējums, 2019. gadā sasniedzot 65,9%. Vēl iedzīvotāji ceļoja pa Latviju, lai atpūstos (25,6%) un veiktu citas darbības (8,5%), piemēram, iepirktos, uzlabotu veselību, apmeklētu kursus, kā arī piedalītos semināros un veiktu citas profesionālas darbības, kas neietver došanos uz darbu. Ceļojumos iedzīvotāji pārsvarā devās ar vieglo automašīnu vai motociklu (80,2%), kam seko autobuss (14,1%) un vilciens (5,3%).

Ceļojumu kopējie izdevumi pērn sasniedza 141,4 miljonus eiro, kas ir par 15,9% vairāk nekā 2018. gadā. Visvairāk jeb 28,7% tērēti transportam, 17,7% – ēdināšanas pakalpojumiem, 14,9% – naktsmītnēm, 8,1% izklaides un kultūras aktivitātēm un 30,6% – pārējiem izdevumiem. Vidējie izdevumi vietējā tūrisma ceļojumā pērn bija 56,5 eiro, pieaugot par 9,3 eiro salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Vidējie izdevumi diennaktī bija 24,4 eiro, kas pieauga par 2,3 eiro, salīdzinot ar 2018. gadu.

Vietējā tūrisma ceļojumos 2019. gadā pavadītas 5,8 miljoni nakšu, kas ir par 5% vairāk nekā gadu iepriekš. 79% nakšu pavadītas privātās jeb bezmaksas naktsmītnēs, bet viesnīcās un tām pielīdzināmās mītnēs vien 9,3%. Vidējais uzturēšanās ilgums ceļojumā bija 2,3 naktis, kas ir par 0,2 naktīm vairāk nekā 2018. gadā. No ceļojumiem, kuros izmantoja maksas jeb īrētās naktsmītnes, 42,8% tās rezervēja internetā.

6,7% no visiem ceļojumiem bija ar nakšņošanu vasarnīcās, kur vienā ceļojumā pavadīja 2 reizes ilgāku laiku (4,7 naktis) un diennaktī tērēja par 3 reizēm mazāk (7,7 eiro) nekā vidēji vairākdienu ceļojumā.

Visvairāk vietējā tūrisma vairākdienu ceļojumos devās sievietes (57,6%), iedzīvotāji vecumā no 25–34 gadiem (24%), augstāko izglītību ieguvušie (46,4%) un nodarbinātie (72,5%).

Vecāka gadagājuma (65 gadi un vairāk) iedzīvotāji pērn devās 0,3 miljonos ceļojumos (11,6% no visiem braucieniem), ceļojumā tērējot mazāk (46,5 eiro) par vidējiem tēriņiem 56,5 eiro. Līdz ar to diennaktī viņi iztērēja gandrīz uz pusi mazāk (13 eiro) nekā vidēji (24,4 eiro). Ceļojumā viņi pavadīja 3,6 naktis, kas ir 1,3 naktis virs vidējā.