Viņš norādīja, ka ikviens ārvalstu investors, kurš vēlas ieguldīt noteiktā reģionā, iepazīstas ar tajā saistošajiem noteikumiem un pēc tiem vadās, plānojot investīciju projekta virzību.
"Šādi rīkojāmies arī mēs. Kopš darbības sākšanas 2011.gadā Latvijā esam veikuši valsts noteiktos mājasdarbus, lai vēja elektrostaciju parka "Pienava" projekta virzība Tukuma novadā varētu noritēt veiksmīgi," sacīja Galviņš, skaidrojot, ka pirmkārt, tika rūpīgi izpētīta Latvijas teritorija parka būvniecībai, atbilstošu vieta atrodot Tukuma novadā, kur projekta attīstīšanu pieļāva arī reģiona teritoriālais plānojums.
"Eolus" vadītājs atzīmēja, ka tika saņemts arī pozitīvs atzinums no Vides pārraudzības valsts biroja ekspertiem, kas pēc ietekmes uz vidi izvērtējuma apliecināja, ka plānoto projektu ar atsevišķām izmaiņām ir iespējams veikt, pieļaujot 22 vēja turbīnu būvniecību Tukuma novadā.
Tāpat viņš piebilda, ka atbalstu projekta īstenošanai paudušas arī vairākas nozīmīgas nevalstiskās organizācijas, norādot uz projekta ekonomiskajiem un sociālajiem ieguvumiem reģionālā līmenī, kā arī tā nozīmīgumu nacionālās drošības kontekstā.
"Konstruktīva dialoga veidošana ar projekta partneriem, šajā gadījumā ar Tukuma novada domi, mums ir bijusi svarīga jau no projekta pirmsākumiem, tāpēc vienmēr esam bijuši atvērti sarunām ar domes vadību," minēja Galviņš, piebilstot, ka garajā parka attīstīšanas procesa laikā Tukuma novada domē ir mainījušies tās vadītāji, katram no tiem - esot arī citādākam redzējumam par projekta attīstību.
Galviņš pozitīvi vērtēja iepriekšējā domes priekšsēdētāja darbu, kurš organizēja divpusējas sarunas, dialogā iesaistot gan daļu domes deputātu, gan projekta attīstītāju.
"Mainoties varai, mainījās arī domes attieksme (..), un dome lēma "pret" vēja elektrostaciju parka izveidi Tukuma reģionā," pauda Galviņš, skaidrojot, ka lēmuma atzinumā Tukuma novada dome atsaucas uz dažādām tiesību normām, ziņojumiem un vispārpieņemtiem apgalvojumiem, "tajā pašā laikā neņemot vērā valsts kompetentākās institūcijas, Vides pārraudzības valsts biroja, sniegto pozitīvo atzinumu projekta attīstībai".
Viņš arī minēja - ja Tukuma novada dome apšauba valsts iestādes ekspertu darbu, rodas iespaids, ka tā, iespējams, lēmumu pieņēmusi emocionāli un ietekmējusies no publiskajām aktivitātēm, kuras veido kustības pret vēja parkiem un zaļo enerģiju kopumā, un apturējusi apmēram 110 miljonu eiro investīciju ienākšanu Latvijā.
"Turklāt šobrīd pastāvošos krīzes apstākļos šīs investīcijas būtu būtisks atspaids arī novadam, palīdzot ātrāk atgūties no krīzes radītajām ekonomiskajām sekām. Arī nodokļu sistēmai no kopējām investīcijām tagad slīd garām vairāki desmiti miljoni eiro tādos nodokļos kā nekustamā īpašuma, dabas resursu, iedzīvotāju ienākuma nodoklis un citi," pauda "Eolus" vadītājs.
Viņš piebilda, ka būtiski ir ņemt vērā arī "šī projekta pozitīvo ietekmi uz Latvijas izvirzītajiem enerģētikas un klimata mērķiem", kas paredz būtiski palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru kopējā enerģijas galapatēriņā.
"Neskatoties uz to, ka vēja enerģijas sektors pasaulē strauji attīstās, nozare saskaras ar vienu un to pašu problēmu - sabiedrība atbalsta vēja enerģijas ražošanu, taču nevēlas to redzēt savā tuvumā. Latvija nav izņēmums un arī esošo Tukuma novada domi ir sasniedzis tā saucamais "vēja turbīnu sindroms", iebilstot pret zaļās enerģijas attīstību," norādīja Galviņš.
Viņš atzīmēja, ka šādi lēmumi rada iespaidu, ka investori nevar paļauties uz valstī esošo regulējumu, jo neatkarīgi no tā, vai ir saņemts pozitīvs atzinums, kas projektu atļauj īstenot, pašvaldība to var neņemt vērā. Turklāt tas aizbaida citus investorus, negatīvi ietekmējot Latvijas kā investīcijām pievilcīgas valsts tēlu.
"Uzskatu, ka tik sarežģītu jautājumu risināšana būtu jāskata ne tikai pašvaldības, bet valsts mērogā, jo Tukuma novada domes pieņemtais lēmums norāda uz nepilnībām lēmumu pieņemšanas sistēmā. Tas būtu jāvērtē valdības līmenī, izslēdzot pašvaldības patvaļu šādu lēmumu pieņemšanā," teica Galviņš.
Ziņots, ka maijā Tukuma novada dome nolēma neakceptēt vēja parka "Pienava" būvniecību Tukuma reģionā.
Tukuma novada domē skaidroja, ka lēmums par vēja parku būvniecības neakceptēšanu bija balstīts apjomīgā atzinumā, ņemot vērā Satversmes normas, starptautisko tiesību normas, vides tiesību aktus, Satversmes tiesas spriedumus un administratīvo tiesu judikatūru.
Atzinumā izvērtēts vēja parka iespējamais kaitējums videi, izjaucot sugu bioloģisko daudzveidību, īpaši ciešot putniem un aizsargājamām sikspārņu sugām, kā arī ainavas neatgriezeniska sabojāšana, jo vēja ģeneratoru torņi paredzēti augstāki, nekā jebkur Latvijā pašlaik ir uzstādīti. Dokumentā paustas arī bažas par vēja ģeneratoru drošību avāriju un ugunsnelaimju gadījumos, kā arī citi aspekti.
Domē uzsvēra, ka neviena būvniecības iecere Tukuma novadā līdz šim vēl nebija izsaukusi tik izteiktus sabiedrības protestus. Pret vēja elektrostaciju parka "Pienava" būvniecību bija saņemti 10 326 iedzīvotāju parakstīti iebildumi - 8210 klātienē parakstīti, bet 2116 bija elektroniski parakstīti portālā "Manabalss.lv".
"Eolus" reģistrēta 2011.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2845 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas īpašnieks ir Zviedrijas "Eolus Vind Aktiebolag".
Kompānijai "Eolus" Latvijā ir 10 meitasuzņēmumi "Audruves wind", "Gulbji wind", "Melderi wind", "Virzas wind", "Dobele wind", "Mekji wind", "Osi wind", "Unas wind", "Valpene wind", kā arī "Pienava wind", kas izveidota vēja parka "Pienava" attīstīšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
