Deflācijas atgriešanos ir noteikuši Covid-19 uzspiestie ekonomikas ierobežojumu efekti. Primārais ir naftas cenu samazinājums. Vienlaikus līdz ar ekonomiskās aktivitātes kritumu šogad ātrāk sākušās sezonālās apģērbu izpārdošanas, teic ekonomisti. Jāatgādina, ka 2020. gada maijā, salīdzinot ar 2019. gada maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,6%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas samazinājās par 1,6%, bet pakalpojumiem pieauga par 1,8%.
"Caurmērā maijam ir raksturīgs neliels cenu samazinājums vai arī ļoti neliels cenu pieaugums. Šogad maijā vērojams straujāks cenu samazinājums nekā raksturīgs šim mēnesim, kas bija straujākais kopš 2009. gada. Tāpat kā aprīlī, arī maijā to galvenokārt turpināja ietekmēt pieprasījuma samazināšanās Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu dēļ," teic Ekonomikas ministrijas Analītiskā dienesta analītiķe Ieva Šnīdere.
Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš skaidro, ka maijā vislielāko ietekmi uz patēriņa cenām Latvijā atstāja zemās naftas cenas, un to izraisītais degvielas cenu kritums. Salīdzinājumā ar pērnā gada maiju degvielas cenas Latvijā maijā samazinājās par 24,3%, savukārt dabasgāzes cenas par 18,6%. Papildus tam līdz ar ekonomiskās aktivitātes kritumu šogad ir ātrāk sākušās sezonālās apģērbu izpārdošanas un gada laikā apģērbu cenas Latvijā samazinājās par gandrīz 3%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
