Ekonomisti par pārejošo deflāciju: šogad ātrāk sākušās sezonālās apģērbu izpārdošanas  (15)

"Caurmērā maijam ir raksturīgs neliels cenu samazinājums vai arī ļoti neliels cenu pieaugums. Šogad maijā vērojams straujāks cenu samazinājums nekā raksturīgs šim mēnesim, kas bija straujākais kopš 2009. gada. Tāpat kā aprīlī, arī maijā to galvenokārt turpināja ietekmēt pieprasījuma samazināšanās Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu dēļ," teic Ekonomikas ministrijas Analītiskā dienesta analītiķe Ieva Šnīdere.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš skaidro, ka maijā vislielāko ietekmi uz patēriņa cenām Latvijā atstāja zemās naftas cenas, un to izraisītais degvielas cenu kritums. Salīdzinājumā ar pērnā gada maiju degvielas cenas Latvijā maijā samazinājās par 24,3%, savukārt dabasgāzes cenas par 18,6%. Papildus tam līdz ar ekonomiskās aktivitātes kritumu šogad ir ātrāk sākušās sezonālās apģērbu izpārdošanas un gada laikā apģērbu cenas Latvijā samazinājās par gandrīz 3%.

"Arī Latvijas darba tirgus notikumi nebūs tik ļoti cenu kritumu veicinoši, kā šķita pirms pāris mēnešiem," uzskata bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. "Bezdarba pieaugums Latvijā jau varētu būt apstājies. Reģistrētā bezdarba līmenis maijā pieauga tikai par 0,4 procentpunktiem (pp) salīdzinājumā ar 1,2 pp kāpumu aprīlī. Turklāt maijā bezdarba kāpums bija koncentrēts pirmajās nedēļās. Iespējams, jau jūnijā ir sākusies bezdarba samazināšanās, jo ārkārtas stāvoklis ir beidzies, tiek atcelti ierobežojumi. Vispirms nodarbinātība kāps Rīgā, kurā koncentrētas krīzes sākumā cietušās pakalpojumu nozares, kuru darbība strauji atjaunojas."

"Darbaspēka ierobežojumi, piegāžu ķēžu pārrāvumi gan lauksaimniecībā, gan arī pārstrādē signalizē par riskiem pārtikas cenu kāpumam. Pagaidām, atspoguļojot ekonomisko lejupslīdi, ANO pārtikas cenu indekss maijā ir noslīdējis līdz 162,5 punktiem – zemākajam līmenim pēdējo septiņu mēnešu laikā. Būtiska loma būs lielo tirgotāju piekoptajai cenu politikai, kā arī neprognozējamajiem laikapstākļiem, gan arī ekonomikas atgūšanās tempam," norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

"Ņemot vērā lēno prognozēto ekonomikas attīstību, maijs, visdrīzāk, nebūs pēdējais deflācijas mēnesis. Deflācija neko labu nenozīmē ekonomikai kopumā, bet no patērētāja viedokļa tas nav slikti, jo neliela deflācija streipuļojošu ienākumu brīdī balsta reālo pirktspēju. "Swedbank" prognozē, ka degvielas cenu kritums un zemie komunālie tarifi iegrožos gada inflāciju, un 2020. gadā tā nepārsniegs 0,1%," teic "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare.

Maijā Latvijā pirmo reizi kopš 2016. gada uz laiku ir atgriezusies deflācija, un salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu patēriņa cenas Latvijā ir sarukušas par 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Mēneša laikā cenas Latvijā samazinājās par 0,4% un tik straujš cenu kritums ir ļoti neraksturīgs maija mēnesim, taču tas jau iepriekš bija gaidāms un faktiski apstiprina būtisku ekonomikas aktivitātes kritumu otrajā ceturksnī. Deflācija Latvijā gan, visticamāk, būs mēnešu, nevis gadu jautājums un, pēc manām prognozēm, 2020. gadā kopumā patēriņu cenas Latvijā varētu pieaugt par 0,1-0,2%.

Maijā vislielāko ietekmi uz patēriņa cenām Latvijā atstāja zemās naftas cenas, un to izraisītais degvielas cenu kritums. Salīdzinājumā ar pērnā gada maiju degvielas cenas Latvijā maijā samazinājās par 24,3%, savukārt dabasgāzes cenas par 18,6%. Papildus tam līdz ar ekonomiskās aktivitātes kritumu šogad ir ātrāk sākušās sezonālās apģērbu izpārdošanas un gada laikā apģērbu cenas Latvijā samazinājās par gandrīz 3%. Tāpat maijā samazinājusies arī pārtikas cenu inflācija un pārtikas cenas augušas vien par 2,8% iepriekšējo 3-5% vietā. Tas vismaz daļēji ir saistīts ar pārtikas cenu kritumu pasaulē, jo, kā liecina Apvienoto Nāciju publicētā informācija, kopš janvāra neapstrādātas pārtikas cenas pasaule sarukušas par 11%.

Turpmākajos mēnešos deflācija Latvijā gan varētu mazināties. Līdz ar naftas ieguves apjomu samazinājumu pasaulē, naftas cenas jau ir pieaugušas no aptuveni 20 ASV dolāriem par barelu aprīlī līdz gandrīz 40 šobrīd. Arī Latvijas ekonomikā zemākais punkts tika sasniegts aprīļa vidū un šobrīd ekonomikas aktivitāte aug. Taču vienlaikus bezdarbs Latvijā ir pieaudzis un darba algas augs būtiski lēnāk nekā iepriekš. Tas mazinās spiedienu uz pakalpojumu cenām un maijā pakalpojumu cenas Latvijā augušas vien 1,8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tā ir lēnākā pakalpojumu cenu inflācija Latvijā pēdējo 3-4 gadu laikā.

Arī pasaulē kopumā inflācijas spiediens ir būtiski mazinājies jo, ja attīstītajās valstī ienākumu kritumu vairāk vai mazāk kompensē valstis, tad attīstības valstīs ienākumu kritumu kompensēt nav iespējams. Tā rezultātā daudzviet samazinājušās ražotāju cenas. Tādēļ strauju inflācijas atgriešanos šobrīd nav pamata gaidīt, un, pēc manām prognozēm, nākamgad patēriņa cenas Latvijā varētu augt par 1-1,5%. Tomēr vidējā termiņā lielie ekonomikas atbalsta pasākumi kopā ar ražošanas ķēžu deglobalizācija varētu izraisīt arī straujāku cenu kāpumu.

Patēriņa cenas maijā samazinājās par 0,6% – tātad, maijs bijis pirmais mēnesis kopš 2016. gada, kad reģistrēts patēriņa cenu kritums gada griezumā, jeb deflācija. Kamēr pakalpojumu cenas, kaut ar vārguma pazīmēm, tomēr noturēja pozitīvas pārmaiņas, preču cenas ienira dziļākos mīnusos, samazinoties par 1,6% gada laikā.

No lielākajām kategorijām pagaidām visdrošāk jūtas pārtikas cenas. Tās saglabā stabilu 2,5% pieaugumu. FAO pasaules pārtikas cenu indekss gan pēdējos četrus mēnešus samazinājies, līdz maijā sasniedzis 17 mēnešu zemāko līmeni. Latvijā pārtikas cenas varētu sekot pasaules tendencei ar novēlošanos un mazākām izmaiņām.

Tikmēr cenu samazinājumu maijā veicināja ar transportu un ar mājokli saistītās izmaksas, kā arī apģērbu un apavu cenas.

Latvijā gan aprīlī, gan maijā degvielas cenas turpināja ceļu lejupvērstā virzienā. Maijā degviela bija par 2,6% lētāka nekā aprīlī, un, salīdzinot ar pērno gadu, pat par teju ceturto daļu lētāka. Tikmēr pasaules naftas cena jau maijā uzsāka atkopšanos no iepriekš piedzīvotajiem satricinājumiem, un šobrīd jau pakāpusies virs 40 dolāriem par barelu. Te palīdzējusi gan lielas daļas pasaules ekonomikas atvēršana, gan OPEC un Krievijas vienošanās pagarināšana līdz jūlija beigām. Atgādinājumam – aprīlī OPEC un Krievija vienojās par naftas ieguves samazināšanu maijā un jūnijā par iespaidīgiem aptuveni 10% no kopējās pasaules naftas piedāvājuma apjoma. Naftas cenas izmaiņas liek domāt, ka jūnijā, salīdzinot ar maiju, mēs vērosim degvielas cenu kāpumu arī Latvijā, taču tās, visticamāk, vēl kādu laiku saglabāsies zem 2019. gada līmeņa.

Pa ierasto taciņu iet ar mājokli saistītās izmaksas, kuru samazinājumam pamatā iepriekš ieviestie komunālie tarifi. Šo pārmaiņu ietekme atspoguļojas inflācijas datos gadu – no tarifu stāšanās datuma. Tādēļ arī jūnijā ieviestā AS "Rīgas siltums" siltumenerģijas tarifa ietekmi varēsim novērot līdz nākamā gada jūnijam.

Apģērbu un apavu cenas gada laikā samazinājās par teju 3% – straujāks cenu samazinājums nekā sezonāli ierasts. Straujāk cenas krita apaviem – par 6%. Apģērbu un apavu cenu kritums gada griezumā divus mēnešus pēc kārtas ir šai kategorijai neraksturīga tendence. Tas varētu būt kustības "paliec mājās" un apzinātas patēriņa atlikšanas rezultāts. Cilvēkiem bija mazāk iespēju veikt impulsīvus pirkumus, apmeklēt saviesīgus pasākumus un piedalīties sabiedriskajā dzīvē, un vairāk iespēju, sēžot mājās, pārskatīt savus tēriņus.

Maijā, tāpat kā aprīlī, statistikas datos ir vērojama dīkstāves "ietekme" – dati par cenu izmaiņām netiek publicēti pilnā mērā. Par vissmagāk skartajiem pakalpojumiem, piemēram, viesnīcu pakalpojumiem, aviopārvadājumiem, kultūras un izklaides pakalpojumiem, kā arī atsevišķiem ārstniecības pakalpojumiem, informācija nav pieejama, tādēļ inflāciju apvij neskaidrības plīvurs. Nākotnes vīzija vēl ne tuvu nav skaidra. Ņemot vērā lēno prognozēto ekonomikas attīstību, maijs, visdrīzāk, nebūs pēdējais deflācijas mēnesis. Deflācija neko labu nenozīmē ekonomikai kopumā, bet no patērētāja viedokļa tas nav slikti, jo neliela deflācija streipuļojošu ienākumu brīdī balsta reālo pirktspēju.

"Swedbank" prognozē, ka degvielas cenu kritums un zemie komunālie tarifi iegrožos gada inflāciju, un 2020. gadā tā nepārsniegs 0,1%.

Maijā vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,6%. Precēm cenas samazinājās par 1,6%, bet pakalpojumiem pieauga par 1,8%. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu līmeņa izmaiņām bija cenu kritumam par transportu, mājokli, apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kāpumam pārtikai, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholam.

Deflācijas atgriešanos ir noteikuši Covid-19 uzspiestie ekonomikas ierobežojumu efekti. Primārais ir naftas cenu sabrukums, kā dēļ uz laiku degvielas cenas noslīdēja līdz sen neredzētiem minimumiem. Taču nu cenas pamazām atgūstas, sekojot naftai, kuras cena varētu virzīties uz 50 dolāriem par barelu. Tas padarītu arvien vairāk valstu ieguvi rentablu, kaut tas tik un tā būtu zem to vēlamā cenu līmeņa. Sestdien OPEC+ vienojās par ieguves samazināšanu par 9,7 miljoniem barelu dienā, atstājot aprīlī panākto ražošanas ierobežojumu gandrīz nemainīgā līmenī. Naftas cenas atdzīvošanās vājinās deflācijas spēkus, kaut tā vēl tik drīz mūs nepametīs.

Jāatzīmē, ka apstākļi attiecībā uz cenu izmaiņām ir neskaidrāki kā jebkad. Noteikto ierobežojumu dēļ, jo daudzviet darbība ir pārtraukta. Piemēram, eirozonā aprīlī nebija iespējams izmērīt 35% no apakšgrupu cenu. Ņemot vērā ierobežojumu mērogu, novērojamas lielas atšķirības starp valstīm, piemēram, Francijai nespējot noteikt pat 50% cenu. Būtiska būs turpmākā pakalpojumu sektora spēja atkopties. Ja ar to neveiksies, īpaši, ar tūrismu saistītajos, iespējams cenu līmeņa kritums, jo nozarei nāksies vairāk pieslēgties vietējā patērētāja prasībām un pirktspējai. Darbaspēka ierobežojumi, piegāžu ķēžu pārrāvumi gan lauksaimniecībā, gan arī pārstrādē signalizē par riskiem pārtikas cenu kāpumam. Pagaidām, atspoguļojot ekonomisko lejupslīdi, ANO pārtikas cenu indekss maijā ir noslīdējis līdz 162,5 punktiem – zemākajam līmenim pēdējo septiņu mēnešu laikā. Būtiska loma būs lielo tirgotāju piekoptajai cenu politikai, kā arī neprognozējamajiem laikapstākļiem, gan arī ekonomikas atgūšanās tempam. Šā gada inflācijas prognoze ir 0,3%.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2020.gada maijā, salīdzinot ar aprīli, patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,4%. Precēm tas samazinājās par 0,5%, bet pakalpojumiem – par 0,1%.

Caurmērā maijam ir raksturīgs neliels cenu samazinājums vai arī ļoti neliels cenu pieaugums. Šogad maijā vērojams straujāks cenu samazinājums nekā raksturīgs šim mēnesim, kas bija straujākais kopš 2009. gada. Tāpat kā aprīlī, arī maijā to galvenokārt turpināja ietekmēt pieprasījuma samazināšanās Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu dēļ.

Lai gan pasaules naftas cenas pēc straujā krituma martā un aprīlī, maijā pakāpeniski palielinājās visu mēnesi, degvielas cenām Latvijā neliels kāpums bija vērojams tikai mēneša otrajā pusē. Kopumā mēneša laikā degvielai cenas samazinājās par 2,6%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,14 procentpunktiem, un tām maijā, tāpat kā iepriekšējos divos mēnešos, bija lielākā pazeminošā ietekme. Pasaules naftas cenas maijā vidēji mēneša laikā pieauga par 22%, mēneša otrajā pusē sasniedzot 36 ASV dolārus par barelu. Naftas cenu pieaugumu ir veicinājusi Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu mīkstināšana un naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC un tās partneru noslēgtā vienošanās samazināt naftas ieguvi, kā arī Saūda Arābijas paziņojums par naftas ieguves apjomu samazināšanu jūnijā par vēl vienu miljonu barelu dienā.

Maijā turpinājās arī ar mājokļa uzturēšanu saistīto cenu kritums par 0,6%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu. Lielākā ietekme bija cenu kritumam siltumenerģijai, ūdens apgādei un kanalizācijas pakalpojumiem, kā arī mājokļa īres maksai.

Tāpat par 0,1 procentpunktu kopējo patēriņa cenu līmeni maijā akciju ietekmē samazināja gan personīgās higiēnas preču un skaistumkopšanas līdzekļu cenu kritums, gan cenu kritums apģērbiem un apaviem, kā arī alkoholiskajiem dzērieniem. Par 0,1 procentpunktu kopējo cenu līmeni samazināja arī cenu kritums ar atpūtu un kultūru saistītiem pakalpojumiem.

Lielākā palielinošā ietekme maijā bija cenu kāpumam pārtikai par 0,9%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam svaigiem augļiem, gaļai, un maizei, un cenu kritumam svaigiem dārzeņiem. Jāatzīmē, ka pasaules pārtikas cenām turpinājās kritums, ko galvenokārt ietekmēja pieprasījuma samazināšanās Covid-19 pandēmijas dēļ. Maijā, salīdzinot ar aprīli, tās samazinājās par 1,9%. Cenas samazinājās visās galvenajās pārtikas produktu grupās, izņemot cukuru. Visstraujāk cenas samazinājās piena produktiem, galvenokārt sviestam un sieram, ko noteica pieejamie lielie sezonālie krājumi, īpaši Eiropā, un augstās sezonālās eksporta piegādes no Okeānijas. Savukārt cukuram pēc straujā krituma martā un aprīlī, maijā cenām bija vērojams straujš kāpums, ko ietekmēja zemāka raža nekā gaidīts un augstākas cenas naftai, novirzot vairāk cukurniedru etanola ražošanai, tādējādi samazinot cukura pieejamību pasaules tirgū.

2020. gada maijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju, patēriņa cenas samazinājās par 0,6%. Gada vidējā inflācija bija 2%.

Šogad vidējā gada inflācija būs zemāka par 2019. gadā vēroto. To pamatā noteiks Covid-19 pandēmijas ietekme uz globālās ekonomikas attīstību, kā arī ar to saistītās pasaules cenu svārstības. Piedāvājuma un pieprasījuma satricinājumi darbosies pretēji un nevienlaicīgi, tādēļ inflācija būs nepastāvīga.

Maijā pirmo reizi kopš 2016. gada jūnija reģistrēta deflācija, cenām salīdzinājumā ar pērno maiju samazinoties par 0,6%. Šis patērētājiem patīkamais brīdis pienāca, pateicoties tam, ka cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu ir samazinājušās jau divus mēnešus, bet martā to kāpums bija neparasti mazs.

Lielākā ietekme uz cenu līmeni bija degvielas tirgum. Ja nebūtu samazinājušās transporta izmaksas, gada inflācija maijā būtu ap +0,7%. Patēriņa cenu indeksu deflācijas zonā spiež arī mājokļos patērētās enerģijas cenu kritums, to veicināja arī apģērbu un apavu cenas, kas samazinājās par 2,9%. Pandēmijas radīto ierobežojumu dēļ Eiropā tirgotāju rokās veidojas lieli nepārdotu preču krājumi.

Cenu dinamiku turpmākajos mēnešos galvenokārt veidos izejvielu cenas un vietējais darbaspēka tirgus. Notikumi abos joprojām velk cenu izmaiņas lejup gada griezumā. Taču jaunākie pavērsieni ir ekonomikas izaugsmei un līdz ar to arī inflācijai labvēlīgi.

Tas, ka šogad būs deflācijas periods, kļuva skaidrs jau martā. Krīzes dziļākajā brīdī prognozēju, ka šī gada vidējais patēriņa cenu līmenis būs tāds pats kā 2019. gadā. Taču kopš aprīļa sākuma daudz kas ir mainījies. Tautsaimniecības perspektīvas ir daudz labākas, jo īpaši Baltijas valstīm, kuras efektīvi kontrolējušas koronvīrusa izplatību.

"Brent" naftas cenas kopš zemākā punkta ir vairāk nekā divkāršojušās. Rezultātu jau redzam degvielas uzpildes stacijās. Ļoti iespējams, ka neliela deflācija turpināsies līdz pat gada beigām, taču gada vidējā inflācija varētu būt pozitīvs skaitlis, jo janvārī un februārī gada inflācija pārsniedza 2%.

Kopš zemākā punkta šī gada 21. aprīlī GSCI izejvielu cenu indekss ir pieaudzis par 42,6%. Pēc pārsteidzošās ziņas par bezdarba kritumu maijā ASV naftas cena pieauga par 5%, pārsniedzot 42 dolāru atzīmi. Taču straujš naftas cenu kāpums nav gaidāms. OPEC kartelī kārtējo reizi problēmas ar disciplīnu, jo cenu pieaugums eksportētājiem ir varens kārdinājums papildināt iztukšotās valsts kases. Saūda Arābijai pat nācās celt traci, panākot solījumus neveiktos samazinājumus ar uzviju kompensēt nākotnē, kas gan atkal ir tikai solījumi.

Arī Latvijas darba tirgus notikumi nebūs tik ļoti cenu kritumu veicinoši, kā šķita pirms pāris mēnešiem. Bezdarba pieaugums Latvijā jau varētu būt apstājies. Reģistrētā bezdarba līmenis maijā pieauga tikai par 0,4 procentpunktiem (pp) salīdzinājumā ar 1,2 pp kāpumu aprīlī. Turklāt maijā bezdarba kāpums bija koncentrēts pirmajās nedēļās. Iespējams, jau jūnijā ir sākusies bezdarba samazināšanās, jo ārkārtas stāvoklis ir beidzies, tiek atcelti ierobežojumi. Vispirms nodarbinātība kāps Rīgā, kurā koncentrētas krīzes sākumā cietušās pakalpojumu nozares, kuru darbība strauji atjaunojas. Pārējos reģionos bezdarba kāpums varētu būt ilgāks, tāpat kā pandēmijas ietekme uz rūpniecību, kas ir galvenā eksporta nozare Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē, kur tās daļa ekonomikā ir apmēram trīskārt augstāka nekā Rīgā.

Patēriņa cenu, tāpat kā jebkādas citas prognozes tagad ir ļoti aptuvenas. Tas nenozīmē, ka tās ir pilnīgi bezjēdzīgas, jo labāk tomēr ir pieņemt lēmumus, balstoties uz ierobežotu, nevis nekādu informāciju. Šajā brīdī ir svarīgi saskatīt ziņas, kas vēsta par tendenču virziena maiņu. Nav pirmā reize šogad, kad ziņās redzamais izmaiņu virziens (šajā gadījumā – gada inflācijas pazemināšanās) ir pretējs tam, kas notiek šobrīd vai notiks tuvākajā nākotnē.