Diviem valdošās koalīcijas partneriem pagaidām nav izdevies pārliecināt pārējos trīs, ka Liepājas speciālā ekonomiskā zona (SEZ), kurā ietilpst arī osta, būtu pārveidojama par valsts kapitālsabiedrību tāpat, kā plānots darīt ar Rīgas brīvostu un Ventspils brīvostu. Pirmdien valdošās koalīcijas partneri bijuši vienisprātis, ka Rīgas un Ventspils ostas reforma virzāma uz priekšu, bet par Liepāju domas dalījās. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) nedēļas laikā sagatavos tālāko reformas virzību. Robežšķirtne koalīcijā šajā jautājumā iezīmējusies starp "Jauno Vienotību", Nacionālo apvienību un "KPV LV" vienā pusē un Jauno konservatīvo partiju un "Attīstībai/Par" otrā pusē.
Jau pirms gandrīz pusotra gada parakstītajā valdības deklarācijā ir pausta apņemšanās: "Lielo ostu darbībā piemērosim OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principus, palielināsim valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā un nodrošināsim efektīvāku resursu izmantošanu. Izvērtēsim un reformēsim lielo ostu pārvaldības modeli, kā prioritāro risinājumu paredzot to pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrībām." Savukārt rīcības plānā kā pirmais termiņš attiecīgu normatīvo aktu izstrādei attiecībā uz visām trim lielajām ostām bija minēts vēl pērnā gada augusts. Sadarbībā ar valdības koalīcijas partneriem ir izveidota Attīstības komisija ostu pārvaldības jautājumos, un tagad līdz 1. jūlijam Saeimā plānots iesniegt gatavu likumprojektu trīs lielo ostu pārveidošanai par valsts kapitālsabiedrībām.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pirmdien žurnālistiem sacīja, ka par ostu pārvaldības reformu labā ziņa ir, ka visi partneri ir gatavi virzīt šo reformu uz priekšu. "Nedaudz domas mums dalās. Visi ir vienās domās, ka attiecībā uz Ventspils brīvostu un Rīgas brīvostu ir jāveic pārvaldības reforma, un tās jāpārveido par valsts kapitālsabiedrībām. Par Liepājas ostu jeb speciālo ekonomisko zonu domas dalījās. Divi partneri uzskata, ka arī šo ostu jāiekļauj reformā, bet trīs uzskata, ka nevajadzētu," atzina Kariņš.
"Jaunās Vienotības" un paša Kariņa viedoklis ir, ka Liepājas ostā nav vērojamas tādas problēmas kā Rīgā un Ventspilī. Sākt pārveidošanu par kapitālsabiedrībām vajadzētu ar Rīgas un Ventspils ostu un tad skatīties, ko darīt, bet tagad ar Liepājas pārņemšanu valsts pārvaldībā nogaidīt, paskaidroja Kariņš.
Saeimas deputāte Ilze Indriksone (NA) atzina, ka sadarbības sanāksmē pirmdien karstākās diskusijas bija par ostu pārvaldību un trīs no pieciem valdības partneriem bija gatavi virzīties tālāk ar Ventspili un Rīgu.
"NA ir par to, ka nevajadzētu steigties Liepājas SEZ pārveidot par valsts kapitālsabiedrību, jo nevajag censties labot lietas, kas labi strādā. Ir būtiska atšķirība, jo SEZ darbojas ar citiem mērķiem un prioritātēm. Ne velti vairāk nekā 60% Liepājas pilsētas ir SEZ teritorijā, un tas ir viens no būtiskākajiem pilsētas attīstību virzošajiem spēkiem. Šī brīža sagatavotajā piedāvājumā, ko darba grupā rūpīgi vērtējām, mēs saredzam vairāk riskus nekā ieguvumus. Labas korporatīvās pārvaldības principus var ieviest arī publiskās atvasinātās personas statusā. Jau patlaban Liepājas SEZ strādā Ministru kabineta pārraudzībā, un ir visas iespējas šo pārraudzību uzlabot esošajā statusā," teica Indriksone.
"KPV LV" Saeimas frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs par ostu reformu sacīja, ka partija iestājas par Liepājas SEZ īpašo statusu, detalizēti neskaidrojot.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) sacīja, ka par ostu pārvaldību satiksmes ministrs solījis, ka nedēļas laikā izskatīs tālāko koncepciju un precīzi iezīmēs pozīciju, kura būs noteicošā ostu pārvaldībā. "Ir skaidrs, ka kopējā vienošanās ir panākta, un jautājums turpmāk ir kā jebkurā reformā par sadarbību un detaļām," teica Šuplinska.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) pauda gandarījumu, ka notiek virzība uz ostu reformu, jo tā ir bijusi arī viena no "Attīstībai/Par" lielajām prioritātēm jau kopš šīs valdības veidošanas laika. "Latvijas lielo ostu pārveidošana par valsts kapitālsabiedrībām ir būtisks solis, un ir svarīgi to realizēt pilnā apjomā. Nav neviena racionāla argumenta, kāpēc lai Liepājas SEZ, kuras bilance un darbības modelis ne ar ko neatšķiras no Ventspils ostas bilances un darbības modeļa, netiktu pārveidota par kapitālsabiedrību un netiktu pārvaldīta atbilstoši OECD rekomendācijām. Ceru, ka mēs spēsim panākt par to vienošanos,"sacīja Pūce.
Iepriekš satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) intervijā "Rietumu radio" sacījis, ka Liepājas SEZ pārveidošana par kapitālsabiedrību pārvaldības principos pēc būtības neko nemainīs. Linkaits arī noliedza, ka mērķis Liepājas SEZ pārveidošanai par kapitālsabiedrību būtu ostas privatizācija, vēsta aģentūra LETA.
"Latvijas Avīze" pagājušā nedēļā rakstīja, ka Liepājas pilsētas un Liepājas SEZ vadības pārstāvji bijuši vizītē pie visām valdošās koalīcijas frakcijām.
Satiksmes ministrijas izstrādātais likumprojekts, kurš atbilstoši valdības deklarācijai Liepājas ostu paredz pārveidot par valsts kapitālsabiedrību, nosaka, ka šajā kapitālsabiedrībā 67% akciju piederēs valstij Satiksmes ministrijas personā, bet 33% – Liepājas pašvaldībai.
"Līdzās tam, ka kontroli šajā kapitālsabiedrībā pārņemtu valsts, lai gan agrāk tā faktiski piederēja Liepājas pilsētai, pie būtiskām atšķirībām varētu minēt to, ka pašreizējā Liepājas SEZ pārvalde pēc būtības ir valsts un pašvaldības izveidota iestāde, bezpeļņas organizācija, kas visus līdzekļus var investēt ostas attīstībā. Savukārt piedāvātā valsts kapitālsabiedrības forma ir komercstruktūra, kuras mērķis ir gūt peļņu un maksāt dividendes," rakstīja "Latvijas Avīze".
Liepājas SEZ pirmais pārvaldnieks, tagadējais AS "UPB" padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns, komentējot valdības iniciatīvu, izteicies, ka valdības priekšlikums satur vairāk risku nekā ieguvumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
