Ekonomisti: krīžu pārvarēšana ir mūsu specialitāte; vēl tikai jāiemācās izmantot labos laikus  (37)

Aprīlī Latvija eksportēja preces 927,7 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 992,4 miljoniem eiro. Salīdzinājumā ar 2019. gada aprīli ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 44,1% līdz 48,3%, norāda CSP.

"Swedbank" ekonomista Agnese Buceniece teic, ka ārējās tirdzniecības dati rāda, ka ekonomikas kritums otrā ceturkšņa sākumā pasliktinājās. Aprīlī, visticamāk, bijām tuvu vīrusa krīzes zemākajam punktam. Šobrīd, jūnija sākumā, izskatās, ka lielākais trieciens jau ir aiz muguras. Protams, ar piebildi, ja vien nepieredzēsim ievērojamu vīrusa otro vilni. Tomēr atveseļošanās nebūs strauja – ārējā tirdzniecībā un citos rādītājos vārgums saglabāsies vēl ilgāku laiku.

"Varam priecāties par relatīvi sekmīgu pretošanos krīzei līdz šim, bet ceļš uz pilnīgu atlabšanu būs ilgs. Par gaidāmu ražošanas vājumu arī nākotnē signalizē parasto metālu importa kritums par 28,4%, šī ir svarīga starppatēriņa preču grupa, kas ir daudzu ražošanas procesu sākumpunkts," atzīmē bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Otrais ceturksnis eksportā iesākās drūmi. Koronavīruss, ar tā ierobežošanu saistītie pasākumi un liela nenoteiktība bija pārņēmuši mūsu tirdzniecības partnervalstu ikdienu. Gan traucējumi piegāžu ķēdēs, gan pieprasījuma kritums nelabvēlīgi ietekmēja ārējo tirdzniecību. Arī Latvijas mazā, atvērtā ekonomika to sajuta. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka preču eksporta vērtība aprīlī samazinājās par 13,9%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Tik straujš kritums nebija reģistrēts kopš 2009. gada oktobra. Kritums bija vērojams gan eksporta apjomos, gan cenās. Eksporta vērtība samazinājās aptuveni divās trešdaļās no 99 preču grupām. Līdzīgi kā martā arī aprīlī eksportu visvairāk uz leju vilka kritums koksnes produktu (‑16%), satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma (-59%), kā arī naftas produktu (-44%) eksportā. Arī pārtika un lauksaimniecības produkti, kas ar savu iepriecinošo sniegumu iepriekš līdzēja kopējo kritumu mīkstināt, aprīlī pieredzēja tendences maiņu, sarūkot par 8%.

Latvijas apstrādes rūpniecības uzņēmumu vērtējums par eksporta pasūtījumiem maijā saglabājās tikpat pesimistisks kā aprīlī. Tas ir cieši saistīts ar situāciju mūsu eksporta tirgos. Labā ziņa, ka situācija mūsu galvenajā noieta reģionā, Eiropas Savienībā, pamazām sāk uzlaboties, bet tas notiek lēni. To veicina jauno vīrusa inficēšanās gadījumu skaita samazināšanās, kas virknei valstu ļauj būtiski mīkstināt piesardzības pasākumus. Eiro zonas lielāko valstu uzņēmumu noskaņojuma rādītāji maijā nedaudz atguvās pēc milzīgā krituma aprīlī. Tomēr piesardzība, ienākumu kritums un atsevišķu uzņēmumu darbības pārtraukšana joprojām nomāc pieprasījumu. Atšķirībā no 2008.-2009. gada krīzes, kad pasaules ekonomika atguvās ātrāk nekā Latvijas ekonomika, šoreiz izskatās, ka tā nebūs. Atveseļošanās būs lēnāka visur, tāpēc arī eksportam klāsies grūtāk. Gaidāms, ka Latvijas eksporta kritums kopumā šogad varētu būt tuvu divciparu skaitlim.

Arī preču importā kritums kļuva dziļāks aprīlī. Preču importa vērtība saruka par 27,4%, salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli. Tas ir lielākais kritums kopš 2009. gada beigām. Importa vērtības samazināšanās atspoguļo gan reeksporta samazināšanos, gan arī ir sekas iekšējā pieprasījuma – patēriņa un investīciju – kritumam. Ārējās tirdzniecības dati rāda, ka ekonomikas kritums otrā ceturkšņa sākumā pasliktinājās. Aprīlī, visticamāk, bijām tuvu vīrusa krīzes zemākajam punktam. Šobrīd, jūnija sākumā, izskatās, ka lielākais trieciens jau ir aiz muguras. Protams, ar piebildi, ja vien nepieredzēsim ievērojamu vīrusa otro vilni. Tomēr atveseļošanās nebūs strauja – ārējā tirdzniecībā un citos rādītājos vārgums saglabāsies vēl ilgāku laiku.

Latvijai koronvīrusa pandēmijas laikā saimnieciskās lietas turpina sekmēties labāk nekā Eiropas Savienībai kopumā. Piemēram, kritums gan rūpniecībā, gan eksportā Vācijā aprīlī ir apmēram divas reizes dziļāks, līdzīga ir arī starpība ar Igauniju. Vācijas rūpniecība aprīlī saruka par 17,9%, kamēr Latvijā par 9,0%. Vācijas eksportam aprīlī lielākais kritums pēdējos 70 gados, tas gada griezumā saruka par 31,1%

Arī Latvijas ārējā tirdzniecībā globālās krīzes ietekme ir pamatīga, taču ne tik liela. Latvijas preču eksports aprīlī bija par 13,9% mazāks nekā pirms gada. Salīdzinoši veiksmīga šajos apstākļos izrādījusies produktu struktūra, piemēram, liela pārtikas daļa. Taču šādu starpību nevar izskaidrot bez veiksmīgām sakritībām produktu portfelī. Mašīnbūvē un elektronikā ir daudz produktu, kuriem krīze netraucēja vai pat palīdzēja. Apbrīnojami, ka mašīnu un iekārtu eksports aprīlī bija tikai par 1,8% mazāks nekā pirms gada. Vairākās ar celtniecību saistītās jomās – ķīmija, plastmasa un gumija, nemetāliskie minerāli eksports pat nedaudz pieaudzis. Tas dara ticamākus iepriekš izteiktos minējumus, ka celtniecībā krīzes ietekme varētu iestāties pakāpeniski, ja vien darbus neaptur sociālās distancēšanās pasākumi. Koksnes eksports gada griezumā samazinājies par 14,5%, kas nozīmē, ka apjomu izmaiņas varētu būt mazas, apmēram šāds bijis cenu kritums.

Ir produktu grupas, kurās vērojami dziļi mīnusi. Transportlīdzekļu un to daļu eksports sarucis gandrīz par 60%, apmēram tāds pats kritums arī attiecīgajā ražošanas nozarē. Šo izstrādājumu pārdošana vairākās Eiropas valstīs aprīlī gandrīz apstājās. Minerālproduktu (ieskaitot elektrību) eksportam par 37,6% samazināties "palīdzēja" trūcīgā palu sezona. Eksports uz NVS valstīm aprīlī cieta mazāk. Noteikti palīdzēja gan lielāka farmācijas daļa tirdzniecībā, gan mazāki ierobežojumi un/vai vēlāka to ieviešana.

Aprīlī salīdzinājumā ar martu sezonāli izlīdzinātais eksports samazinājās par 13,7%. Vēl viena šāda krituma noteikti nebūs, taču, lai minētu, kurā virzienā eksports mēneša griezumā virzīsies maijā, ir vajadzīga drosme. Ziņas no rūpniecības uzņēmumiem liecina, ka maijā liels uzlabojums nav gaidāms. Noskaņojuma dati uzlabojās, taču joprojām ir dziļi mīnusu zonā. Aprīlī dziļš kritums arī ES mazumtirdzniecībā, tā samazinājusies par 18%, kas ir pesimistiska ziņa eksportētājiem. Vājais patērētāju pieprasījums neatjaunosies acumirklī, taču ir iepriecinošas ziņas no atsevišķiem segmentiem. Latvijas ražotājiem var palīdzēt aktivitātes atjaunošanās DIY jeb būvmateriālu segmentā. Atcelto ceļojumu laikā eiropieši pievēršas savu mājokļu uzlabošanai.

Imports aprīlī gada griezumā samazinājās gandrīz divkārt straujāk nekā eksports jeb par 27,4%. Tai skaitā transportlīdzekļu imports samazinājies pat par 74,2% jeb absolūtajos skaitļos – par 136,3 miljoniem eiro. Līdz ar to preču imports aprīlī pārsniedza eksportu tikai par 64,7 miljoniem eiro. Nav šaubu, ka kopējā tirdzniecības bilance šajā mēnesī ir bijusi ar lielu pārpalikumu. Normālos apstākļos pakalpojumu bilances pārpalikums ir ap 200 miljoniem eiro. Ārējās tirdzniecības pārpalikums gan nav pašmērķis, tam ir "labi" un "slikti" izskaidrojumi. Šobrīd tas liecina gan par ietaupījumu uz zemāku importa cenu rēķina, gan saimnieciskās aktivitātes sašaurināšanos. Atjaunojoties patēriņam un investīcijām, daļēji atjaunosies arī imports.

Latvijas preču tirdzniecības bilanci līdzsvaram tuvina naftas cenu krišanās. Gaidāmais ietaupījums uz šī rēķina šogad vēl nav precīzi nosakāms, bet tas būs mērāms simtos miljonos eiro. Aptuveni rēķinot, naftas barela cenas samazināšanās par 10 dolāriem samazina Latvijas importa rēķinu par 100 miljoniem.

Varam priecāties par relatīvi sekmīgu pretošanos krīzei līdz šim, bet ceļš uz pilnīgu atlabšanu būs ilgs. Par gaidāmu ražošanas vājumu arī nākotnē signalizē parasto metālu importa kritums par 28,4%, šī ir svarīga starppatēriņa preču grupa, kas ir daudzu ražošanas procesu sākumpunkts.