Apstiprināta jaunā 'Latvenergo' padome  (25)

"Padomē strādās neatkarīgi profesionāļi, kas spējīgi pieņemt stratēģiski izvērtētus lēmumus, izvirzīt ambiciozus mērķus un nodrošināt to sasniegšanu, veicināt uzņēmuma ilgtermiņa attīstību, inovāciju ieviešanu, stratēģisko vadību, kā arī finanšu un risku uzraudzību," paziņojumā presē raksta ministrija.

Tāpat ministrija uzsver, ka "Latvenergo" jaunās padomes sastāvs ir sabalansēts, tās locekļiem kopā ir nepieciešamās kompetences, iemaņas un pieredze uzņēmumu stratēģiju izstrādē un īstenošanā, finanšu vadībā un uzraudzībā, risku pārvaldībā, iekšējā audita jautājumos, korporatīvajā pārvaldībā, kā arī izpratne par "Latvenergo" koncerna darbības jomām, tostarp zināšanas enerģētikas sektorā, svešvalodu zināšanas, nevainojama reputācija un nepieciešamā pieredze vadošajos amatos.

Ministrija ar jauno padomi iepazīstināja šādi:

Ivaram Golstam ir plaša pieredze uzņēmumu pārvaldības, finanšu un tehniskajā jomā. Viņš ir vadījis Latvijas Garantiju aģentūru, Latvijas Valsts radio un televīzijas centru, kā arī strādājis Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā. Golstam ir starptautiskā biznesa maģistra vadības grāds, kas iegūts Kolorado universitātē Denverā, un skaitļošanas tehnikas inženiera diploms no Rīgas Tehniskās universitātes.

Tomam Siliņam ir vairāk kā 25 gadu pieredze vadošos amatos finanšu, banku un investīciju pārvaldes jomās. Viņš ir finanšu direktors un valdes loceklis "Remaco Asset Management AG" Šveicē, kā arī "Air Baltic Corporation" padomes loceklis. Iepriekš Siliņš ieguvis pieredzi, strādājot Latvijas Bankā, "Deutsche Bank Securities", "Swedbank" grupā, kā arī "Sberbank Switzerland". Viņam ir MBA grāds no Ņujorkas Universitātes, kā arī CFA grāds.

Kaspars Rokens ir energobūvniecības eksperts ar pieredzi starptautisku uzņēmumu vadībā. Iepriekš viņš bijis Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail", kas izveidots dzelzceļa projekta "Rail Baltica" ieviešanai, valdes loceklis un operacionālais direktors, un bijis atbildīgs par transporta infrastruktūras projektēšanu un būvniecību. Pirms tam darbojies kā SIA "Schneider Electric Latvia" valdes priekšsēdētājs un uzņēmuma vadītājs Latvijā un Baltijā, kur viņa pārziņā bija elektroiekārtu ražošana un tirdzniecība, un energoefektīvu risinājumu attīstība. Šā gada martā Rokens iecelts par būvkompānijas "Velve" valdes priekšsēdētāju. Viņam ir Rīgas Ekonomikas augstskolas profesionālais maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā un RTU inženierzinātņu maģistra grāds.

Aigars Laizāns ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors, studiju prorektors un vadošais pētnieks. Kopš 2016. gada viņš ir arī VAS "Latvijas Dzelzceļš" neatkarīgais padomes loceklis. Laizānam ir vairāku gadu pieredze pētniecībā, kā arī vadošos amatos. Viņam ir inženierzinātņu doktora grāds un biznesa vadības maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā.

Gundaram Ružam ir vairāku gadu pieredze "Moller" grupas valdes locekļa amatā, kā arī izpilddirektora un finanšu direktora amatā kopš 2006. gada. Viņam ir arī vairāku gadu pieredze starptautiskos revīzijas uzņēmumos revīzijas projektu vadīšanā kā zvērinātam revidentam "Ernst&Young Baltic" un "Andersen" struktūrās. Ružam ir Latvijas Universitātes ekonomista diploms grāmatvedībā, kā arī bakalaura grāds tiesību zinātnēs un maģistra grāds starptautiskajās tiesībās.

Latvenergo koncerns ir vērtīgākais enerģētikas uzņēmums Baltijā, kas nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, dabasgāzes tirdzniecību, elektroenerģijas sadales pakalpojuma nodrošināšanu un pārvades aktīvu nomu. Latvenergo vispārējais stratēģiskais mērķis ir ilgtspējīgi, atbildīgi un ekonomiski pamatoti nodrošināt preces un pakalpojumus enerģētikas sektorā, kas ir svarīgi tautsaimniecības konkurētspējai un izaugsmei, kā arī efektīvi pārvaldīt valsts attīstībai un drošībai stratēģiski nozīmīgus resursus un infrastruktūru, sekmējot energoapgādes drošuma paaugstināšanu.

Pārresoru koordinācijas centrs, saskaņā ar valdības deklarācijā paredzēto, maijā iesniedzis ziņojumu par pakāpenisku valsts uzņēmumu pārvaldīšanas centralizāciju. Ja ideju atbalstīs, tā attieksies uz deviņiem lieliem valsts uzņēmumiem: AS "Latvijas valsts meži", AS "Latvenergo", VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga", VAS "Latvijas Loto", AS "Augstsprieguma tīkls", VAS "Latvijas dzelzceļš", VAS "Latvijas pasts", AS "Attīstības finanšu institūcija Altum", VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs".

Kapitāldaļu turētāja funkcijas vairs nebūtu atbilstošās nozares ministrijā, bet aktīvus pārvaldītu jaunveidots uzņēmums. Tas varētu tapt uz Pārresoru koordinācijas centra un bijušās Privatizācijas aģentūras jeb "Possessor" bāzes. Vairāku ministriju pārstāvji tam iebilst, norādot, ka šobrīd pietrūkst skaidri definēta mērķa - kādus uzņēmumu rādītājus tas varētu uzlabot.