'Zemnieku saeima': uz citu valstu fona Latvijas lauksaimniecība jau šobrīd ir zaļa  (11)

Viņa atgādināja, ka Latvijas lauksaimnieku organizāciju pārstāvji šodien tikās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, lai sniegtu ieskatu lauksaimniecības nozarē Latvijā, kā arī diskutētu par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu 2021-2027 un ES Kopējo lauksaimniecības politiku. Puses pārrunāja arī ES "Zaļo kursu", tostarp prezidenta iepriekš pausto, ka Latvijas lauksaimniekiem pakāpeniski jāpārorientējas uz bioloģisku saimniekošanu.

Dzelzkalēja-Burmistre teica, ka arī konvenciālie lauksaimnieki Latvijā, kuri savā saimniekošanā vismaz piecus gadus izmanto integrētās augu aizsardzības metodes, ir videi daudz draudzīgāki, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. To pierādot tas, ka Latvijas ražotajā produkcijā 91% gadījumu nav atrodamas nekādas atliekvielas, bet tikai 0,6% gadījumu ir pārsniegtas pieļaujamās robežas. Piemēram, Austrijā bioloģiskos ābolus ar atļautajiem augu aizsardzības līdzekļiem miglo 24 reizes gadā, turpretī Latvijā nebioloģiski ražojošie zemnieki vien - tikai četras līdz sešas reizes.

Izvēloties Latvijā pilnībā pāriet uz bioloģisko lauksaimniecību, pašmāju zemnieki ne tuvu nevarētu pabarot vietējos iedzīvotājus, kur nu vēl eksportēt. Tātad būtiski samazinātos nozarē un ar to saistītajās nozarēs darba vietas, nomaksātie nodokļi, skaidroja "Zemnieku saeimas" pārstāve. Viņa uzsvēra, ka ir jāsalāgo tirgus pieprasījums ar ražošanu. "Jāatceras, ka pircēji ar saviem maciņiem ir tie, kas nosaka, ko un kā zemniekiem ražot, nevis politiķi! Latvijas iedzīvotāju pirktspēja nav tik augsta, lai sabiedrība spētu pirkt tikai bioloģiskos produktus. Mainot politiku uz tikai bioloģisko saimniekošanu, var rasties situācija, kad vietējiem iedzīvotājiem pārsvarā būtu jāpārtiek no produktiem, kas ievesti no trešajām valstīm un ražoti, izmantojot metodes, kas Eiropā jau sen ir aizliegtas," viņa pauda.

Dzelzkalēja-Burmistre teica, ka Valsts prezidentam lauksaimnieku pārstāvji sniedza ieskatu tajā, kāds bija vēsturiskais pamatojums, kādēļ Latvijas zemnieki saņem tik zemus tiešmaksājumus. Sarunu procesā par Latvijas pievienošanos ES valstij kopējo tiešo maksājumu finanšu aploksni aprēķināja pēc vienotiem principiem un formulām, balstoties uz ražošanas rādītājiem 90.gadu vidū, kad Latvijas lauksaimniecības sektors bija dziļā pārstrukturizācijas procesā. Lai gan situācija gadu gaitā Latvijā ir mainījusies uz labo pusi - augušas platības, produktivitāte un citi rādītāji, aprēķini saglabājušies vecie. Dzelzkalēja-Burmistre uzsvēra, ka, esot kopējā tirgū, Latvijas zemniekiem būtu nepieciešams saņemt līdzvērtīgu atbalstu.

Biedrības pārstāve arī vērsa uzmanību, ka ir maldīgs dažbrīd sabiedrībā pastāvošais priekšstats par zemām resursu cenām lauksaimniecības produkcijas ražošanai Latvijā, kamdēļ valstij pienākas mazāks atbalsts. "Mēs par saviem resursiem, tostarp minerālmēsliem, rezerves daļām, enerģiju bieži vien maksājam vairāk nekā mūsu Rietumeiropas kolēģi. (..) Galvenie iemesli ir tālāki tirgi, lielākas transporta izmaksas, mazāks tirgus, līdz ar to pakalpojumos ir mazāka konkurence un tie ir dārgāki," viņa atzina.

Tāpat viņa pastāstīja, ka sarunas laikā lauksaimnieku pārstāvji ar prezidentu pārrunāja tiešo maksājumu izlīdzināšanu, atgādinot, ka visus šos gadus Latvija ir saņēmusi vismazākos maksājumus no visām ES dalībvalstīm, kas būtiski ietekmē Latvijas konkurences iespējas kopējā ES tirgū. Valsts prezidents, tiekoties ar citu valstu vadītājiem, tika aicināts uzsvērt nepieciešamību pēc godīgiem tiešmaksājumiem.

"Zemnieku saeimā" informēja, ka arī Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons aicinājis panākt izlīdzinātus tiešmaksājumus Latvijas lauksaimniekiem, kā arī sniegt mērķtiecīgu atbalstu visu nozaru kooperatīviem. Tajā pašā laikā Latvijas lauksaimniecībai visās nozarēs ir jābūt vērstai uz eksportu un konkurētspējīgai globāli.

Jau ziņots, ka Valsts prezidents šodien tikās ar lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, lai pārrunātu situāciju lauksaimniecības nozarē, ES daudzgadu budžetu un kopējo lauksaimniecības politiku.