Lauksaimniecības kooperatīvi pērn sasnieguši rekordapgrozījumu  (2)

Pieaugums vērojams visos sektoros – gan piena, graudu, augļu un dārzeņu, gan arī gaļas, mājražotāju un meža nozares kooperatīviem. Lielākais pieaugums vērojams graudu nozarē, kur teju izdevies atkārtot nozares kooperatīvu rekordsniegumu 2016. gadā, kad ieņēmumi sasniedza 347,59 miljonus eiro. Apgrozījums pērn arī bija iespaidīgs – 346,76 miljoni eiro.

"Arī pagājušajā gadā atzītie lauksaimniecības kooperatīvi Latvijā turpinājuši kāpināt kopējo neto apgrozījumu, apliecinot kooperatīvus kā efektīvāko sadarbības modeli reģionos, kas mazām un vidējām saimniecībām palīdz attīstīties," uzsver Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) izpilddirektore Linda Uzkalne.

"Galvenie ieguvumi, iestājoties kooperatīvā, ir nodrošināts realizācijas tirgus, iespēja pārdot savu produkciju par augstākām cenām un iegādāties saimniekošanai nepieciešamo par būtiski zemākām cenām. Man ir patiess prieks, ka zemnieku izpratne par kooperācijas nozīmi Latvijā palielinās. Kooperatīvos var brīvi iestāties ikviens lauksaimnieks vai mežsaimnieks, un iestāšanās izmaksas, salīdzinot ar ieguvumiem, ir niecīgas. Jebkura reģiona lauksaimniekam ir iespēja tuvumā atrast kādu kooperatīvu, lai kļūtu par tā biedru. Zemnieka uzdevums ir izaudzēt savu produkciju, bet pārdošanai ir cita specifika, un te nāk talkā kooperatīvi," iedrošina Uzkalne.

Lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperācija pēdējo divdesmit gadu laikā ir parādījusi stabilas attīstības tendences, kas ar augšupejošu līkni turpinās gadu no gada. Ja 2018. gadā 4846 juridiskas un fiziskas personas bija kooperatīvos, tad 2019. gadā biedru skaits pārsniedza jau 5000 slieksni – 5108 lauksaimnieki un mežsaimnieki bija pievienojušies kooperatīviem.

"Kamēr valstī kopumā lauksaimnieku skaits ar katru gadu samazinās, kooperatīvu biedru skaits pieaug. Kooperatīvos ir saimnieki ar 20 un vairāk gadu stāžu kooperācijā, un atšķirībā no daudziem citiem, kurus ietekmē neražas gadi un citi ārējie apstākļi, viņi pelna katru gadu. 20 gadus strādā un ir kļuvuši par miljonāriem. Ja viens ar diviem kartupeļu maisiem tirgū nebūsi jaudīgs, tad, šos divus maisus pievienojot kooperatīva biedru maisiem, tas būs pavisam cits spēks un jauda. Kooperatīvs nozīmē stabilitāti un peļņu ilgtermiņā," ieguvumus no dalības kooperatīvos uzsver LLKA valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.

Visstraujākais biedru skaita pieaugums novērojams mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvos – no 536 biedriem 2018. gadā pērn jau 760 mežsaimnieki bija iesaistījušies kooperatīvos, sekojot Ziemeļeiropas meža īpašnieku paraugam, kur kooperācija jau gadu desmitiem ir galvenais privāto mežu apsaimniekošanas paņēmiens. Kamēr Latvijā kooperatīvos iesaistīto meža īpašnieku skaits tuvojas pirmajam tūkstotim, Igaunijā tādu ir jau vairāk nekā desmit tūkstoši, savukārt Zviedrijā un Norvēģijā katrs trešais meža īpašnieks koksni pārdod un mežsaimnieciskos pakalpojumus iepērk caur kooperatīvajām sabiedrībām.

"Meža īpašniekam nav nekā riskantāka, kā atrast sludinājumu – pērkam cirsmas, un zvanīt uz šo numuru, jo ir tik viegli nonākt spekulantu nagos, kuru vienīgā interese ir maksimāla peļņa no katra darījuma. Savukārt kooperatīvs ir uzņēmums, kas pieder pašiem meža īpašniekiem. Piemēram, kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks", kuru vadu, nodrošina pilnu meža apsaimniekošanas ciklu. Mēs organizējam visu, kas mūsu biedriem varētu būt mežā nepieciešams, un konsultācijas un padomus mūsu biedri saņem bez maksas," skaidro kooperatīvās sabiedrības "Mežsaimnieks" izpilddirektors Grigorijs Rozentāls.