Bezdarbam augot visā Eiropā, Latvijā otra emigrācijas viļņa nebūs, prognozē 'EY'  (87)

Vienlaikus viņš atzina, tas kā krīzes ietekmē mainīsies darba tirgus, ir viens no sarežģītākajiem jautājumiem.

"Ja mēs skatāmies uz mācību grāmatām un iepriekšējo pieredzi, tad viennozīmīgi var teikt, ka krīze radīs bezdarba pieaugumu, algu kritumu un emigrāciju. Taču šī krīze ir pilnīgi citādāka, jo ir bezprecedenta atbalsts no valsts puses," sacīja Krols.

Viņš norādīja, kā Latvijā atbalsta mehānismi tika ieviesti ļoti ātri un uzņēmējiem bija pieejami krietni ātrāk nekā citās valstīs. Vienlaikus visi šie pasākumi vairāk ir vērsti uz situācijas iesaldēšanu, proti, lai nesāktos apjomīgs spirālveida kritums, kad viena uzņēmuma problēmas izraisa nākamā uzņēmuma problēmas, utt.

Tajā pašā laikā ilgtermiņa perspektīva ekonomikai kopumā un katrai nozarei atsevišķi, pēc Krola teiktā, būs ļoti atkarīga no tā, kas notiks pārējā pasaulē un Eiropā, kur ir Latvijas eksporta tirgi.

"Ja eksporta tirgos būs kritums, bezdarbs, tad arī Latvijas uzņēmumiem būs jāmazina darbības jauda un apmēri. Tas var nozīmēt, ka būs mazāks pieprasījums arī pēc cilvēkresursiem. Arī algas šādā situācijā var kristies. Taču tas, protams, vēl ir atkarīgs no katras konkrētās nozares specifikas. Vienlaikus, ja arī Eiropā būs bezdarba kāpums, es neparedzu radikālu emigrācijas palielināšanos. Tāpat tie strādnieki, kuri Latvijā un Baltijā ienāca no Austrumu valstīm, tagad ir atgriezušies mājās, un šīs darba vietas ir atkal pieejamas vietējam darbaspēkam," minēa Krols.

Viņš atzina, ka darba tirgu ietekmēs daudzi faktori.

Savukārt valsts struktūrām, kuras līdz šim lielā mērā ir koncentrējušās uz krīzes radītās situācijas amortizēšanu, turpmāk būtu jāpārvērtē Latvijas vieta Eiropas un globālajā ekonomikā, paskatoties, kas pašlaik ir iespēja un mērķis, uz kuru mums kā valstij vajadzētu koncentrēties, ņemot vērā jauno realitāti pasaulē.

Krols norādīja, ka, vadoties no šī redzējuma, vajadzētu pieņemt lēmumus par mērķtiecīgu ekonomikas sildīšanu tajās nozarēs, kurām būs labākas iespējas izdzīvot un konkurēt.

"Ir apsveicama vēlme glābt uzņēmumus pašreizējā situācijā. Taču es ļoti strikti uzsvēršu, ja uzņēmumam ir bijušas finanšu problēmas jau pirms šīs krīzes, tad tā uzturēšana pie dzīvības krīzes laikā negarantēs, ka tas būs dzīvotspējīgs ilgtermiņā. Jākoncentrējas ir uz to uzņēmumu glābšanu, kuri nākotnē var būt svarīgi Latvijas ekonomikai - neatkarīgi no to izmēra, bet gan skatoties uz nozari un tirgus konjunktūru. Tas noteiks mūsu veiksmi nākotnē," sacīja Krols.

Tāpat viņš atgādināja, ka ekonomika bija nepatīkamā situācijā jau pirms Covid-19 parādīšanās. Finanšu sektora pārkārtošana jau bija samazinājusi tā darbības apmērus, kā arī tranzīta sektorā jau bija problēmas ar pārvadājumu apmēra kritumu no austrumiem.

"Ir jautājums, kādas investīcijas ir nepieciešamas, lai aizvietotu šo nozaru darbības apmērus, radītās darba vietas un samaksātos nodokļus? Turklāt Covid-19, visdrīzāk, būs izdzēsis daļu no darbības apmēra arī citās nozarēs. Pareizās receptes ar 100 soļiem nevienam nav, bet šādi jautājumi ir jāsāk uzdot, un tas būtu arī mans aicinājums valdībai," pauda Krols.

Jau vēstīts, ka "EY" jaunākā kapitāla noskaņojuma pētījuma "EY Global Capital Confidence Barometer" dati liecina, ka pasaulē 73% uzņēmēju sagaida smagu Covid-19 pandēmijas ietekmi uz ekonomiku. Vienlaikus pārējie 27% uzņēmēju sagaidāmo ietekmi vērtē kā negatīvu, taču nelielu. Neviens "EY" pētījuma respondents nav norādījis, ka krīze neatstās ietekmi uz ekonomikas izaugsmi.