Projekta rezultātā izstrādāts apskats par mājokļu pieejamību Latvijā un šobrīd pieejamiem atbalsta instrumentiem mājokļu pieejamības nodrošināšanai, kā arī citu valstu pieredzi. Tāpat detalizēti apskatīta citu valstu pieredze atbalsta instrumentu izstrādē, kas veicina mājokļa pieejamību ģimenēm ar bērniem, kā arī izstrādāti priekšlikumi atbalsta mehānismiem, kas sniegtu papildu atbalstu ģimenēm ar bērniem mājokļa iegādei.
Valsts prezidents Egils Levits, atklājot OECD un Latvijas sadarbības projektu, norādīja, ka "šis ir vēl viens projekts, kas apliecina veiksmīgu divpusējo sadarbību starp OECD un Latviju, kas stiprina reformas un reformspēju Latvijā".
Latvijā vairums mājokļu ir privātīpašumā – septiņām no desmit mājsaimniecībām mājoklis pieder bez kredītsaistībām. Vidējie mājsaimniecības izdevumi par mājokli ir zem OECD vidējā rādītāja. Taču tieši zemie izdevumi par mājokli rada citu izaicinājumu – sliktu mājokļu kvalitāti.
Lielākā daļa mājokļu ir uzbūvēti padomju varas laikā un nav tikuši pienācīgi uzturēti. Gandrīz trīs no desmit mājsaimniecībām norāda, ka mājokļa uzturēšanas izdevumu segšana tām sagādā lielas finansiālas grūtības. Vairāk kā trešdaļa mājsaimniecību dzīvo pārapdzīvotos mājokļos, kas ir augstākais rādītājs OECD.
Daudzām mājsaimniecībām nav iespējas pārcelties uz kvalitatīvāku mājokli, tā izmaksām netērējot vairāk kā 30% no savā rīcībā esošajiem ienākumiem. Hipotekārais kredīts mājokļa iegādei lielai daļai iedzīvotāju nav pieejams.
Savukārt nelielais oficiālais īres tirgus Latvijā ir galvenokārt mērķēts mājsaimniecībām ar augstākiem ienākumiem, kas daļēji ir sekas īres regulējumam, kas vēsturiski nesamērīgi mazāk aizsargā izīrētāja intereses.
OECD secinājusi, ka valsts atbalstu mājokļu pieejamībai saņem neliela daļa no mazaisargātajām mājsaimniecībām un mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, kā arī atbalsta līmenis ir ierobežots. Sociālie īres mājokļi un dzīvokļa pabalsti ir galvenie atbalsta instrumenti cilvēkiem ar viszemākajiem ienākumiem. Tomēr Latvijā ir viens no mazākajiem sociālo mājokļu fondiem OECD.
Organizācija aplēsusi, ka esošais atbalsts mājokļu jomā nav pieejams lielai daļai mājsaimniecību – "neatbalstītais vidusslānis". Tas aptver aptuveni 44% no visām Latvijas mājsaimniecībām, kas ir pārāk turīgas, lai saņemtu sociālo mājokli vai dzīvokļa pabalstu, bet kuru ienākumi nav pietiekoši, lai tās varētu saņemt hipotekāro kredītu. Šīs mājsaimniecības nesaņem atbalstu ne no valsts, ne arī privātais sektors tām sniedz atbilstošu piedāvājumu. Nelielā komerciālā īres tirgus rezultātā šīm mājsaimniecībām ir maz izmaksu ziņā pieejamu mājokļu alternatīvu.
"Ilgtermiņā Latvijai un tās iedzīvotājiem ir nepieciešama visaptveroša mājokļu politikas stratēģija, kas ir vērsta uz kvalitāti, ilgtspējību un inovācijām. Latvijā ir nepieciešami arvien vairāk mājokļu, kas tiek būvēti pēc augstiem vides standartiem un to izmaksas var atļauties lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju," prezentācijas sākumā uzsvēra Valsts prezidents.
Pilnu pētījumu var izlasīt šeit.
Kā iepriekš atgādināja EM, mājokļu pieejamības jautājumi ir noteikti kā vieni no prioritārajiem Krišjāņa Kariņa (JV) valdības rīcības plānā. Tādēļ EM 2019. gada maijā uzsāka sadarbības projektu ar OECD par mājokļu pieejamību Latvijā.
Jau iepriekš vēstīts, ka EM plānoja slēgt 280 000 eiro vērtu līgumu ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD), lai veiktu pētījumu par mājokļu pieejamību Latvijā.
Mājokļu pieejamības trūkums ir faktors, kas kavē jaunu darba vietu veidošanu reģionos, iepriekš iezīmēja ministrijā. Tāpat zemu izmaksu mājokļu pieejamība ir svarīgs faktors gan demogrāfijas, gan remigrācijas veicināšanai.
Atbilstoši EM aprēķiniem, zemās iedzīvotāju pirktspējas dēļ ap 80% Latvijas mājsaimniecību nevar atļauties mājokli atbilstošu mūsdienu standartiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
