Latvijas tūrisma nozares organizācijas vēršas EK – pašlaik valda bezcerība  (5)

Latvijas tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmēji vērš EK uzmanību, ka neraugoties uz Komisijas savlaicīgām rekomendācijām ES dalībvalstīm īpaši atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus, kā arī krīzes vissmagāk skartās nozares, tai skaitā tūrisma nozari, Latvijas valdība krīzē nozares uzņēmējus ir pametusi pilnīgi vienus un bez jebkāda būtiska atbalsta. Latvijas tūrisma nozarē, kas veido gandrīz 5% no valsts IKP, pašlaik valda bezcerība un nav nekādu indikāciju, ka situācija varētu uzlaboties. Tieši pretēji – tā pasliktinās ar katru dienu.

Latvijas tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmēji uzskata, ka pašlaik nozares uzņēmumi atrodas sliktākā situācijā nekā tas bija 1998. gada Krievijas finanšu krīzes un 2009. gada finanšu un ekonomiskās krīzes laikā, jo ārkārtējās situācijas ieviešana un ceļošanas ierobežojumi pilnībā tās paralizēja. Nozarēs, kas kopumā Latvijā nodarbina vairāk nekā 30 tūkstošus cilvēku, pašlaik saimnieciskās darbības kritums ir no 50% līdz pat 100%. Tas nozīmē, ka liela daļa uzņēmēju, tā arī nesagaidot atbalstu no valsts, būs spiesti lemt par biznesa pārtraukšanu. Latvijai tas nozīmē bezdarbnieku skaita strauju pieaugumu un kopējās ekonomiskās situācijas pasliktināšanos.

Uzņēmēji atgādina, ka Covid-19 krīzes sākumā Latvijas valdība paziņoja, ka valsts ekonomikas glābšanai tiks novirzīti četri miljardi eiro, bet Eiropas Savienības Ekonomikas atjaunošanas fondā Latvijai iezīmēts 2,9 miljardu eiro liels atbalsts grantu veidā. Diemžēl tūrisma nozare, neraugoties uz tās centieniem un vēlmi sadarboties ar valdību atbalsta pasākumu izstrādē, līdz šim nav saņēmusi ilgtspējīgu risinājumu, un nav arī ticības, ka tas varētu notikt tuvākajā nākotnē.

Nozares rūgtumu vairo politiķu iepriekš dotie solījumi, kas tagad ir pilnībā aizmirsti. Eiropas Komisijas jau 2006. gadā izdotā direktīva¹ rekomendē samazinātās PVN likmes ieviešanu ēdināšanas nozarē. Diemžēl Latvijā EK rekomendācija tiek ignorēta, neraugoties uz to, ka vairākas ES dalībvalstis ir samazinājušas PVN tieši Covid-19 laikā, atzīstot to par labu atbalsta instrumentu krīzes smagi skartajai nozarei. Jau pirms diviem gadiem Latvijas viesmīlības nozare panāca vienošanos ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju par pazeminātā PVN ieviešanu, ja tiks parakstīta nozares Ģenerālvienošanās, ko no savas puses arī izpildīja.

Savukārt no Latvijas valdības saņemts kārtējais atteikums. Vēl vairāk – kamēr citas Eiropas valstis proaktīvi īsteno atbalsta pasākumus tūrisma nozarei, tā nozares uzņēmumus apzināti ignorē. Tādējādi ar katru dienu tiek samazināta vietējo uzņēmēju konkurētspēja, jo jau pašlaik pazeminātā PVN likme viesmīlības nozarei tiek piemērota 19 Eiropas Savienības valstīs.

Lai glābtu uzņēmumus, nozares organizācijas ir lūgušas Latvijas valdībai uz krīzes laiku nodrošināt arī subsīdijas darba algām, telpu īres apmaksai, piegādātāju parādu segšanai, kā to ir izdarījušas vairākas citas ES dalībvalstis. Tiek uzsvērts, ka tūrisma, viesmīlības un pasākumu organizētāju nozaru uzņēmēju darbība tika aizliegta vai ierobežota ar likumu, izsludinot ārkārtējo situāciju.

Diemžēl joprojām šo nozaru uzņēmumi nav saņēmuši ilgtspējīgu atbalstu, kas nodrošinātu to saglabāšanu un pakāpenisku izeju no krīzes. Tāpēc mēs vēršamies pie Eiropas Komisijas ar lūgumu iesaistīties situācijas risināšanā, atbilstoši EK aicinājumam dalībvalstīm sniegt atbalstu tūrisma un viesmīlības nozarei.

Vēstule nosūtīta Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniekam Valdim Dombrovskim un Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja p.i. Andrim Kužniekam. To parakstījušas Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija, Latvijas Restorānu biedrība, asociācija "Lauku ceļotājs", Latvija Tūrisma aģentu un operatoru asociācija, Latvijas Pasākumu producentu asociācija.

1 Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu