Dīkstāve, apgrozījuma kritums, jaunas garšas – kā alus darītāji pārvar vīrusa postažu

Mazās alus darītavas Latvijā līdz ar viesmīlības nozari Covid-19 skāra īpaši smagi. Šā gada pirmajos četros mēnešos alus patēriņam nodots par 11% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, tomēr ražošanas apjomi Latvijā sarukuši vien par 1%, liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati. "Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis skaidro, ka, pirmkārt, mazajām alus darītavām ļoti nozīmīgu pārdošanas apjomu veido restorāni un bāri, no kuriem lielākā daļa pārtrauca darbu pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas. Dažas mazās alus darītavas zaudēja turpat 80% apgrozījuma. Otrkārt, restorāni un bāri palika parādā par jau piegādāto alu, jo, tos aizverot, naudas plūsma apstājās. Treškārt, mazās alus darītavas sāk brūvēt ar pilnu jaudu jau februārī un martā, lai uzkrātu alu vasaras sezonai, kad pieprasījums pēc alus divkāršojas. Amata alus nogatavināšanās prasa mēnesi, tādēļ tikai ar mēneša nobīdi ir iespējams samazināt izbrūvētā alus apjomu. Tādēļ aprīlī vēl nevarēja novērot būtisku izbrūvētā alus apjoma kritumu, bet Ruņģis paredz ievērojamu izbrūvētā alus kritumu statistikas datos maijā. Piemēram, "Valmiermuižas alus" darītavai pārdošanas kritums aprīlī bija 32%, bet maijā 29%. Vienlaikus jūnijā atsākusies alus brūvēšana ar pilnu jaudu. Valmiermuižā plāno, ka šogad jūnijā pārdos vairāk alus nekā pērn, pateicoties jaunām alus garšām, pārdošanai internetā, restorāniem un bāriem, kas atsākuši darbību.

Līdzīgas tendences novērojis "Cido grupas" valdes priekšsēdētājs Marijus Valds Kirstuks (Marijus Valdas Kirstukas). "Sākoties siltajam laikam, uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai un samazinoties ierobežojumiem, jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pārdošanas apjomi ir divkāršojušies. Patlaban redzams, ka iedzīvotājiem arvien biežāk ir vēlme brīvo laiku pavadīt ārpus mājām, apmeklēt kafejnīcas vai restorānus," teic Kirstuks.

Alus darītavas "Labietis" līdzīpašnieks Reinis Pļaviņš uzskata, ka piebremzēt bija spiesta visa viesmīlības nozare, kurai pirmie divi mēneši bija ar ievērojamu plusu pret 2019. gadu, tāpēc arī pirmajos mēnešos kritums ir tikai 11%. Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš rezumē, ka noieta kritums nozares uzņēmumiem šobrīd ir lēšams līdz pat 20%, salīdzinot ar pagājušo gadu, taču pandēmijas sākumā kritums bija līdz pat 40%.

Atšķirīgs trieciens pa segmentiem

"Carlsberg Baltic" loģistikas direktors Baltijas valstīs Edgars Bērziņš portālam "Delfi" atzīst, ka, runājot par šī gada pirmajiem četriem mēnešiem, tirdzniecība veikalos ir pieaugusi, proti, pēc kompānijas "Nielsen" datiem, alus tirgus pieauga par 2%, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn. Tas, visticamāk, skaidrojams ar kritumu citā segmentā – tie, kuri biežāk devās uz restorānu vai kādu izklaides vietu, lai malkotu alu, pandēmijas apstākļos izvēlējās piemājas veikalus. "Tajā pašā laikā kāpums tirdzniecībā veikalos vai kādā atsevišķā dzērienu segmentā nespēj absorbēt kritumu kafejnīcu, restorānu, bāru jomā, kas šobrīd tikai lēnām sāk atgūties," teic Bērziņš.