Ekonomisti: krīzes pirmā fāze Latvijā beigusies, tomēr eksporta vājums 'dzesēs' ekonomiku  (31)

"Pēc strauja aktivitātes krituma aprīlī maijā situācija Latvijas ekonomikā ir būtiski uzlabojusies, un tirdzniecībā atkopšanās notiek daudz straujāk nekā gaidīts. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu maijā mazumtirdzniecība samazinājusies vien par 0,6%. Tas ir negaidīti labs rezultāts, jo aprīlī tirdzniecība samazinājās par 9%, lai arī Covid-19 krīzes ierobežojumus sāka mazināt tikai maija vidū, savukārt ārkārtējais stāvoklis valstī tika atcelts jūnijā. Jūnijā situācija tirdzniecībā, visticamāk, būs vēl labāka," uzskata bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska atzīmē, ka pandēmijas laikā ir realizētas iepriekš plānotās tirdzniecības centru paplašināšanas un atvēršanas ieceres – paplašinātā "Origo" jaunā daļa, jaunais tirdzniecības centrs "Alejas" Ziepniekkalnā. Turpinās plānotais darbs arī citu jaunu tirdzniecības vietu izveidē, tostarp gaidot jaunus tirgus dalībniekus, kas vairos konkurenci ("Sāga" līdzās "Ikea", "Lidl" daudzviet Latvijā u.c.).

"Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece norāda, ka "Google" mobilitātes pētījums rāda, ka iedzīvotāji bija kļuvuši daudz mobilāki jau maijā – biežāk apmeklēja veikalus, restorānus un muzejus, biežāk izmantoja sabiedrisko transportu, daļa no tiem, kas iepriekš strādāja no mājām, atgriezās darba vietās. Jūnijā šie rādītāji turpināja uzlaboties, pietuvojoties un atsevišķos gadījumos atgriežoties pirms-krīzes līmenī. "Swedbank" dati rāda, ka karšu pirkumu apgrozījums atsāka augt maija beigās, un neliels kāpums turpinājās jūnijā. Tendences uzlabojums vērojams arī bankomātos izņemtās naudas apgrozījumā, tomēr tas joprojām ir mazāks nekā pērn.

"Vismaz vasaras sākumā tirdzniecības rezultāti būs labi, ir ļoti iespējams pieaugums gada griezumā. Par šādu iespēju liecina arī mobilitātes dati. Daudz grūtāk būs panākt uzlabojumus eksportā, jo vīrusa radītā krīze mūsu eksporta tirgos ir lielāka nekā Latvijā. Šodien publicētie Eiropas valstu ekonomiskā noskaņojuma dati (ESI indekss) Latvijā un Baltijā ir vieni no augstākajiem ES valstu starpā. Tas padara nenoteiktākus arī mazumtirdzniecības izredzes augustā un turpmākajos mēnešos," vērtē bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

"Turpmākā mazumtirdzniecības attīstība būs lielā mērā atkarīga no tā, cik veiksmīgi izdosies ierobežot Covid-19 izplatību. Prognozējams, ka arī turpmāk iedzīvotāji būs daudz piesardzīgāki savos tēriņos un daudzi atliks lielāku pirkumu veikšanu uz vēlāku laiku," secina Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vecākā eksperte Vita Skuja.

Maijā mazumtirgotāju pārdošanas apjomi saruka trešo mēnesi pēc kārtas, salīdzinot ar to pašu periodu gadu iepriekš. Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati rāda, ka mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums salīdzināmajās cenās maijā bija par 0,6% mazāks nekā gadu iepriekš. Tomēr kritums bija būtiski mazāks nekā aprīlī (-9%). Izskatās, ka mazumtirdzniecība vīrusa krīzes zemāko punktu sasniedza aprīlī, bet maijā nozarē sākās atgūšanās. Lai gan salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu vairāk nekā divās trešdaļās mazumtirdzniecības segmentu joprojām bija vērojams kritums, it visur tas bija kļuvis mērenāks.

Nepārtikas preču tirdzniecības vietās pārdošanas apjomi maijā kopumā samazinājās par 3,9%, salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju. Savukārt pārtikas veikalu pārdošanas apjomi palielinājās par 1,6%, bet auto degvielas tirdzniecība – par 3,3%. Lielākie zaudētāji no pandēmijas krīzes mazumtirdzniecībā joprojām bija apģērbu un apavu tirgotāji, lietotu preču pārdevēji, juvelierizstrādājumu veikali, specializētās pārtikas/dzērienu tirdzniecības vietas, kā arī tie, kas tirgojas stendos un tirgos. Šajās grupās pārdošanas apjomi maijā saruka par 22‑46%. Savukārt lielākie ieguvēji jeb mazumtirdzniecības segmenti, kam izdevās noturēt pārdošanas apjomu izaugsmi arī krīzes laikā, bija mājsaimniecības elektropreču tirgotāji, interneta veikali un nespecializētie pārtikas veikali. Šajās grupās pārdošanas apjomi maijā pieauga par 4-25%. Maijā pie izaugsmes atgriezās sporta un atpūtas preču tirdzniecība, ko, visdrīzāk, veicināja tas, ka vairāk iedzīvotāju atvaļinājumus šajā pavasarī un vasarā pavada Latvijā.

Gaidāms, ka tuvākajos mēnešos mazumtirdzniecībā ieraudzīsim nelielas izaugsmes atgriešanos. "Google" mobilitātes pētījums rāda, ka iedzīvotāji bija kļuvuši daudz mobilāki jau maijā – biežāk apmeklēja veikalus, restorānus un muzejus, biežāk izmantoja sabiedrisko transportu, daļa no tiem, kas iepriekš strādāja no mājām, atgriezās darba vietās. Jūnijā šie rādītāji turpināja uzlaboties, pietuvojoties un atsevišķos gadījumos atgriežoties pirms-krīzes līmenī. "Swedbank" dati rāda, ka karšu pirkumu apgrozījums atsāka augt maija beigās, un neliels kāpums turpinājās jūnijā. Tendences uzlabojums vērojams arī bankomātos izņemtās naudas apgrozījumā, tomēr tas joprojām ir mazāks nekā pērn. Patēriņa un attiecīgi arī mazumtirdzniecības pārdošanas atgūšanos veicinās gan iepriekš uz laiku atliktie pirkumi, gan iedzīvotāju noskaņojuma uzlabošanās līdz ar ierobežojošo mēru mīkstināšanu, gan arī biežāka atvaļinājumu pavadīšana Latvijā.

Tomēr jāatceras, ka pandēmija nav beigusies. Laikā, kad vairāk nekā trīs ceturtdaļas valstu atvieglo ierobežojošos pasākumus, no jauna apstiprināto saslimšanu skaits pasaulē sasniedz jaunus rekordus. Jauni uzliesmojumi var prasīt atkal stingrākus ierobežojumus. Arī pandēmijas radītās sekas ekonomikā vēl jutīsim ilgāku laiku. Virkne uzņēmumu ir pieredzējusi ievērojamu apgrozījuma kritumu. Daļa iedzīvotāju ir zaudējusi darbu un/vai pieredzējusi ienākumu samazināšanos, kas savukārt ierobežos pieprasījuma atgūšanos. Ekonomikas atveseļošanās būs nevienmērīga un ļoti atkarīga no epidemioloģiskās situācijas, progresa zāļu un vakcīnas izstrādē, kā arī valsts atbalsta pasākumiem.

Pēc strauja aktivitātes krituma aprīlī maijā situācija Latvijas ekonomikā ir būtiski uzlabojusies, un tirdzniecībā atkopšanās notiek daudz straujāk nekā gaidīts. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu maijā mazumtirdzniecība samazinājusies vien par 0,6%. Tas ir negaidīti labs rezultāts, jo aprīlī tirdzniecība samazinājās par 9%, lai arī Covid-19 krīzes ierobežojumus sāka mazināt tikai maija vidū, savukārt ārkārtējais stāvoklis valstī tika atcelts jūnijā. Jūnijā situācija tirdzniecībā, visticamāk, būs vēl labāka un iedzīvotāju pārvietošanās, kā arī mūsu klientu kredītkaršu apgrozījuma dati liek domāt, ka jūnijā tirdzniecībā varētu būt pat būtisks pieaugums pret iepriekšējo gadu.

Iekšējā patēriņa noturība pret Covid-19 satricinājumu ekonomikā šogad ir patīkams pārsteigums un ļauj cerēt, ka IKP kritums šogad varētu nepārsniegt 4-5%. Taču tirdzniecība protams nav viss iekšējais patēriņš, un tirdzniecībā atkopšanās notiek daudz straujāk, piemēram, pakalpojumos, kur joprojām ir būtisks kritums pret iepriekšējo gadu. Tāpat tirdzniecībā pēdējos mēnešos ir būtiski mainījusies patēriņa struktūra. Ļoti strauji ir augusi būvmateriālu, elektropreču un tirdzniecība internetā, savukārt samazinājusies sporta un atpūtas preču tirdzniecība. Savukārt ļoti ierobežotais tūrisms šogad nozīmē to, ka uz vietējiem klientiem strādājošajiem tirgotājiem situācija noteikti ir daudz labāka nekā tiem uzņēmumiem, kuriem būtiska daļa klientu bija ārzemnieki.

Maija tirdzniecības dati apstiprina – šīs krīzes pirmā fāze ir beigusies. Vīrusa izplatību pagaidām ir izdevies veiksmīgi ierobežot, un saprātīgas valsts finanses, atrašanās eirozonā, kā arī zemais mājsaimniecību parādu līmenis ir ļāvis mazināt šīs krīzes negatīvo ietekmi. Vienlaikus ir skaidrs, ka krīze ekonomikā vēl nav beigusies. Bezdarbs jūnijā turpina augt, Covid-19 izplatību pasaulē pagaidām nav izdevies apturēt un daļa no tirdzniecības apgrozījuma šobrīd, visticamāk, ir iepriekš atliktais patēriņš. Laika posmā no marta līdz maijam mājsaimniecību uzkrājumi Latvijas komercbankās ir auguši par gandrīz 290 miljoniem eiro, kas ir vismaz 200 miljoni eiro vairāk nekā ierasts šajā periodā. Šie uzkrājumi šobrīd ieplūst patēriņā. Tāpat nepatīkami signāli vērojami būvniecībā. Lai arī būvniecību tiešā veidā šī krīze neskāra, krīzes iespaidā daudzi uzņēmumi ir atlikuši investīcijas un tas var nozīmēt bezdarba tālāku pieaugumu gada otrajā pusē.

Pakāpeniskā ar Covid-19 saistīto ierobežojumu atcelšana un lielāka skaidrība par darbošanās nosacījumiem tuvākajam laikam ļauj mazumtirdzniecībai atgriezties teju ierastajās sliedēs. Maija datos vērojams būtisks kāpums salīdzinājumā ar aprīļa mazumtirdzniecības apgrozījuma "bedres dibenu", tikai vairs nedaudz atpaliekot no pērnā gada apgrozījuma līmeņa. Krietni uzlabojušies arī mazumtirgotāju noskaņojuma rādītāji maija un jūnija aptaujās.

Lai gan maija dati ir snieguši pat pozitīvu pārsteigumu, tomēr 2. ceturkšņa dati kopumā saglabāsies vāji, jo divi lielie svētku dienu un nedēļas nogaļu "bloki"– Lieldienas un maija sākums – patēriņa izpratnē vēl tika pavadīti piezemētā gaisotnē. Tostarp tirdzniecības centri bija slēgti, kā arī sporta un izklaides iespējas, kas nereti atrodas lielajos tirdzniecības centros vai to tuvumā (un var veicināt mazumtirdzniecības aktivitāti), bija ļoti ierobežotas.

Vienlaikus arī šajā laikā ir realizētas iepriekš plānotās tirdzniecības centru paplašināšanas un atvēršanas ieceres – paplašinātā "Origo" jaunā daļa, jaunais tirdzniecības centrs "Alejas" Ziepniekkalnā. Turpinās plānotais darbs arī citu jaunu tirdzniecības vietu izveidē, tostarp gaidot jaunus tirgus dalībniekus, kas vairos konkurenci ("Sāga" līdzās "Ikea", "Lidl" daudzviet Latvijā u.c.).

Nenoteiktība attiecībā uz tālāko Covid-19 attīstību pasaulē saglabājas augsta un vairo patērētāju piesardzību gan iekšzemē, gan tirdzniecības partnervalstīs. Tomēr patērētāju noskaņojuma stabilizācijai svarīgi ir arī valdības pasākumi, kas paredzēti nodarbinātības un ienākumu atbalstam pēc tam, kad dīkstāves pabalstu instruments vairs nebūs izmantojams.

Pandēmija ir laiks, kad kļūst interesanti pat mazumtirdzniecības dati. "Normālos" apstākļos varētu pusnopietni teikt, ka tie "velkas pakaļ" kopējām tendencēm, atspoguļojot ienākumu un noskaņojuma izmaiņas, un gandrīz nekad nesagādā lielus pārsteigumus. Taču šī gada lielā ekonomikas drāma skārusi arī šo nozari, lai gan svārstības ir mazākas nekā rūpniecībā, transportā un tūrismā.

Tas, ka preču pārdošana veikalos maijā gada griezumā samazinājās tikai par 0,6%, ir laba ziņa. Pārtikas tirdzniecība pat pieauga, kas saistīts gan ar to, ka šajā laikā, ļoti iespējams, Latvijā uzturējās vairāk cilvēku nekā parasti šajā mēnesī, gan ar to, ka cilvēki mazāk ēda ārpus mājas. Šāds maija rezultāts šķistu ļoti optimistiska prognoze pirms pāris mēnešiem, taču ar koronavīrusa pirmo uzbrukumu Latvija ir tikusi galā ļoti labi, un ekonomikas atlabšana ir redzama gan operatīvajos mobilitātes datos, gan ielās un veikalu autostāvvietās. Mēneša griezumā pārdošana auga par 7,8%, bet nepārtikas preču apgrozījums pat par 13,4%. Vai tas nozīmē, ka tirdzniecībā un iekšējā patēriņā situācija ir pilnīgi normalizējusies? Diemžēl nevaram būt par to pārliecināti, jo pasaule kopumā ar pandēmiju netiek galā, un tas turpinās "dzesēt" Latvijas ekonomiku caur vājāku eksporta sniegumu.

Nepārtikas preču tirdzniecības rezultātus maijā veidoja spēcīgu pretēju spēku sadursme. No vienas puses, bezdarbs ir krietni augstāks, nekā bija gada sākumā vai pērn maijā, cilvēku pārliecība par valsts ekonomikas nākotni ir vājāka. No otras puses, ierobežojumi un bailes no inficēšanās lika cilvēkiem atlikt veikalu apmeklējumus martā un aprīlī, taču viņi to darīja maijā un turpina darīt šobrīd. Jūnijā un jūlijā papildu plusus veikalu biznesam dos arī tas, ka daļa cilvēku, kas citos gados šajā laikā ir ārzemēs, ir Latvijā un tērē naudu šeit. Pavadot daudz laika mājās, ir vieglāk pamanīt nepieciešamību veikt uzlabojumus, kas savukārt veicinās būvmateriālu veikalu apgrozījumu. Cilvēki vairāk apceļo dzimto zemi, maijā par 3,3% gada griezumā reālā izteiksmē auga degvielas tirdzniecība, ko noteikti veicināja arī zemās cenas. Lielākais kāpums (+25,0%) maijā bija elektropreču tirdzniecībā, arī tas noteikti saistīts ar papildus mājā pavadīto laiku un citiem mērķiem neiztērēto naudu, kas palīdz pieņemt lēmumus par personiskā komforta paaugstināšanu. Turklāt daļa cilvēku krīzes laikā atklāja nepieciešamību iegādāties saldētavas, kuru krājumi veikalos tika krietni patukšoti, pircējiem nācās pat apbruņoties ar pacietību. Kā jau to varētu sagaidīt, auga tirdzniecība internetā (+16,5%).

Vismaz vasaras sākumā tirdzniecības rezultāti būs labi, ir ļoti iespējams pieaugums gada griezumā. Par šādu iespēju liecina arī mobilitātes dati. Daudz grūtāk būs panākt uzlabojumus eksportā, jo vīrusa radītā krīze mūsu eksporta tirgos ir lielāka nekā Latvijā. Šodien publicētie Eiropas valstu ekonomiskā noskaņojuma dati (ESI indekss) Latvijā un Baltijā ir vieni no augstākajiem ES valstu starpā. Tas padara nenoteiktākus arī mazumtirdzniecības izredzes augustā un turpmākajos mēnešos.

Ekonomikas izaugsme šogad būs izteikti atkarīga no vietējā patēriņa. Mazumtirdzniecības apjomi šajā laikā ir krasi svārstījušies arī citur Eiropā un ASV valstīs, taču kopumā paliekot krietni tālāk no pagājušā gada līmeņa nekā Latvijā. Piemēram, ASV mazumtirdzniecība maijā pieauga par 17,7% pēc samazināšanās par 14,7% mēnesi iepriekš. Taču kritums gada griezumā vēl bija krietni lielāks nekā Latvijā jeb 6,1%. Spānijā maijā pat bija sarukums gada griezumā 19,0%, pat par spīti kāpumam par 19,3% mēneša laikā.

Covid-19 pandēmija turpina ietekmēt mazumtirdzniecības nozari, mainījušies arī iedzīvotāju patēriņa paradumi. Maijā mazumtirdzniecības apgrozījuma tempi bija par 1,8% mazāki nekā 2019. gada maijā (neizlīdzināti dati salīdzināmajās cenās), taču kritums ir krietni mazāks nekā aprīlī.

Janvārī – maijā mazumtirdzniecības apgrozījums nedaudz saruka un bija par 0,7% zemāks nekā 2019. gada attiecīgajā periodā.

Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, iedzīvotāji mazāk tērēja ilgtermiņa preču iegādei. 2020. gada maijā nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums saruka par 6,2%, salīdzinot ar pagājušā gada maiju. Par ¼ saruka apģērbu un apavu mazumtirdzniecība. Tāpat straujš sarukums bija arī grāmatu, avīžu, kancelejas piederumu, audio un video ierakstu mazumtirdzniecībā, kā arī pulksteņu, juvelierizstrādājumu un citur neklasifcētu jaunu preču mazumtirdzniecībā. Tas joprojām norāda uz iedzīvotāju izvēli savus līdzekļus novirzīt pirmās nepieciešamības preču iegādei, nevis tērēt ilgtermiņa preču iegādei. Lai gan mazumtirdzniecības apgrozījuma sarukums bija vērojams gandrīz visās preču kategorijās, maijā pieauga mājsaimniecības elektropreču mazumtirdzniecība un sporta preču un spēļu mazumtirdzniecība.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums maijā bija par 1,7% lielāks nekā iepriekšējā gada maijā. Līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu iedzīvotāji centās vairāk pirkt pārtikas preces un veidot pārtikas uzkrājumus, tomēr, ierobežojumiem mazinoties, cilvēki biežāk dodas iepirkties un mazāk veido pārtikas krājumus. Paredzams, ka arī turpmākajos mēnešos pārtikas mazumtirdzniecības apgrozījums pieaugs, tomēr domājams, ka ne tik straujos tempos kā iepriekšējos mēnešos.

Degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums joprojām raksturojams kā svārstīgs. Maijā tas bija par 2,4% augstāks nekā iepriekšējā gada maijā.

Kopumā sadalījumā pa tirdzniecības vietām bija vērojams tirdzniecības sarukums. Visstraujāk mazumtirdzniecības apgrozījums saruka lietoto preču mazumtirdzniecības veikalos un stendos un tirgos, savukārt pieaugums bija vērojams tirdzniecībā pa pastu vai Interneta veikalos. Pieauga arī mazumtirdzniecība ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem.

Turpmākā mazumtirdzniecības attīstība būs lielā mērā atkarīga no tā, cik veiksmīgi izdosies ierobežot Covid-19 izplatību. Prognozējams, ka arī turpmāk iedzīvotāji būs daudz piesardzīgāki savos tēriņos un daudzi atliks lielāku pirkumu veikšanu uz vēlāku laiku.