Spītējot pandēmijai, jūnijā uzlabojies Latvijas uzņēmēju noskaņojums  (3)

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem jūnijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -14,2, kas, salīdzinot ar maiju, pieaudzis par 8,3 procentpunktiem. Pārtikas preču, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā, konjunktūras situācijai uzlabojoties, konfidences rādītāji jau sasnieguši pozitīvas vērtības, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kā arī automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā konfidences rādītāji joprojām ir negatīvi.

Jūnijā galvenais saimniecisko darbību ierobežojošais faktors mazumtirdzniecībā, tāpat kā laikā pirms Covid-19 uzliesmojuma, joprojām ir konkurence savā tirdzniecības sektorā, kuru atzīmējuši 38,1% respondentu. Tomēr no tā tikai nedaudz atpaliek Covid-19 ietekme uz uzņēmējdarbību mazumtirdzniecības nozarē (36,6%) un nepietiekams pieprasījums (35,5%). 18,6% mazumtirgotāju jūnijā nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus.

Pakalpojumu sektorā 2020. gada jūnijā pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem konfidence bija -30,4. Salīdzinot ar maiju, šis rādītājs pieaudzis par 7,0 procentpunktiem. Konfidences rādītāji jūnijā vēljoprojām ir negatīvi visās pakalpojumu nozarēs, bet viszemākie tie tāpat kā iepriekšējā mēnesī bija izmitināšanas, ēdināšanas, kā arī ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarēs. Salīdzinoši optimistiskus vērtējumus snieguši uzņēmumu vadītāji un vadošie speciālisti datorprogrammēšanas, veterināro, juridisko un grāmatvedības, kā arī finanšu pakalpojumu nozarēs.

Ja 2020. gada maijā 50,8% pakalpojumu sektora uzņēmumu norādīja ārkārtas situāciju kā būtisku traucēkli veiksmīgai saimnieciskajai darbībai, tad jūnijā, kopējai konjunktūras situācijai pakalpojumu sektorā nedaudz uzlabojoties, Covid-19 ietekmi kā traucējošu min vairs tikai 39,9%. Apmēram tikpat lielā mērā kā pirms gada uzņēmumi izjūt nepietiekamu pieprasījumu (32,2%), bet darbaspēka trūkumu, kas pēdējos mēnešos būtiski zaudējis savu nozīmīgumu, kā ierobežojošu faktoru min tikai 3,6% respondentu. 30,5% pakalpojumu sektora respondentu jūnijā nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus.

Konfidences rādītājs būvniecībā pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem šī gada jūnijā bija -24,3, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaudzis par 8,8 procentpunktiem, ko ietekmēja pozitīvāks uzņēmēju vērtējums par būvdarbu pasūtījumu līmeni un optimistisks vērtējums par gaidāmo nodarbinātības attīstību nākamajos trīs mēnešos. Konfidences rādītājs pieauga visās būvniecības nozarēs – ēku būvniecībā, inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos.

Salīdzinot ar maiju, samazinājies respondentu skaits, kas no visiem būvniecības apjoma ietekmējošajiem faktoriem norādījuši "nepietiekamu pieprasījumu" (31% apsekoto būvniecības uzņēmumu) un Covid-19 ietekmi (13% respondentu). Savukārt par 8% pieaudzis uzņēmumu skaits, kas kā ierobežojošo faktoru atzīmējuši darbaspēka trūkumu (15% respondentu). 32% apsekoto būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību jūnijā nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori.

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs jūnijā bija -12,1 (pieaugums par 2,3 procentpunktiem salīdzinājumā ar maiju), ko ietekmēja optimistiskākas uzņēmumu vadītāju prognozes sava uzņēmuma aktivitātei nākamajiem trim mēnešiem (gaidāmā ražošanas aktivitāte, kopējā saimnieciskā darbība) un nedaudz pozitīvāks šī brīža pasūtījumu līmeņa novērtējums. Lai gan jūnijā konfidences rādītāji joprojām ir negatīvi, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir pieauguši lielākajā daļā apstrādes rūpniecības nozaru. Vislielākais konfidences rādītāja pieaugums bija dzērienu ražošanā (par 16,6 procentpunktiem), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 15 procentpunktiem), mēbeļu ražošanā un apģērbu ražošanā. Savukārt konfidences rādītājs samazinājās iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā, farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā un tekstilizstrādājumu ražošanā. Salīdzinot ar maiju, uzlabojās uzņēmēju noskaņojums gan par gaidāmo preču realizācijas cenu, gan par gaidāmo nodarbinātības attīstību tuvākajos mēnešos.

Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, nedaudz samazinājies uzņēmumu vērtējums par kopējo pasūtījumu apjomu pēdējos trīs mēnešos (par 2 procentpunktiem), bet ievērojami pieaudzis vērtējums par sagaidāmo eksporta pasūtījumu apjomu nākamajos trīs mēnešos (par 10,3 procentpunktiem), tai skaitā, novērtējums eksporta pasūtījumiem gan uz Eiropas Savienības (ES), gan uz Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) dalībvalstīm. Salīdzinot ar maiju, nedaudz uzlabojās arī apstrādes rūpniecības uzņēmumu konkurētspējas novērtējums pēdējos trīs mēnešos gan iekšējā, gan ārējā tirgū. Salīdzinot ar iepriekšējo periodu, samazinājies uzņēmumu skaits, kuri no visiem ražošanas ietekmējošajiem faktoriem uzņēmumā norādījuši "nepietiekamu pieprasījumu" (43% no visiem respondentiem) un Covid-19 ietekmi (15 % apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu). 33% apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu darbību jūnijā nav ietekmējuši nekādi ražošanu ierobežojošie faktori.

2020. gada jūnijā ekonomikas sentimenta rādītājs bija 83,7, kas ir par 4,8 punktiem vairāk nekā maijā. Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.

Rādītāja vērtība, kas pārsniedz 100, norāda, ka ekonomiskās situācijas skaitliskais raksturojums pārsniedz ilgtermiņa (2000.–2019. gada) vidējo vērtību. Savukārt rādītāja vērtība, kas ir mazāka par 100, parāda, ka ekonomiskās situācijas raksturojums ir zemāks par ilgtermiņa vidējo vērtību.