Izmaksu samazināšana šobrīd ir galvenā prioritāte gandrīz pusei uzņēmumu, vēsta aptauja

Covid-19 krīzes dēļ par 25 procentpunktiem – no 36% 2019. gada rudenī līdz 61% 2020. gada pavasarī – palielinājusies to Latvijas respondentu daļa, kuri uzskata, ka pastāv augsts nenoteiktības līmenis. Līdz ar to nepārsteidz fakts, ka tikai 10% aptaujāto finanšu direktoru sagaida, ka viņu pārstāvētajā uzņēmumā tiks palielināts darbinieku skaits.

Šogad risku uzņemties neiesaka

Spriežot, kā mazināt Covid-19 pandēmijas sekas un sagatavoties pēckrīzes realitātei, lielākā daļa finanšu direktoru uzskata, ka turpmākais gads nav piemērots laiks, lai uzņemtos lielākus riskus. Kā visnozīmīgākais drauds uzņēmējdarbībai turpmākā gada laikā tiek minēts iekšzemes pieprasījuma samazinājums, apliecina 61% respondentu. Vēl starp būtiskākajiem riskiem finanšu direktoru skatījumā ierindojas ārvalstu pieprasījuma samazināšanās, ekonomiskā perspektīva/izaugsme, kā arī kapitāla trūkums. Saskaņā ar respondentu teikto, finanšu vadītāji vismazāko risku biznesam saista ar IBOR reformu, kiberdrošību, kā arī Latvijas gadījumā – ar kvalificēta darbaspēka trūkumu.

"Pārsteidzošs ir finanšu vadītāju vērtējums par kiberdrošību, iespējams, ka tas saistīts ar faktu, ka šis jautājums jau iepriekš ir bijis ļoti augstā prioritāšu sarakstā, nepieciešamie mēri pieņemti jau pirms pandēmijas, un finanšu vadītāji uzskata, ka uzņēmumi ir gatavi iespējamiem kiberuzbrukumiem. Tajā pat laikā, biznesiem pārejot uz attālinātu darbu, šo risku nedrīkst novērtēt par zemu, un virknei uzņēmumu tieši šajā brīdī jāpievērš pastiprinātu uzmanību kiberdrošībai," komentē "Deloitte Latvia" partneris Jānis Čupāns.

Ieņēmumu pieaugumu paredz retos gadījumos

Centrāleiropas vadošo finanšu profesionāļu kopējā pārliecība par ekonomiskajām perspektīvām turpina kristies. Tikai 21% aptaujāto finanšu direktoru paredz, ka viņu pārstāvēto uzņēmumu ieņēmumi pieaugs, savukārt 62% paredz ieņēmumu samazinājumu. Visskeptiskākie ir Polijas un Igaunijas finanšu līderi – abās valstīs vien 13% respondentu uzskata, ka uzņēmumu ieņēmumi palielināsies. Latvijā šis rādītājs ir 17%, bet Lietuvā gandrīz 40% respondentu prognozē, ka nākamo 12 mēnešu laikā viņu pārstāvēto organizāciju ieņēmumi palielināsies.

"Finanšu vadītāju vērtējums par vietējā un ārvalstu tirgus pieprasījuma samazinājumu un attiecīgi prognozēm par ieņēmumu samazināšanos tieši korelē ar izmaiņām stratēģiskajās prioritātēs. Proti, izteikta stratēģiskā prioritāte visiem finanšu vadītājiem gan Latvijā, gan Baltijā, gan Centrāleiropā ir izmaksu samazināšana, kas ir tipiska atbildes reakcija ekonomiskās lejupslīdes sākuma posmā. Savukārt tikai neliela daļa no finanšu vadītājiem lejupslīdes sākuma posmā ir varējuši saskatīt nākotnes potenciālu biznesam un ir gatavi ieiet jaunos tirgos un ieviest jaunus produktus. Jācer, ka uz šo brīdi ar vien vairāk uzņēmumu ir spējuši saskatīt šo nākotnes potenciālu un plāno, kā pāriet nākamajā, atgūšanās fāzē," papildina Čupāns.

Kā vislabāk finansēt biznesu?

Kopumā aptaujātie finanšu direktori par savam uzņēmumam pievilcīgākajiem finansējuma avotiem ekonomiskās lejupslīdes laikā uzskata iekšējo finansējumu (51%) un banku aizņēmumus (42%), savukārt tieši Latvijas uzņēmumu finanšu vadītāji kā otro pievilcīgāko finansējuma avotu uzskata investoru ieguldījumus uzņēmuma pašu kapitālā un ne tik pozitīvi raugās uz banku finansējumu un korporatīvajiem finanšu instrumentiem. "Vēlme tikt galā ar saviem spēkiem vai akcionāru tiešu atbalstu, visticamāk, ir saistīta ar rūgto pieredzi globālās finanšu krīzes laikā pirms desmit gadiem un no tās izrietošās piesardzīgās attieksmes pret ārējiem finansētājiem, tai skaitā kredītiestādēm," aptaujas rezultātus skaidro Čupāns.

Konsultāciju uzņēmuma "Deloitte "veikto aptauju aizpildījuši vairāk nekā 300 finanšu direktori no 6 Centrāleiropas valstīm (Polijas, Čehijas, Rumānijas, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas) laika posmā no 2020. gada marta līdz maijam.